Par ķiršu ražu vēl grūti spriest

2020. gada 26. maijs 11:08

950

Daukstu pagasta zemnieku saimniecībā “Pļavnieki” gandrīz divu hektāru platībā tiek audzēti ķirši.
Vai šogad sagaidāma laba ķiršu raža, vēl joprojām esot grūti spriest. Drūmie laika apstākļi uzliek savu zīmogu.

Efektivitāte vēl skaidri nav zināma
“Daba ir spēcīgi izmainījusies. Kādreiz bija normālas ziemas, sniegs, bet tagad ar katru gadu sāk aizmirsties, kas ir ziema un vai ir bijusi ziema. Visu laiku iznāk tā, ka audzējam un riskējam.
Ja dabu neizpratīsi un nemācēsi pielāgoties, tad tā mūs pieveiks. Dabā ir dabas likumi. Vai cīnies un uzvari, vai arī daba tevi likvidē,” saka saimniecības īpašnieks Guntars Sebris.
Viņš stāsta, ka maija salnās ķirši nav cietuši. Tās nebija tik niknas kā pagājušajā gadā. “Bija jau mīnus 4 grādi, un ķirši ziedēja, bet mēs tos bijām nosmidzinājuši ar tādu īpašu cukura sīrupu. Divas trīs dienas pirms salnas ar to apsmidzina ziedus, lai tas iesūcas, un tad līdz mīnus trim četriem grādiem var izturēt. Cukurs ir augšanas stimulators, tas līdz mīnus 4 grādiem ļauj lapām un augiem izdzīvot. Vēl īsti pārbaudīts nav, pērn tikai sākām šo metodi, tāpēc vēl nezinām efektivitāti. Lai gan pērn tām ābelēm, kuras apsmidzināju, bija ideāli ziedi, un ziedēja pēc salnas, bet tās, kuras nebija miglotas, bija kropli ziedi,” stāsta G.Sebris.
Tā kā jau ilgu periodu ir vēss laiks, viss stāv uz vietas, līdz ar to par ražu grūti spriest. Ja vēsais laiks turpināsies, ķirši, kas aizmetušies, neturpinās savu attīstību. Tie nobirs. “Atliek vien cerēt uz siltu laiku,” saka G.Sebris.
“Pļavniekos” pamatā tiek audzēti četru šķirņu ķirši, bet pērn eksperimentālā kārtā iestādītas vēl vairākas šķirnes. Iecienīta šķirne ir ‘Kristiina’, kuras otrs nosaukums ir ‘Arturs’.
“Bet visi ķirši ir saldi un labi. Ķiršus pārēsties nevar. Tos var ēst un ēst. Drošāk ir audzēt tos ķiršus, kuri lietainā laikā neplaisā,” saka G.Sebris.
Ja ir labs gads, tad tiek ievākta aptuveni tonna gardo ogu, bet pārējo daļu – tikpat daudz un ja ne vēl vairāk, apēd putni. “Putni ir mežonīgi. Sākumā bīstas no spīdekļiem, atbaidītājiem, bet tās ir pāris dienas, kamēr viņi pierod, un tad atkal ir klāt. Labi iedarbojas vanags, ja tas parādās dārzā,” stāsta G.Sebris.
Iepriekšējos gados pie ogu lasīšanas G.Sebris sadarbībā ar Valsts nodarbinātības aģentūru palīgā ņēma skolēnus, kā būs šogad, vēl nav zināms, bet palīgus droši vien vajadzēšot.

Ābeļu ziedēšanas laiks vēl priekšā
Saimnieka G.Sebra augļudārzs ar gadiem kļūst arvien lielāks. Tagad tas plešas 11 hektāru platībā - nepilnos divos hektāros ir ķirši, pārējā platībā – ābeles, bumbieres, plūmes. “Ābeles citos gados šajā laikā jau bija noziedējušas, bet tagad vēl nezied. Ābelēm ir vārgi ziedi, tas aukstā laika dēļ, varbūt arī tās būs jāsmidzina ar cukura sīrupu, lai stimulētu. No aukstuma ābelēm pat ir sarkanīgas lapas. Tās ziedēs uz jūnija sākumā, jo vēl ir mazi pumpuriņi, bet pērn jau 1.maijā bija uz vaļā vēršanos. Aukstumā arī bites nelido, tikai kamenes var manīt,” saka G.Sebris.
Ja citos gados G.Sebra siltumnīcās šajā laikā tomāti jau sāka ziedēt, tad tagad tie “stāv zili uz vietas”, kamēr naktis nepalikšot siltākas, nekas nemainīšoties.
Šobrīd zemnieku saimniecība “Pļavnieki” tirgū pircējiem piedāvā dažādus zaļumus, kas ir ļoti pieprasīti, un arī rabarberus, kuri tiek audzēti gandrīz pushektāra platībā. “Pieprasījums rabarberiem ir, bet mēs tos vairāk realizējam nevis vietējā tirgū, kā nododam pārstrādātājiem. Ir doma tos audzēt vēl lielākā platībā. Rabarberi mums ir no parastajām veikalā pirktām sēklām un tīrā šķirne ‘Ogre 13’, kuri ir vēlīnāki, bet tiem ir kvalitāte. Darba pie rabarberiem nav daudz. Es tos neravēju, citi gan ravē, bet es par slinku. Dārzā tiek izbraukāts ar frēzi. Tiklīdz rabarberu lapas paaugas, tās apakšā nomāc nezāles. Ja, piemēram, vārpzāle netiek ielaista, tad viss kārtībā. Rabarberus vāc vairākas reizes. Ja līdz Jāņiem pirmo rabarberu ražu izrauj, tad nākamā raža tikpat laba ir jūlijā, tad atkal tos izrauj, un nākamā raža ir augustā. Jūlijā izaugušajiem rabarberiem nav atšķirības no tagad augušajiem, tikpat labi un sulīgi, bet uz rudeni vairs nav tik sulīgi,” stāsta G.Sebris.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par ķiršu ražu vēl grūti spriest

Kategorijas