Ko iesākt ar mājsaimniecībā ilgus gadus krātiem pakalpojumu rēķiniem un čekiem?

2020. gada 2. jūnijs 00:00

Redakcija saņēma kāda lasītāja vēstuli ar lūgumu noskaidrot, cik ilgi jāglabā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķini un to samaksas čeki, kā arī citi mājsaimniecības un juridiskie dokumenti.
Civillikuma 1838.pantā ir teikts, ka strīdu gadījumā klientam pašam ir jāpierāda ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, ka samaksa ir veikta. Savukārt Civillikuma 1895.pants nosaka termiņu, cik ilgi var prasīt parādu apmaksāt. Minētais pants paredz, ka noilguma periods maksājumiem ir 10 gadi. Līdz ar to savas drošības dēļ rēķinus un maksājumu dokumentus ieteicams glabāt 10 gadus, lai nepieciešamības gadījumā varētu pierādīt maksāšanas faktu, pēc tam iestājas noilgums un saistības izbeidzas.
Lūdzām skaidrojumu arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem, kā rīkoties ar samaksas un citiem mājsaimniecībā esošajiem dokumentiem.

Elektroenerģija
AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere komentē: “Atbilstoši Komerclikumam maksājumu apliecinošie dokumenti ir jāglabā trīs gadus. Maksājumu apliecinājuma pierādījums klientam var būt vajadzīgs situācijās, ja maksājums nav noticis korekti, ir pazudis, nepareizi attiecinājies vai tamlīdzīgi. Dzīvē šādas situācijas atklājas daudz agrāk nekā trīs gados, – ja kāds maksājums no klienta nav ienācis noteiktajā termiņā, viņam operatīvi tiek sūtīta informācija par to. Savukārt izlīdzinātā maksājuma klientiem reizi gadā tiek sagatavots pārrēķins, kurā ir norādīti visi saņemtie klienta maksājumi. Informācija par saņemtajiem maksājumiem klientam jebkurā laikā pieejama arī klientu portālā. Ja maksājums ir saņemts, nepieciešamība saglabāt maksājumu apliecinošu dokumentu faktiski ir lieka. Klientam nosūtītos rēķinus glabāt nav nepieciešams, tie vienmēr pieejami klientu portālā.”

Gāze
AS “Latvijas Gāze” sabiedrisko attiecību speciāliste Anastasija Petere skaidro: “Uzņēmumam nav kādu speciālu prasību klientiem, lai viņi uzglabātu informāciju par maksājumiem, bet Civillikums paredz, ka saistību noilgums ir 10 gadi un klientam neskaidrību gadījumā ir jāpamato, ka viņš ir pildījis saistības. Dzīvē neskaidrību galvenais avots ir laikā nenomaksāti rēķini, kā arī apmaksa ar bankas pārskaitījumu, kurā nav norādīta minimālā informācija – abonenta numurs vai adrese. Vislabāk ir reģistrēties “Latvijas Gāzes” e-pakalpojumu portālā, kur var sekot līdzi visiem maksājumiem, pārskatiem un skaitītāju rādījumiem.”

Televīzija, internets, telefons
“Tele2 Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis skaidro: “To, cik ilgi ir jāglabā “Tele2” rēķins vai čeks, nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti. Piemēram, juridiskajām personām čeki jāglabā vismaz 5 gadus. Patērētājiem šie termiņi atšķiras, piemēram, patērētājs ir tiesīgs pieteikt prasījumu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam par preces neatbilstību līguma noteikumiem divu gadu laikā no preces iegādes dienas. Līdz ar to minimālais pirkumu apliecinoša dokumenta glabāšanas termiņš būtu vismaz 2 gadi. Savukārt, ja patērētājs nav veicis pakalpojuma un/vai preces apmaksu rēķinā norādītajā termiņā, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības 3 gadu laikā no parāda rašanās dienas vērsties pret patērētāju ar prasību par parāda apmaksu. Ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs pirms noilguma termiņa iestāšanās dienas atkārtoti brīdina patērētāju par esošā parāda apmaksu, noilguma termiņš tiek pārtraukts. Tāpēc rēķini, kas izrakstīti par preču un/vai pakalpojumu apmaksu, ir jāglabā līdz brīdim, kamēr beidzas pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja tiesības pieprasīt patērētājam parāda apmaksu. Termiņš, kādā patērētājs ir tiesīgs vērsties tiesā ar prasību pret pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, ir 10 gadi.”
“LMT” Norēķinu dienesta direktore Dace Roze komentē: “Glabājot maksājumus apliecinošus dokumentus, piemēram, pakalpojumu apmaksas kvītis un čekus, klients pasargā sevi, jo strīdu gadījumā šie dokumenti ir pamats, kas apliecina līguma saistību izpildi. Teorētiski šādi dokumenti jāglabā pat 10 gadus. Tomēr, ja abas puses saistības ir nokārtojušas un tām nav nekādu pretenziju vienai pret otru, nav pamata glabāt rēķinus un kvītis tik ilgi. Kādu laiku šādus dokumentus tomēr ir vērts uzglabāt arī tad, ja visas saistības ir izpildītas, piemēram, vienu gadu – līdz nākamā gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai.”

