Ko ņemt vērā, plānojot bērna vasaras brīvlaiku

2020. gada 2. jūnijs 11:16

164

Ko ņemt vērā, plānojot bērna vasaras brīvlaiku

Ir sācies vasaras brīvlaiks, un, ņemot vērā dažādos valstī noteiktos ierobežojumus, vasara būs citādāka nekā ierasts. Neatkarīgi no tā, kādi ir bērna paradumi vai plāni brīvlaikam – pavadīt to mājās vai laukos pie vecvecākiem, jāatrod risinājumi, lai laiks tiktu pavadīts ne tikai interesanti, bet arī ar dažādām aktivitātēm tiktu stiprināta bērna veselība. Ar ieteikumiem, kas jāatceras plānojot bērnu ikdienu, dalās farmaceite Anna Kivleniece.

Vecākiem šogad ir lielāks satraukums par gaidāmo vasaru, jo, lai arī ierobežojumi tiek mazināti, šī vasara nebūs tik brīva, kā ierasts, un arvien nozīmīgāka loma būs dažādu pasākumu un aktivitāšu plānošanai. Pēdējo mēnešu laikā, mācoties un komunicējot ar draugiem attālināti, viedierīces un digitālā vide kļuvusi par bērnu ikdienu. Sākoties vasaras brīvlaikam, svarīgi pārliecināties, ka šis ieradums mazinās un bērns ikdienu pavada pilnvērtīgi, tādējādi stiprinot imunitāti un uzkrājot spēkus rudenim.

Svaigs gaiss uzlabo bērna pašsajūtu un stiprina imunitāti

Jau no zīdaiņa vecuma bērnam svaigā gaisā ieteicams atrasties vismaz 30 līdz 60 minūtes dienā, taču – jo vairāk, jo labāk, īpaši ja ir komfortabli laikapstākļi. Svaigs gaiss uzlabo kopējo pašsajūtu, miega kvalitāti, kā arī stiprina imunitāti. Dienās, kad ir karsti, jābūt uzmanīgiem laika periodā no plkst. 10.00 līdz 16.00, jo tad saules intensitāte ir visaugstākā, kā arī jāpadomā par apģērbu – tam jābūt elpojošam, vēlams gaišā krāsā un jābūt galvassegai. Tāpat jāatceras arī par saules aizsarglīdzekļu uzklāšanu – bērnu āda ir plānāka nekā pieaugušajam, turklāt tai vēl nav pilnīgi attīstījusies ādas pigmentācija, tāpēc tā jo īpaši jāsargā.

Fiziskās aktivitātes vismaz stundu dienā

Bērniem un pusaudžiem ieteicams būt fiziski aktīviem katru dienu vidēji 60 minūtes, veicot vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes. Ja pieaugušajiem kā viens no aktīva dzīvesveida rādītājiem ir noieto soļu skaits, tad bērniem tas nav būtiskākais. Ja bērns ir fiziski aktīvs ieteicamo laiku – vismaz stundu dienā –, soļu skaita ziņā tiek panākts līdzīgs rezultāts kā pieaugušajiem. Muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes ieteicams veikt vidēji trīs reizes nedēļā.

Katram vecumam atbilstoša fiziskā slodze

Bērniem, atkarībā no vecuma, ir piemērotas dažādas aktivitātes, taču pats galvenais, lai tās ir drošas, interesantas un attīsta dažādas iemaņas. Bērniem līdz viena gada vecumam aktivitātes jāsaista ar motorikas un muskuļu attīstīšanu – atbilstoša būs dažādu mantiņu satveršana, stumšana u.tml. Līdz piecu gadu vecumam piemērotas ir spēles un aktivitātes, kas attīsta līdzsvaru un dažādas iemaņas – lekšana, skriešana, peldēšana un dejošana. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam ieteicamas kombinētas mērenas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātes vismaz 60 minūtes dienā, ideāli – ja vairāk. Šajā vecumā ir svarīgi izvēlēties aktivitātes, kas stiprina muskuļus un kaulus – tie var būt dažādi spēka, pretestības vingrinājumi, rāpšanās. Svarīgas ir arī augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana un skriešana. Fiziskās aktivitātes var veikt gan ģimenes, gan draugu lokā – ar to palīdzību tiek attīstītas arī sociālās prasmes.

Saliktie ogļhidrāti enerģijai

Lai nodrošinātu normālu fizisko un garīgo attīstību, bērna uzturam jābūt pilnvērtīgam – jāuzņem visas nepieciešamās uzturvielas (tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas un šķiedrvielas), vitamīni un minerālvielas. Ņemot vērā, ka vasarā bērns ir īpaši aktīvs, uzturā jāiekļauj pietiekami daudz ogļhidrātu, vēlams – salikto ogļhidrātu, kas ilgāk notur sāta sajūtu un sniedz tik nepieciešamo enerģiju. Saliktie ogļhidrāti atrodami pākšaugos, auzu pārslās, griķos, pilngraudu produktos, dažādos augļos, dārzeņos un ogās. Lai bērnam radītu interesi par augļiem un dārzeņiem, tos var sagriezt dažādās formās vai izvēlēties dažādu krāsu kombinācijas. Dienas laikā, lai remdētu pēkšņu izsalkumu, ieteicams bērnam sagatavot veselīgas uzkodas – svaigus augļus, dārzeņus, nelielā daudzumā nesālītus riekstus un žāvētus augļus. Pats galvenais – jāatceras, ka vasarā produkti ātrāk bojājas, tāpēc īpaši jāpievērš uzmanība, kā tie tiek uzglabāti. Tāpat būtu jāuzmanās, lai bērns neēd zaļas vai nezināmas ogas. Sagatavojot uzkodas, jāizvairās arī no produktiem, kuru sastāvā ir saldinātāji, cukurs un krāsvielas. Nepareizi izvēlētas uzkodas ne tikai kaitē bērna attīstībai, bet arī novērš interesi no veselīgām ēdienreizēm.

Ūdens vai pašu gatavoti ogu dzērieni

Vislabākais šķidruma avots ir ūdens. Atkarībā no vecuma un svara nepieciešamais ūdens daudzums var mainīties, taču vidēji tie ir 50 līdz 60 mililitri uz vienu kilogramu svara dienā. Lai uzlabotu garšu, ūdenim var pievienot nedaudz svaigi spiestas citronu sulas, piparmētru lapiņas vai citu augļu gabaliņus. Jāatceras, ka pārmērīgs saldinātu gāzētu dzērienu patēriņš ne tikai palielina aptaukošanās risku, bet arī var veicināt kaulu trauslumu un lūzumus. Arī ogu sīrupi vai sulas, kas nopērkami veikalos, satur lielu daudzumu cukura, tāpēc, ja bērns nevēlas dzert ūdeni, vēlams ogu dzērienu un morsus pagatavot pašiem.

Staigāšana basām kājām norūda organismu

Imunitātes nostiprināšanai bērniem, tāpat kā pieaugušajiem, liela nozīme ir ne tikai uzturam un fiziskajām aktivitātēm, bet arī kvalitatīvam miegam. Tāpat, ja iespējams, ieteicams bērniem staigāt basām kājām vai plānās zeķītēs, jo tas norūda organismu un stiprina tā aizsargspējas. Tāpat īpaši vasarā regulāri jāvēdina telpas vai jāuzturas pie atvērtiem logiem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ko ņemt vērā, plānojot bērna vasaras brīvlaiku

Kategorijas