Lai pilsētā puķu dobes nebūtu kā rasols

2020. gada 2. jūnijs 10:06

Pēdējos aptuveni divus gadus mūsu pilsētā var redzēt pozitīvas pārvērtības. Droši vien, ja būtu vairāk naudas, daudz kas notiktu ātrāk. Tas, kā mēs jūtamies, ir atkarīgs no vides, kurā dzīvojam.
Uzskatu, ka pirmais uzdevums ir sakopt to, kas tev ir, atbrīvojies no liekā, tad paskaties, ko vajag tālāk. To parasti arī saku, ja mani uzaicina kādā pagalmā vai dārzā veikt rekonstrukciju. Cilvēkam ir jāzina, kas konkrētajā vidē iederēsies. Citādi mēdz būt tā – tirgos sapērk visu ko un tikai tad domā, kur to visu likt. Zinu, ka ir tādas daudzdzīvokļu mājas, kur viss it kā ir skaisti, bet pēkšņi redzi - palicis sētas gabaliņš vai plastmasas priekšmets, ap kuru ieplānots, ka kaut kas vīsies. Tā viņš tur stāv.
Tāpat vajadzētu sarunāt, ja cilvēks Rīgas ielas pusē vēlas savu gurķu dobīti rušināt, tad nu būtu jāierīko skaists dzīvžogs. Vajadzētu sekot līdzi, lai skats no galvenās ielas ir sakopts.
Ļoti svarīgi, kā un ko saredz vadība vai daudzdzīvokļu mājās nama vecākais. Man ir bijusi sadarbība ar vairākām mājām, kur esam likvidējuši visas diļļu un kabaču dobes, kas bija izveidotas katrai virtuvei pretī. Daudziem liekas - mans logs un mana dobe. Tad tur var ieraudzīt ķieģeļu un šīferu norobežojumus, peonijai blakus ir avene un dillīte, pat kaķi tur guļ. Kopskata vispār nav, un tad tas patiešām ir “rasols” vai “pērļu miskaste”. Mājas pilnvarotajai personai būtu jāmāk sarunāt ar iedzīvotājiem. Es arī palīdzu daudziem rušināt, pārrakt un atrast īstos stādus. Ir, kas ieklausās, bet, protams, ir tādi, kas aiziet un savā virtuvē burkšķ.
Lielās dzīvojamās mājas, kas ir cita citai blakus, arī veido pilsētas koptēlu. Grūti skatīties kādreiz ir uz to, kas notiek, braucot pa O.Kalpaka ielu - tur ir pat sešmetrīgas liepas pie mājām! Gan jau pašvaldība brīdina māju īpašniekus, un tad arī kaut kas sāk notikt, piemēram, pirms pilsētas svētkiem, kad izdara un sakopj.
Pilsētas apstādījumi, protams, atšķiras no māju apstādījumiem. Ļoti ceru, ka skvērā taps un būs rožu dobe. Parkos ir jāspēlējas ar krāsām, ziemcietes ziedēs vasaras otrā pusē, bet pa vidu jābūt kontrastējošajiem augiem ar lapu krāsu, faktūru, formām un augumiem. Ja ir parks tikai ar krūmiem, tad viņš ir “smags”, vajag izzāģēt kokus, lai tā “kāja” ir redzama, lai var redzēt parkam cauri. Ja pilsētai brauc cauri un redzi – trīs podiņi tur, tālāk trīs citādāki, tas ļoti saraibina. Protams, pilsētās, kurām ir lieli līdzekļi, var atvest un iestādīt uzreiz lielus kokus, nav jāgaida piecpadsmit gadi, kamēr izaugs. Mums ir tā – iestāda un tad cilvēki šausminās, ko tik mazi, ko tik greizi. Mums nākas gaidīt.
Jā, pilsētas vides ainava ir arī atkarīga no ūdeņiem. Alūksnei, piemēram, paveicies, jo viņiem ir skaistais ezers. Tādēļ arī tūristi vasarā tur brauc vairāk. Skaisti, ja pilsētā ir reljefs, pakalni.
Mēs varam domāt, ka mums jau nekā nav, jo ir purvaina vide. Tomēr mums šobrīd, piemēram, ir skaists rotācijas aplis. Ja pirmajā gadā likās - kas tad tur būs, viss tāds mazs, tad tagad var redzēt – būs skaisti!
Arī Spārītes parks tomēr ir jāizkopj, ne tikai jāizgriež kaut kas, bet jāveido ainava arī no sēdoša cilvēka skatpunkta. Ejot skats ir citādāks, nekā sēdot mašīnā un braucot garām. Kad brauc pilsētā iekšā, ir skaistas laternas, bet vajag turpināt līdz pat Emzei. Vajag iztīrīt tos vienīgos dīķīšus. Arī taciņas vajag iekopt tā, lai varētu cauri Spārītei aiziet līdz Emzei, ne tikai uz riņķi vien centrā.
Kad braucu uz Emzes pusi, tur ir tik skaisti apsūnojuši un saliekušies koki - tāds romantisks skats, bet uzreiz var ieraudzīt nekopto dīķi. Protams, lai sakoptu visu, ir nepieciešami līdzekļi. Bet es domāju, ka mums Gulbenē ir tik daudz lielo draudzīgo firmu - tikai vajadzētu iet un runāt, viņi noteikti būtu “par”.
Pilsētas ainavu degradē pamestās graustu ēkas. Sastādīt vienmēr var paspēt, bet sākumā vajag iztīrīt no vecā un no būvgružiem. Redzu, ka cilvēki labprāt darbotos Spārītes dārzos, jo latvietim vajag rušināties un savu zemes gabaliņu. Vairākus gadus es konsultēju un piepalīdzu cilvēkiem Spārītes dārzos, un es patiešām apbrīnoju tos, kas ir gatavi gadiem cīnīties tur ar ūdeņiem. Viss slīkst, cilvēki ved tik ar spaiņiem granti un glābj augus, liekas, tik vien vajadzētu, kā pagastam apkārt uztaisīt meliorāciju. Spārītes dārzos ir tik daudz pamestu ēku! Ja tur visu izkoptu... Cilvēki meklē zemesgabalus, bet nepirks tur, jo viss līdz Jāņiem ir ūdenī. Jā, pagastam tas izmaksātu lielu naudu, bet pēc tam cilvēki paņemtu pamestos gabalus un vide būtu sakopta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai pilsētā puķu dobes nebūtu kā rasols

Kategorijas