Dzirkstele.lv ARHĪVS

Visvairāk bail no matemātikas

Visvairāk bail no matemātikas

Tikai deviņi jeb 22 % Gulbenes novada topošo vidusskolēnu atzīst, ka ir gatavi šā gada centralizētajiem eksāmeniem. Vislielāko satraukumu divpadsmitajiem rada matemātikas eksāmens. Šādas tendences apstiprinājās “Dzirkstele” veiktajā 12. klašu skolēnu elektroniskajā aptaujā, kurā no 18.-22. maijam piedalījās 41 no 67 topošajiem absolventiem.
Gulbenes novada matemātikas jomas koordinatore, Lizuma vidusskolas matemātikas skolotāja Iveta Roziņa atklāj, ka matemātikas eksāmens apjoma ziņā šoreiz būs mazāks, bet grūtības pakāpe nesamazināsies.
“Matemātikas eksāmens katru gadu skolēnos raisa nedrošību un uztraukumu. Šogad, droši vien, vēl izteiktāk, jo izpalicis diezgan ilgs laika periods klātienes mācību,” skaidro I.Roziņa.

Skolēni atklāj satraukumu
41,5 % jeb 17 aptaujāto skolēnu atzīst, ka daļēji jūtas gatavi eksāmeniem, 36,6 % jeb 15 norāda, ka nav gatavi un tikai deviņi beidzēji uzskata, ka ir pilnībā sagatavojušies centralizētajiem eksāmeniem. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka šogad Izglītības ministrija no eksāmenu kārtošanas atbrīvojusi 9. klašu skolēnus, bet 12. klasēm šogad eksāmenu skaits samazināts par vienu, jākārto – trīs obligātie.
Matemātikas eksāmens būs 12.jūnijā un no tā visvairāk baidās 12 skolēni. Kā galvenie iemesli satraukumam tiek minēts, ka nav skaidrs, kādas būs prasības, tas, ka pēdējos mēnešos viss ticis darīts tiešsaistē, vairāki uzsver, ka matemātikas eksāmens vienmēr ir bijis ļoti sarežģīts un tas esot priekšmets, kurš ir vismazāk apgūts.
Lejasciema vidusskolas matemātikas skolotāja Ligita Antiņa atzīst, ka bailes no eksāmeniem matemātikā skolēniem bijušas visus gadus. “Šogad pirmais ir šī neierastā situācija, otrais – ar sejas maskām būs jāsēž trīs stundas. Mēs ar tām bijām jau konsultācijās, un, teikšu godīgi, nebija patīkami ar tām strādāt. Ir paraugs, kā būs jāatbild eksāmena otrajā daļā, bet arī tur līdz galam nav skaidrs, kā būs jāaizpilda darba lapa. Būs jāraksta tikai atbildes, un, protams, ir iespēja kļūdīties,” komentē L.Antiņa.
“Papildus grūtības droši vien radīs šī atbilžu lapa arī 2. un 3.daļā, jo skolēnam būs jārod laiks pilnīgi visus risinājumus un zīmējumus pārrakstīt vēl arī atbilžu lapā,” komentē I.Roziņa. Tomēr Lizuma vidusskolas matemātikas skolotāja uzsver, ka arī šajā attālināto mācību laikā skolēniem, ja vien bija vēlme un motivācija, iespēja mācīties bija. “Pašlaik digitālo mācību līdzekļu un tehnoloģisko risinājumu ir ļoti daudz, jauniešiem tie ir pieejami, tātad atliek saņemties, sakopot visus spēkus un mācīties. Arī atlikušajā laika periodā līdz eksāmenam var vēl ļoti daudz apgūt, atkārtot, atsvaidzināt,” iedrošina I.Roziņa.
Kā otro priekšmetu, no kura eksāmena ir visvairāk bail, deviņi vidusskolēni min angļu valodu. Stresu skolēniem radījis eksāmena datuma pārlikšana. “Vislielākais uztraukums ir par angļu valodu, jo bija ieplānots, ka šobrīd eksāmens būtu jau nokārtots un atliktu tikai gatavoties latviešu un matemātikas eksāmeniem,” norāda viens no respondentiem. Kāds cits atklāj, ka vismazāk pārliecināts ir par savu runātprasmi. Seši skolēni norāda, ka dzimtās latviešu valodas  eksāmens raisa lielāko satraukumu. Tiek minēta arī bioloģija un fizika, kura rada stresu. Bioloģijas eksāmena rezultāti īpaši svarīgi ir trim skolēniem, lai pēc tam varētu sekmīgi iestāties izvēlētajā Rīgas Stradiņa universitātē. Četri respondenti atklāj, ka bail ir no visiem eksāmeniem. “Visi rada vienlīdz lielu satraukumu, jo rezultātiem jābūt izciliem, lai varētu konkurēt ar citiem,” tā norāda viens no aptaujas dalībniekiem.

Vairāk konsultācijas klātienē
32 (78 %) skolēni, gatavojoties eksāmeniem, pilda no skolotājiem saņemtos uzdevumus un gandrīz tikpat – 31 jeb 75,6% paralēli pilda iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumus. 16 skolēni atzīst, ka pārskata skolotāju ieteiktos resursus, 15 skolēni - paši meklē materiālus, resursus un uzdevumus. 12 skolēni norāda, ka skatās izglītojošo kanālu “Tava klase”. Un tikai pieci beidzēji atzīst, ka īpaši negatavojas eksāmeniem.
Vairāk nekā puse aptaujāto – 25 skolēni - norāda, ka noderīgākais atbalsts pirms eksāmeniem būtu vairāk klātienes konsultāciju (61 %). Psiholoģiskais atbalsts un vairāk mācību materiālu būtu nepieciešami pieciem skolēniem. Četri skolēni atzīst, ka noderētu lielāka skaidrība par eksāmenu norisi un vērtēšanas kritērijiem

Nākotnes plāni diezgan skaidri
65,9 % jeb 27 vidusskolu beidzēji ir pārliecināti, ko iesākt pēc absolvēšanas. 19,5 % jeb 8 nezina, ko darīt, bet 14,6 % jeb 6 skolēni - daļēji ir pārliecināti par savu lēmumu. 78 % jeb 32 skolēni nolēmuši iestāties kādā no Latvijas augstskolām. Viena no populārākajām izvēlēm ir Latvijas Universitāte, tai seko Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
“Plānoju iestāties Rīgas Stradiņa universitātē, jo ļoti saista viss ar medicīnu. Fakultāte, uz kuru vēlos doties, - fizioterapija. Man šķiet ļoti interesanti tas, ka ir tik daudz lietu, kuras mūsu ķermenis regulē muskuļu darbības laikā. Tas, cik ļoti to var attīstīt un spēt darīt vairāk ar mūsu ķermeni,” tā savu izvēli pamato viens no aptaujas dalībniekiem. Kāds cits skolēns norāda, ka plāno studēt Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē, jo vēlas studēt, strādāt un dzīvot Latvijā.
Vēl ir norādīta Rīgas Tehniskās universitātes filiāle Liepājā, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Skaistumkopšanas izglītības centrs, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Policijas koledža.
36,6 % jeb 15 skolēni nākotnē ieplānojuši apvienot studijas ar darbu. Trīs skolēni plāno nestāties šogad augstskolā, bet uzreiz sākt strādāt. Divi no viņiem atklāj savus plānus par darbu ārzemēs. Viens respondents norāda, ka vēlas studēt ārzemēs.