Pandēmijas laiks mācījis ātri reaģēt

2020. gada 5. jūnijs 00:00

1398

Pandēmijas laikā Gulbenes novada pašvaldības administrācija ir strādājusi aiz slēgtām durvīm. Darbinieki bijuši attālināti cits no cita un no sabiedrības. Dīkstāve vairumam pašvaldības darbinieku tomēr nebija noteikta, darbs turpinājās. Par to “Dzirksteles” saruna ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu.
- Pandēmijas laika zaudējumi un ieguvumi?
- Noteikti vislabāk to varēsim pateikt vēlāk – pēc gada. Tad varēsim secināt, ko no šā laika esam paņēmuši un paturējuši savā ikdienā. Dod Dievs, lai viss būtu labi un labāk nekā šobrīd! Taču jau tagad ir skaidrs – pandēmijas laiks ir pamācošs. Negaidīts. Tas atspoguļojās arī mūsu reakcijās - kā reaģēja valsts, novads un katrs mēs personiski, kādas bija mūsu domas, lēmumi, kā spējām tikt līdzi situācijai. Vai varēja ignorēt un visu uztvert pilnīgi mierīgi? Iekšēji noteikti stress bija katrā cilvēkā. Reaģējām atbilstoši loģikai.
Pašvaldībā mēs pieņēmām lēmumu par attālināto darbu. Katras nodaļas vadītājs noteica, kuri darbinieki var strādāt attālināti, kuriem ir tomēr jābūt uz vietas. Tika veidots grafiks, noteikti darba uzdevumi. Uzskatu, ka darbā jutām savstarpējo uzticēšanos. Sapratām, ka var strādāt arī mājās. Rezumējums – mēs neesam zaudētāji. Pašvaldība savus uzdevumus aprīlī un maijā ir īstenojusi. Attīstības un projektu nodaļa ir strādājusi ar pilnu pašatdevi. Ir uz priekšu pavirzījušies ļoti daudzi projekti. Ir sekots līdzi iespējām piesaistīt finansējumu “ekonomikas sildīšanai” pandēmijas laika seku mazināšanai. Esam domājuši, kā ar projektu palīdzību varam veikt kaut ko novadā paliekošu, stabilu, attīstošu. Tie ir industriālie parki, tā ir uzņēmējdarbības vide. Esam strādājuši pie projektiem pilsētas ielu sakārtošanai – Brīvības ielas, Vidus ielas. Noslēdzošajā fāzē ir ievirzījies arī Gulbīšu parka metu konkurss. Gribam īstenot arī bijušās Bērzu skolas telpu pielietošanas projektu, lai tur izvietotu mūzikas un mākslas skolu, kā jaut tas bija agrāk plānots. Tie visi ir augstas gatavības projekti, kuriem ir liela iespēja tikt pie finansējuma. Atbrīvotās ēkas arī izmantosim, vajadzību ir daudz. No akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” puses gaidām valsts vietējā autoceļa Druviena - Lizums grants seguma sakārtošanu, kā arī dubultā asfalta seguma uzklāšanu posmā pirms Gulbenes rotācijas apļa uz reģionālās nozīmes autoceļa Smiltene -Velēna - Gulbene.
Mēs visi kā sabiedrība esam kļuvuši mierīgāki. Ikdienas skrējiens ir pierimis. Iespējams, ka ir kāds augstāks spēks, kas saka: cilvēce mīļā, piebremzējiet, padomājiet, ko jūs darāt! Situācijā, kas nebija patīkama, meklējām vērtības, pie kurām turēties. Šis laiks ļāvis vērīgāk paskatīties uz sevi uz saviem tuvākajiem, uz saviem vecākiem. Ir bijusi iespēja vairāk komunicēt ģimeniski, darīt to ar citu redzējumu. Es negribu domāt, ka pandēmijas laiks mums bija vajadzīgs. Neizbēgams gan.
- Vai tikāt sasaucis civilās aizsardzības komisijas dalībniekus?