Zemes, meža platību un ēku nomaksu maksājumi, īpašuma nodokļa apmaksa
Arī uz zemes, meža platību un ēku nomaksas un īpašuma nodokļa apmaksas rēķiniem un veiktajiem maksājumiem attiecas Civillikuma 1838. un 1895.panti - ir spēkā 10 gadu termiņš. Šie dokumenti ir būtiski pie nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas, tāpēc nevajadzētu steigties ar šādu dokumentu izmešanu. Jebkurš dokuments, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, ir nozīmīgs un cilvēkam nepieciešams drošības dēļ. Arī nekustamā īpašuma iegādes vai pārdošanas izdevumu (valsts nodevas, komisijas maksas, citi līdzīgi maksājumi) dokumenti ir jāsaglabā, jo tie ir nepieciešami, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins skaidro, ka notariāli apliecināti dokumenti, kuri ir izsniegti personai “uz rokas” (piemēram, notariālo aktu izraksti), noteikti ir jāglabā tikmēr, kamēr tie ir spēkā un nepieciešami pašai personai. Notariālo aktu oriģināli glabājas zvērināta notāra lietās pastāvīgi; ja notārs pārtrauc praksi, tie tiek nodoti viņa lietu pārņēmējam (citam zvērinātam notāram vai Nacionālajam arhīvam). Notariālā akta dalībnieki jebkurā brīdī var saņemt jaunu izrakstu, ja iepriekšējais ir pazudis vai sabojāts.

Valsts ieņēmumu dienests, maksātie nodokļi
VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja stāsta: “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28.pantā noteikts nodokļu maksātāja pienākums, tajā skaitā uzglabāt ieņēmumus un attaisnotos izdevumus, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – citus izdevumu apliecinošus dokumentus vismaz 3 gadus pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa, kā arī, veicot saimniecisko darbību, uzskaitīt saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, uzglabāt ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus vismaz 5 gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, ‒ visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku. Maksātājam ir pienākums uzrādīt šos dokumentus vai iesniegt to kopijas Valsts ieņēmumu dienestam pēc tā pieprasījuma.”

Ārstniecības iestāžu,
operāciju un citi ar medicīnu saistītie rēķini un maksājumu uzdevumi
Ārstniecības iestāžu izsniegtie rēķini un samaksas dokumenti, kā arī ārstu apmeklējumu čeki ir spēkā 10 gadus. Veselības inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļa skaidro, ka neviens normatīvais dokuments nenosaka termiņu maksājumu čeku glabāšanai mājsaimniecībām, tomēr pacientu interesēs ir šos čekus saglabāt pat vairākus gadus pēc to izsniegšanas. Civillikuma 1895.pantā teikts, ka visas saistības turpinās 10 gadus.

Latvijas tiesas lēmumi, ja to spriedumi izpildīti
Tiesu dokumentu glabāšanas termiņi ir noteikti speciālā lietu nomenklatūrā, tos regulē normatīvie akti par lietu un dokumentu uzglabāšanu un sagatavošanu iznīcināšanai vai nodošanai glabāšanā arhīvam. Kamēr tiesas dokumenti glabājas tiesas kancelejā, tikmēr var pieprasīt dokumentu kopijas, pēc tam tie tiek nodoti Latvijas arhīvam vai iznīcināti.

Policijas lēmumi, ja to spriedumi izpildīti
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne norāda: “Dokumenti, arī policijas pieņemtie lēmumi skar dažādu risinātu tiesisko attiecību galīgus nolēmumus, kuri nav pārsūdzami, un nolēmumus, kuros norādīts uz pārsūdzības iesniegšanas iespējām un šādas pārsūdzības iesniegšanas kārtību. Normatīvie akti speciāli nenosaka mājsaimniecībās glabājamo policijas pieņemto lēmumu uzglabāšanas kārtību. Lēmumi individuāli skar katru atsevišķu gadījumu, tādēļ vispirms ir jāiepazīstas ar konkrēto lēmumu un jāizprot tā saturs un mērķis. Vienkārša policijas lēmuma iznīcināšana, ar kuru, piemēram, uzlikts sods, noteikts izpildīt kādu darbību vai atturēties no kādas noteiktas darbības izdarīšanas un citi lēmumā norādīti personai saistoši pienākumi, neatbrīvo šo personu no konkrētajā lēmumā uzliktajām tiesiskajām saistībām un to neizpildes sekām.”

Aizdevuma dokumenti, ja veikta pilnīga līguma izpilde
Arī uz privātpersonu aizdevumu dokumentiem nav noteikts regulējums par to glabāšanas termiņiem. Šeit arī ir spēkā Civillikuma norma, kas nosaka, ka pati privātpersona ir atbildīga un sevi nodrošina ar pierādījumiem par aizdevuma apmaksu 10 gadus pēc saistību izpildes.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko iesākt ar mājsaimniecībā ilgus gadus krātiem pakalpojumu rēķiniem un čekiem?

Kategorijas