Pirmā emocionālā palīdzība

2020. gada 2. jūnijs 00:00

475

Aptuveni desmit gadus Latvijā darbojas un emocionālo atbalstu vecākiem, kuriem ir bērniņi līdz trīs gadu vecumam, sniedz mammas, kuras apvienojušās kustībā ar nosaukumu “PEP mammas”.
Atbalsts tiek sniegts abiem vecākiem, bet visbiežāk pēc palīdzības vēršas mammas. “Reizēm mums zvana sieviete, kurai nesen piedzimis bērniņš, un saka: jūtos slikti, nezinu, kas par iemeslu, viss mani tracina, man vajadzētu priecāties, bet sajūta, ka pasaule man apgriezusies,” atklāj PEP mamma Dace Čible.
Divu bērnu mamma Dace, kura pēc izglītības ir psihologs, ikdienā nodarbojas ar vecāku konsultēšanu un atbalsta grupu vadīšanu. “Mana pārliecība – katrs bērniņš var ienest ģimenē prieku un laimi, tomēr tad, kad mazulis ienāk ģimenē, rodas daudz jautājumu, šaubas par sevi kā mammu, nogurums un pat skumjas. Tāpēc labprāt palīdzu arī citām māmiņām rast prieku attiecībās ar savu mazuli un atgriezt pārliecību par sevi kā pietiekami labu mammu,” tā Dace raksta interneta vietnē “Pep.lv.”.

Saucam to par mammas “mammošanu”
Dace stāsta, ka parasti PEP mammas ir gatavas doties uz mājām un sniegt atbalstu, bet šobrīd, pandēmijas laikā, “Skype” un “Zoom” ir platformas, kurās notiek konsultēšanas darbs visā Latvijā. “PEP nozīmē - pirmā emocionālā palīdzība. Reizēm mēs sniedzam sievietei arī praktiskas un teorētiskas zināšanas, bet uzsvars tomēr paliek uz emocionālo atbalstu. Ir ģimenes ārsti, dūlas un vecmātes, kuras visbiežāk spēj risināt praktiskas problēmas, bet tieši šī emocionālā joma ir tā, kur daļai mediķu neatliek laika,” norāda Dace.
Kad piedzimst bērniņš, sievietei rodas milzum daudz jautājumu un bieži tiek piedzīvotas arī spēcīgas, līdz šim neizjustas emocijas. Šīs emocijas bieži ir pretējas, un tad jaunajai māmiņai rodas jautājums, vai tas ir normāli.
“PEP mamma palīdz sievietei kopš bērna dzimšanas labāk izprast sevi, viņa var būt blakus šai sievietei bērniņa pirmajos dzīves gados un palīdzēt māmiņai labāk justies, izprast sevi un mācīties sadzirdēt bērniņu, pamanīt galvenās vajadzības,” stāsta Dace.
PEP mamma neveic psihologa uzdevumu, tomēr, ja sieviete, kas konsultē jauno māmiņu, saredz dziļākas emocionālās problēmas, viņa spēj norādīt, ka tā nav viņas kompetence, un iesaka meklēt citu speciālistu. “Reizēm mēs to saucam par tādu mammas “mammošanu”. PEP mamma ir kā mamma jebkurai jaundzimušā māmiņai, kas ir attiecību sākumā ar savu mazuli,” skaidro Dace.
Viņa atklāj, ka šāda veida atbalstu Latvijā meklē arī māmiņas, kurām aug vairāki bērni. “Katrs bērniņš nāk ar savu personību, un līdz ar to var rasties daudz jautājumu. Pie otrā vai trešā bērniņa sievietēm kādreiz ir vainas sajūta, kā sadalīt laiku, lai pietiktu visiem bērniem,” stāsta Dace.
Parasti sarunas starp māmiņu un konsultanti noris apmēram 90 minūtes un vizītes cena tiek izrunāta, sazinoties ar izvēlēto uzticamības personu.