- Jā, mēs bijām sagatavojušies sliktākajam scenārijam, lai veiktu visus savus pienākumus atbilstoši pašvaldības funkcijām. Bija plāns rīcībai krīzes situācijā. Norunājām tikties atkal pēc nedēļas. Tā kā akūtas vajadzības nebija, tālāk rīkojāmies pēc loģikas. Varam sacīt paldies, ka līdz Gulbenes novadam masveida saslimšana un pat COVID-19 kā tāds neatnāca. Zināms ir viens saslimušais, taču šis cilvēks neinficējās mūsu novadā. Ir tāda sajūta, ka Gulbenes novads atrodas tādā kā aizsardzībā. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka COVID-19 varēja atnākt līdz mums. Tas varēja notikt pavisam nejauši. Tādā gadījumā novadā reakcijas būtu citādas. Kopumā par pandēmijas laiku Latvijā un Gulbenes novadā varu teikt – esam pratuši rīkoties gudri, esam centušies ievērot piesardzību, esam bijuši dzirdīgi, esam mācījušies. Bija svarīgi saprast COVID-19 reālo bīstamību.
Domāju – ir vērts arī turpmāk ikdienā atcerēties par divu metru barjeru citam no cita publiskās vietās, par pulcēšanās ierobežojumiem, par roku higiēnu un par šķaudīšanu elkonī.
- Mūsu pašvaldība gudrāka par citām - tā sākumā ironizējām. Bet izrādījās pilnīga taisnība! Runa ir par skolēnu ēdināšanas izdevumu kompensēšanu.
- Ievērojām konsekvenci. Visiem skolēniem, kuriem brīvpusdienas nodrošinājām pirms pandēmijas, mēs piešķīrām pārtikas kartes no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Bija prieks šādi palīdzēt ģimenēm sarežģītā brīdī. Tādā veidā pašvaldība izrādīja savu brīvo gribu, par ko valsts nav noteicēja. Varējām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Atbalstījām visus savus obligātās izglītības vecuma bērnus pamatskolas posmā bez šķirošanas. Domājām arī par to, lai nezaudētu valsts mērķdotāciju. To izmantojām tā, kā to paredzējusi valdība. Tur runa bija par skolēniem no sociāli mazāk aizsargātām – trūcīgajām, maznodrošinātajām, daudzbērnu - ģimenēm. Turklāt atbalstāmi bija visi šādi novadā dzīvesvietu deklarējušie bērni, pat ja viņu skola ir ārpus sava novada. Šiem bērniem tika sarūpētas pārtikas pakas.
- Pandēmijas laikā tika izraudzīta direktore jaunajai novada vidusskolai. Jutāt sabiedrības dažādo reakciju?
- Tas ir normāli. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Mūsos katrā ir daudz dažādu domu. Izpaužamies, kad kādā brīdī kāda no domām šķiet prioritāra. Uz novada vidusskolas direktora amatu bija pavisam deviņi pretendenti, katrs no viņiem bija cienīgs piedalīties konkursā un kļūt par direktoru. Lai izvērtēšanā varētu izvairīties no subjektivitātes, konkursa komisijas sastāvā bija valstī atzīti izglītības eksperti no Rīgas. Konkurss ir noslēdzies. Izraudzītajai direktorei Lindai Ūdrei-Rizgai ir jāizveido sava komanda, lai kopā veiksmīgi varētu strādāt.
