Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Pašvaldība pērk zemi, lai “sildītu ekonomiku” Lizumā

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 2. jūnijs 00:00

1246
Pašvaldība pērk zemi, lai “sildītu ekonomiku” Lizumā

Visi 17 vietējie deputāti Gulbenes novada domes
28.maija sēdē nobalsoja, ka pašvaldība par 15 800 eiro no SIA “Piebalgas avoti” (pieder Uldim Misiņam – liecina “Lursoft” dati) Lizumā pērk 6,02 hektārus zemes ar nosaukumu “Pinkas”. Kā norādīja deputāte Guna Pūcīte – tikai pirms pāris gadiem pašvaldība bija šīs zemes īpašniece, bet to pārdeva. Tagad pērk atpakaļ!
Minētais nekustamas īpašums pašvaldībai vajadzīgs, lai varētu sagatavot projektu “Infrastruktūras uzlabošana industriālās zonas attīstībai Lizumā” un pretendēt uz investīciju piesaisti no Eiropas Savienības fondiem 85 procentu apmērā no visām plānotajām 3,5 miljonu eiro izmaksām. Runa ir par noliktavas ēkas (6500 kvadrātmetru platībā) veidošanu uz minētā zemesgabala.
Kontekstā ar šo lēmumu deputāti 28.maija domes sēdē lēma arī par pašvaldības 2020.gada investīciju plāna grozīšanu, paredzot arī Lizuma noliktavas projektu. Par to nobalsoja 15 deputāti, bet Intars Liepiņš un Ilze Mezīte atturējās.

Noliktava – ne tikai SIA “Avoti SWF”
Kad Lizuma noliktavas projekts būs realizēts, pašvaldība organizēšot telpu nomas izsoli. Šobrīd par šo iespēju ir interese četriem uzņēmumiem: SIA “Avoti SWF”, SIA “Rairu”, SIA “Farmeko” un SIA “Dimdiņi agro”. Paredzams, ka projekta realizācija nodrošinās arī privāto investīciju ieplūšanu ne mazāk kā 11 miljonu eiro vērtībā, kā arī tiks radītas 35 jaunas darba vietas – informēja pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas darbiniece Liena Kazāka.
Projektu paredzēts realizēt līdz 2023.gada beigām. Viņa komentēja: “Pastāv ļoti maz risku.” L.Kazāka arī precizēja, ka veidojamā noliktava drīzāk uzskatāma par sava veida angāru, kurā telpas tiks pielāgotas atbilstoši komersantu vajadzībām pēc tam, kad būs noskaidroti telpu nomas izsoles uzvarētāji. Tas nozīmē, ka viena kvadrātmetra nomas izmaksas būs zināmas tikai vēlāk, pēc izsoles.
Deputāts Normunds Mazūrs sacīja, ka šādu projekta iespēju būtu “muļķīgi neizmantot tādā ziņā, ka mums (pašvaldībai – red.) ir 15 procentu finansējums, pārējais – Eiropas nauda”. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs piebilda, ka pašvaldības līdzfinansējuma daļu būs iespēja aizņemties no Valsts kases.
Diskusija par šo tēmu domes 28.maija sēdē notika videokonferences režīmā un tajā piedalījās arī Lizuma uzņēmējs SIA “Avoti SWF” vadītājs Uldis Misiņš, kā arī citi Lizuma uzņēmēji. U.Misiņš apliecināja – noliktavas jauno ēku izmantos vairāki Lizuma uzņēmumi, nevis tikai SIA “Avoti SWF”. U.Misiņa uzņēmumam akūta vajadzība pēc noliktavas esot tieši tagad – COVID-19 pandēmijas laikā. Ja tiks realizēts minētais projekts, “Avoti SWF” epidēmijas ierobežošanas pasākumu laikā nebūs “gandrīz jāstāv dīkstāvē”, būs iespēja saražoto uzkrāt un glabāt. “Šobrīd mēs atsākam ražošanu,” viņš teica un informēja, ka pasūtījumi šobrīd pat pārsniedz uzņēmuma jaudu. U.Misiņš redz, ka jaunveidojamajās telpās (provizoriski aizņemot apmēram 4000 kvadrātmetrus) viņa uzņēmumam būs tikai noliktava, bet citiem Lizuma uzņēmumiem – arī ražošana.  

Atbalsta programma tikai lielajiem uzņēmumiem?
Deputāts Andris Vējiņš gribēja zināt, kam pieder ideja par Lizuma noliktavu. N.Audzišs teica – ideja nākot no uzņēmējiem. Tomēr ne tikai šī, arī citas idejas, kuras pašvaldība centīsies īstenot “ekonomikas sildīšanai”.
Gunārs Ciglis iebilda, ka diemžēl “ekonomikas sildīšanas” investīcijas ir tendētas uz lielajiem uzņēmējiem. Daudzi vidējie un mazie uzņēmēji nemaz nav informēti par iespējām tikt pie investīcijām.
L.Kazāka taisnojās, ka uzņēmējiem sūtītas e-pasta vēstules, kā arī stāstīts klātienē. Viņa akcentēja, ka šobrīd ir runa par iespēju piesaistīt investīcijas ar noteikumu, ka tiek radītas jaunas darba vietas. Turklāt katram eiro, kas tiek saņemts no Eiropas Savienības struktūrfondiem, pretī ir jābūt privātajām investīcijām. Tāpat ir jābūt zināmiem konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem.
G.Ciglis komentēja, ka šādi dažs lielais uzņēmējs tiks pie 100 000 eiro investīcijām par katru jaunradītu darba vietu, bet tikmēr Gulbenē bijušās maizes ceptuves un bijušās alus rūpnīcas teritorijas kāds sakārto bez investīcijām, tikai par saviem līdzekļiem. Tādējādi iznākot, ka uzņēmēji atrodas atšķirīgās situācijās. “Godīgi pateikšu, ka mēs līdz galam neesam informējuši savus uzņēmējus,” teica G.Ciglis.
N.Audzišs bilda, ka pašvaldībai ir “jāvadās no valdības uzstādījumiem un plāniem šim periodam, kad ir ārkārtas situācija un attiecīgi izdalīta nauda konkrētām programmām”. Tāpat viņš akcentēja, ka atbalstīt var tikai tā saucamos “augstas gatavības projektus”. Tie ir tādi, kuri līdz 1.augustam jau ir dokumentāli sakārtoti realizēšanai. “Šādu projektu mums ir maz vai tikai daži,” teica N.Audzišs, pieminēdams Lizuma noliktavas, Šķieneru industriālā parka, kā arī Gulbenes Brīvības ielas tālākās sakārtošanas projektus. Viņš minēja arī gatavību sakārtot Vidus ielu Gulbenē un veikt bijušās Bērzu skolas ēkas pārbūvi. Daļu no iecerēm plānots īstenot, aizņemoties naudu no Valsts kases, daļu – piesaistot investīcijas.
Tomēr G.Ciglis sacīja N.Audzišam, ka “jāņem ir vērā arī citi viedokļi”. Būtisks esot sabiedrības ieguvums. Piemēram, Gulbenē viņš gribētu redzēt pašvaldības ieguldījumu Emzes teritorijas sakārtošanā.

Kategorijas

Kategorijas