Tā ir palīdzoša profesija
Jautājumu loks, ar kuriem saskaras konsultantes, ir diezgan plašs, tādēļ ceļš, lai kļūtu par PEP mammu, ir nopietns. Mācības ilgst divarpus gadus, un šobrīd Latvijā šādus kursus piedāvā psiholoģijas mācību centrs “Līna”.
Motivācijas sievietēm, kas apmeklē šos kursus, ir dažādas. Daudzām gribas savā dzīvē ko kardināli mainīt, tādēļ savai profesijai klāt viņas izvēlas šo izglītību. Galvenā motivācija visbiežāk ir vēlme dot atbalstu un palīdzēt citām māmiņām. Viens no nosacījumiem, lai kļūtu par PEP mammu, - jābūt mammai, kura audzina vismaz vienu bērnu, kas ir vecāks par trīs gadiem.
“Viens ir zināt lietas teorētiski, bet svarīgi, ka pati sieviete ir izgājusi cauri zīdaiņa periodam un zina, kā jaunā māmiņa var justies, ko nozīmē negulētas naktis un liels nogurums,” stāsta Dace. Galvenās prasmes, kam jāpiemīt, ir iejūtība un cilvēku mīlestība, spēja atbalstīt un iedrošināt vecākus, ienākot ģimenē mazulim, konsultēt zīdīšanas jautājumos, pārrunāt audzināšanas jautājumus. Tie var būt, sākot ar, “kāpēc man bērns kož, kāpēc viņš tik daudz raud, vai bērns drīkst ar mani gulēt vienā gultā”, un beidzot ar jautājumiem par bērna paklausību vai attīstību.

Izjust savu bērnu ir svarīgi
Ģimenes psihoterapijas speciāliste Iveta Gargurne, kura praktizē Gulbenē, uzsver, ka katram noteikti vajadzētu saprast - ideālu vecāku nav. Vecāki aug kopā ar saviem bērniem, piedzīvo jaukus un grūtus brīžus, tā ir dzīves daļa.
“Informācijas par to, kā “pareizi audzināt”, ir daudz. Bieži mammas atbildes meklē internetā, it kā jau pilnīgi laikmetīgi un pieņemami, bet tāda “nedzīvā” komunikācija un padomu došana dažreiz nepalīdz ieraudzīt katra individuālo stāstu. Ģimenes sistēmas šajos laikos tiek novājinātas. Daudzi dzīvo un audzina bērnus tālu no savām izejošajām ģimenēm, citiem nav saskaņas un atbalsta no vecvecākiem, tas rada spriedzi jaunajos vecākos. Vecāki vēlas paļauties uz ekspertiem. Taču būt mammai un tētim, pirmkārt, nozīmē izjust savu bērnu,” uzsver psihoterapeite.
Viņa norāda, ka stiprināt vecākus un palīdzēt viņiem saprast, ko viņu bērnam vajag un kā risināt bērna problēmas, ir svarīgi. Būtiski ir arī dot vecākiem izpratni, ka viņi ir labi un pietiekami savam bērnam, ka viņiem ir neizsmeļami resursi, lai spētu izaudzināt brīnišķīgu cilvēku.
“Ticu, ka PEP mammas tieši tādā veidā arī darbojas. Padomu došana dažkārt var palīdzēt, taču vērtīgāk būtu apzināt savu mammas un tēta spēku un varēšanu. Mums tas ir dots. Savā darbā visai bieži tiekos ar jaunajiem vecākiem. Katram ir savi sapņi un mērķi, kas saistīti ar bērniem. Atbalstot personības daļu - “es esmu mamma”, varam vislabākajā veidā palīdzēt ģimenei. Katra mamma, audzinot savu bērnu, ies citu ceļu. Nav pareizu un nepareizu risinājumu. Kādai būs labi lūgt padomu PEP mammām, kāda tiks galā pati. Taču es novēlu, lai katras mammas dzīvē ir kāda sirdsgudra sieviete, kura ir blakus un kura jebkuros apstākļos saka - tici tam spēkam, kas tev ir dots, un zini, ka esi laba mamma!” saka I.Gargurne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmā emocionālā palīdzība

Kategorijas