Līdz novada vidusskolas izveidei pašvaldības Izglītības pārvalde Edītes Kanaviņas vadībā ir maksimāli ieguldījusi darbu, rīkojusies ļoti korekti, izzinot sabiedrības domas un skaidrojot nepieciešamo pārmaiņu iemeslus. Tas bija ilgs process, kas sākās jau pagājušajā gadā. Tika runāts ar skolēniem, skolotājiem, vecākiem. Tika pieaicināti eksperti. Nebija gatava viena varianta, tika izskatīti vairāki un meklēts labākais risinājums. Nesasteidzām. Manuprāt, sasniegts ir pats labākais rezultāts. To ir atzinuši arī no malas pieaicinātie eksperti. Rezultātus mēs redzēsim praksē. Prognozēju, ka tie būs labi, skatoties nākotnē. No četrām vidusskolām novadā būs saglabāta viena. Tā būs iespēja skolēniem piedāvāt maksimāli daudz izglītības programmu, kuras būs pieprasītas. Varēsim piedāvāt studēt robotiku un tehnoloģijas, dizainu. Lai kādu izglītības programmu atvērtu, ir jābūt sasniegtai skolēnu skaita kritiskajai masai.
- Vai vēl plānots liels skolēnu skaits klasēs? COVID-19 mācība būs aizmirsta?
- Satraukumam nav pamata. Drīzāk runa ir par to, ka neesam pieraduši pie tik liela izmēra skolas un tās mācību procesa plānošanas. Paskatīsimies, kā to dara Rīgā, kur ir pusotrs vai divi tūkstoši skolēnu! Kā tur tiek galā? Mēs nezinām, kāda situācija saistībā ar iespējamo pandēmijas atkārtošanos būs septembrī. Ja būs ārkārtēja situācija, vienādi nosacījumi mācību procesa organizēšanai būs visas valsts teritorijā. Taču kopumā jāsaka – jaunās novada vidusskolas modelis ir progresīvs un vērsts uz katra bērna individuālo prasmju, talantu izcelšanu un padziļinātu attīstību. Ja mēs neietu šo ceļu, paliktu vidusmēra līmenī. Tas nebūtu pats labākais variants bērniem, jo tad katram pašam nāktos paļauties uz sevi un izcīnīt sev nākotnes ceļu izglītībā.
- Vēlreiz par plaši apspriesto kultūras darbinieku semināru pandēmijas laikā! Joks vai ne, bet bijis piesolīts meklēt “nodevēju” ar melu detektora palīdzību...
- Pasmieties jau var... Pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājas domas sakrita ar manējām, ka nekāda izmeklēšana par šo gadījumu nav jāveic. Nekādas raganu medības nav vajadzīgas. Gundega Ķikuste ir veselīgi domājošs cilvēks. Mērķa cilvēks! Kā saka, ir trīs veidu vadītāji – no Dieva, ar Dievu un vadītāji, par kuriem jāteic: “Nedod, Dievs!” Gundega ir pirmā tipa vadītāja. Var paļauties, ka par visu padomās un izdarīs kārtīgi. Pandēmijas laikā darba pienākumi ir jāveic, ievērojot visus drošības un aizsardzības pasākumus, lai neradītu apdraudējumu sabiedrībai. Baidīties var līdz absurdam. Rīkojoties gudri, var likuma ietvarā kārtīgi strādāt.
- Vai novada svētki šogad būs?
- Šis jautājums virmo un dienaskārtībā ir jau ilgi. Darba grupa pie tā strādā. Viss būs atkarīgs no tā, kādus lēmumus pieņems valdība, vai vēl turpināsies ārkārtējā situācija un ierobežojumi sakarā ar COVID-19. Jāzina, kādam skaitam cilvēku būs atļauts pulcēties publiskos pasākumos. Droši vien joprojām būs jāievēro arī divu metru attālums citam no cita. Ja runa būs par pasākumu 500 cilvēkiem, tad būs viens scenārijs, bet, ja atļauts būs kopā pulcināt 1000 cilvēkus, tas būs jau cits. Gaidām valdības lēmumu. Tajā pašā laikā varu sacīt, ka svētki būs. Runa ir tikai par to, kādu formātu varēsim izmantot. Festivāls “Divi Jūliji” nenoritēs reizē ar pilsētas svētkiem. Tas nozīmē, ka svētku būs vairāk, bet mazākam apmeklētāju skaitam. To pašu var sacīt par sporta pasākumu rīkošanu. Iesim uz priekšu, taustoties, vadoties no valdības rīkojumiem un jūtoties atbildīgiem par katru cilvēku. Jāatceras, ka policija arī pilda savus pienākumus un modri seko visam līdzi, kā arī nepieciešamības gadījumā aizrāda mums par noteikumu ievērošanas nepieciešamību.
