Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nekas vairs nebūs, kā bijis

Mārīte Dzene

2020. gada 26. maijs 11:52

91
Nekas vairs nebūs, kā bijis

Pēc neparasti saltajām maija dienām beidzot saule ne tikai spīd, bet arī silda. Un ziedu maisam ir gals vaļā – plaukst tulpes, veras ābeļziedi... Arī cilvēki izbirst no savām mājām, jo ir atviegloti ierobežojumi COVID-19 izplatības mazināšanai. Atzīšos, ka man tīri labi patīk ievērot distanci. Sajust pietāti pret katra personīgo telpu ir daudz patīkamāk nekā būt situācijā, kad veikalā kāds ir gatavs ne tikai cieši nostāties blakus, bet gandrīz uzrāpties pikpaunā. Iespējams, tagad daudziem šķiet, ka nu jau inficēšanās ar bīstamo vīrusu ir mazinājusies, un viss pamazām atgriezīsies iepriekšējā tik ierastajā dzīves ritmā. Būs vajadzīgs laiks, līdz sapratīsim, ka viss ir mainījies, un nekas vairs nebūs kā bijis. Diemžēl tuvākās nākotnes prognozes nebūt nav rožainas. Mana tante brīžos, kad radās šķietami nepārvaramas grūtības vai notika kas nelāgs, sprieda, ko labu tas varētu atnest. Neapšaubāmi COVID-19 pārbaudījums radīs ne tikai negatīvas, bet arī pozitīvas sekas. Tiesa, šobrīd grūti iztēloties daudz ieguvumu. Noteikti progress ir sasniegts ne vien informācijas tehnoloģiju izmantošanā, bet arī jaunu formu ieviešanā gan kultūras, gan sporta pasākumu norisē, gan atpūtas veidu izvēlē. Radošajai izdomai līdzi nākusi arī atziņa, ka nekas nespēj aizstāt personīgu kontaktu. Jaunā teātra režisors Alvis Hermanis salīdzina, ka teātris attālināti ir kā sekss ar plastmasas lelli. Toties ir skaidrs, ka vīruss daudziem ir nesis zaudējumus, radījis dīkstāves un bezdarbu. Ar valsts it kā dāsnajiem pabalstiem maz var līdzēt, tos arī nevar maksāt bezgalīgi. Vairākkārt nācies dzirdēt, ka kaut cik paredzama ir vienīgi zemnieku nākotne, jo viņu ražoto pārtikas produkciju vajadzēs vienmēr gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Vai tas rosinās bez darba palikušos pilsētniekus doties uz laukiem? Vai Latvijā atgriezīsies uz ārzemēm aizbraukušie ar vēlmi uzsākt savu biznesu? Iespējams, tādi būs, tomēr nevar cerēt, ka viņu būs daudz. Pašlaik moka neziņa – kas būs, jo vīrusa ceļu neviens nespēj prognozēt. Neziņa kavē izšķirties par rīcību, tāpēc vairums nogaida. Bet cik ilgi?