- Pandēmijas laikā 15 pašvaldības iestādēs 63 darbinieki atradās dīkstāvē. Vai izvērtējat darbinieku nepieciešamību?
- Kadru jautājums aktuāls ir vienmēr. Mums ir jāanalizē darbinieku noslodzes, pienākumi. Šajā ziņā liela atbildība gulstas uz pašvaldības nodaļu vadītājiem administrācijā. Viņi ir zinoši par katru darbinieku, par to uzdevumu apjomu, kādu viņi var veikt. Tiklīdz mēs administrācijā atgriezīsimies parastajā darba ritmā, noteikti klātienē runāsim par to ar nodaļu vadītājiem. Vērtēsim, kā strādāts pandēmijas laikā. Tad arī sapratīsim, vai tiešām mums ir vajadzīgi visi darbinieki vai ir vajadzīgs vēl kaut kur papildinājums. Zinu, ka Attīstības un projektu nodaļā ir ļoti liela noslodze. Jānis Barinskis strādā lielā pārslodzē. Viņa nodaļai pandēmijas laiks ir bijis raksturīgs ar aktīvu darbu. Tur ir vajadzība vēl pēc papildu spēkiem.
- Nākamgad vēlēšanas! Kuri ir jūsu politiskie padomdevēji? Ir tādi, kas jūs dēvē jau par “politisko līķi”?
- Es uz to visu skatos pavisam mierīgi ar praktisku, saimniecisku skatījumu. Mans atskaites punkts ir, cik daudz iespējams izdarīt Gulbenes novada un pilsētas labā. Iekšējie resursi mums ir! Ir darītāju komanda pašvaldības administrācijā. Struktūra, kuru esam izveidojuši, ir ļoti darbspējīga. Man tiešām ir liels prieks par mūsu darbinieku komandu. Citos sasaukumos neesmu jutis, ka administrācija strādātu tik aktīvi. Deputāts Gulbenes novada domē esmu ne pirmo gadu, tā ka varu salīdzināt un vērtēt.
Par to, kas notiek ārpusē, kas notiek politikā... Ja to vērtēt no polittehnologa skatījuma, no tā, ko kura politiskā kustība nes - “līķi” vai “saulīti” -, tur kaut ko komentēt ir grūti. Politika baltu var ātri pataisīt par melnu. Tomēr es par to galvu nelauzu. Tiešām atklāti saku! Galvenais man ir, lai pašvaldības darbā būtu rezultāti. Ja šajā sasaukumā Gulbenes novadā būs paveikti labi darbi, kurus novērtēs 80 procenti no vietējiem iedzīvotājiem, tas būs daudz. Tajā pašā laikā 10 procenti iedzīvotāju noteikti domās, ka vajadzēja darīt citādi. Bet vēl 10 procenti savas domas paturēs pie sevis. Ja politisku intrigu dēļ kāds gribēs mani padarīt par nākamajam sasaukumam nevajadzīgu personu, lai tā notiek! Es par sevi, par krēslu, kuru šobrīd ieņemu, neuztraucos. Man nav tādu merkantilu vajadzību. Iepriekš esmu strādājis uzņēmējdarbībā, tur man bija svarīgi sasniegt mērķus. Dzīve ir piespēlējusi iespēju vadīt pašvaldību, arī šeit man ir svarīgi veikt labas lietas, strādājot komandā. Es neveikšu nekādas politiskās stratēģijas saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām. Netaisos speciāli iedzīvotājus “pavilkt” uz savu pusi. Ja mani darbi neliksies novadam pietiekami labi, tad sekos attiecīgs iedzīvotāju vērtējums. Paļaujos uz cilvēku gudrību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pandēmijas laiks mācījis ātri reaģēt

Kategorijas