Pandēmija neietekmē biznesu

2020. gada 5. jūnijs 00:00

2889

“Pašlaik ir iestādīti vairāk nekā 70 hektāri, kas ir mazāk nekā iepriekšējā pavasarī līdz šim laikam. Tad stādīšana ritēja ātrāk, jo ziemā zeme bija izsalusi un varēja to labāk sastrādāt. Tagad, sevišķi mālainākos laukos, paliek nesadalījušies zemes kukuržņi. Mitruma augsnē pietiek, jo maija pirmajā pusē bija ilgstošs lietus. Tiesa, tā dēļ daļa lauku bija jāpārstrādā, tāpēc stādīšana iekavējās,” stāsta SIA “Dimdiņi Agro” agronoms Dāvis Gusts.
Viņš rēķina, ka galviņkāpostu un ziedkāpostu stādīšanu varētu beigt līdz 15.jūnijam, bet pēc Jāņiem vajadzēs vēl iestādīt Ķīnas kāpostus 5 hektāru platībā.
“Lai kāposti augtu, ir svarīgi labi sagatavot augsni. Vajadzētu nodrošināt arī laistīšanu, it sevišķi sausā vasarā, bet tik lielām platībām ir nepieciešamas ūdenskrātuves, no kurienes var ņemt ūdeni. Latvijā nav attīstīta kanālu sistēma, kāda ir Nīderlandē. Diemžēl jārēķinās, ka raža samazinās vai arī daļa var aiziet bojā sausuma dēļ. Ja ūdeni pievestu, tad kāpostu pašizmaksa būtu pārāk augsta,” atzīst D.Gusts.
Kādreiz tikusi izmantota laistīšanas iekārta, bet secināts – tās lietošana neatmaksājas.

Siltumnīcās izaudzē gandrīz 4 miljonus stādu
Stādi tiek audzēti uzņēmuma siltumnīcās trīs apļos. Vienam sējas aplim izaug apmēram 1,3 miljoni stādu 45 hektāriem kāpostu lauku. “Divās siltumnīcās nav tik daudz vietas, lai visus stādus varētu izaudzēt reizē. Tiklīdz stādiem sāk veidoties otrās lapiņas, dēstu kastītes tiek iznestas laukā norūdīšanai. Tagad tiek stādīti dēsti, kuri ir nedaudz apsaluši, bet tas ir labi, jo tiem ir vairāk attīstījusies sakņu sistēma,” skaidro D.Gusts.
Tiek audzēti 20 šķirņu galviņkāposti, Ķīnas kāposti un ziedkāposti – gan agras, gan vidējas, gan vēlas šķirnes. “Uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu ražošanas un pārstrādes procesu, tāpēc raugāmies, lai rezervē būtu vismaz divu trīs šķirņu kāposti. Ja kāda no tām nav izaugusi piemērota pārstrādei, tad var izvēlēties citu. Tiesa, ir jau zināms, kuras šķirnes ir piemērotākas, lai noturētu stabilu produkcijas kvalitāti,” skaidro agronoms.
Protams, kāpostu ražu vienmēr ietekmē laika apstākļi. Vienu gadu kāpostu šķirnei var būt skaistas, blīvas galvas, bet citreiz tā var nenobriest.
Vēsajā pavasarī kāpostu stādījumus mazāk apdraudēja kaitēkļi, bet, kļūstot siltākam laikam, ir bažas par agro kāpostu stādījumiem. “Lielākais drauds ir kāpostu cekulkode, kas sacaurumo galviņas un izdēj tajās kāpurus. Turklāt šie kaitēkļi ļoti ātri vairojas - ja laikus neapkaro, var nopostīt visu lauku. Tas nozīmē – ir jālieto augu aizsardzības līdzekļi,” norāda D.Gusts.
Viņš uzsver, ka kāpostos nav atliekvielu, ja ievēro normatīvos noteiktās augu aizsardzības līdzekļu devas. Regulāri tiek veiktas kāpostu analīzes par atliekvielām. SIA “Dimdiņi Agro” ir starptautiska standarta sertifikāts, kas apliecina, ka lauksaimniecības produkcija tiek ražota saimniecībā, kuras darbība ir vidi saudzējoša.
Daudz roku darba, kas ir labi apmaksāts
Kāpostu audzēšanā ir vajadzīgs daudz roku darba. Pie sēšanas tiek nodarbināti 6-7 cilvēki. Sēkliņas kasetēs sēj ar speciālu sējmašīnu. Tad sasētās paletes tiek izklātas siltumnīcā, kur tās katru dienu tiek laistītas. Lai gan kāpostu lauku rušināšana tiek veikta mehanizēti, ir vajadzīga arī ravēšana. Šim darbam ir vajadzīgi vairāk nekā 20 cilvēki, starp viņiem ir arī skolēni. Apmēram 50 cilvēku nepieciešams kāpostu novākšanai. “Daļa ir mūsu pastāvīgie sezonas strādnieki, taču katru gadu strādnieku trūkst. Tā ir liela problēma. Pārsvarā mums ir vietējie strādnieki, bet brauc arī no Gulbenes, no Smiltenes novada,” precizē agronoms.
Vai vajadzētu ievest viesstrādniekus? D.Gusts šaubās, jo uzņēmumā strādā divas viesstrādnieces, kuras neizceļas ar čaklumu. Noteikts, ka viesstrādniekiem maksā valstī noteikto vidējo algu – vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, bet arī vietējie cilvēki tādu var nopelnīt. “Daudzi negrib darīt darbu, kas ir fiziski smags, tāpēc uzskata, ka ērtāk ir dzīvot no pabalstiem un neko nedarīt,” secina D.Gusts. Viņu priecē, ka kāpostu stādīšanas brigādē ir pieredzējuši strādnieki, uz kuriem var paļauties.

Pandēmijas laikā palielinās pieprasījums
SIA “Dimdiņi” vadība ir pārliecināta, ka uzņēmums ir ieņēmis stabilu vietu pārtikas produktu tirgū un ir konkurētspējīgs. Pagājušajā gadā ir palielināts eksporta apjoms, ražošanā ieviesti jauni produkcijas veidi. Sezonas laikā uzņēmums ievāc apmēram 10 miljonus kilogramu kāpostu, ko visu gadu pārstrādā svaigi skābētos un dažādos kāpostu salātos. SIA “Dimdiņi” piedāvā vairāk nekā 40 produkcijas veidus.
“Gan Latvijā, gan eksporta tirgos ir jūtams pieaugums mūsu produktu pieprasījumam, jo cilvēki vairāk ēd mājās. Tas nozīmē, ka veikalu tīklu ķēdes pieprasa apmēram par 20 procentiem vairāk produktu. Valstu robežu slēgšana COVID-19 pandēmijas dēļ neietekmē preču piegādi. Tiesa, vīrusa radītās problēmas ir jūtamas sadarbībā ar valstīm, ar kurām no jauna ir parakstīti līgumi, bet nav vēl izpildīti pasūtījumi. Piemēram, gatavojām pirmo pasūtījumu Krievijai, bet sākās pandēmija, tāpēc vienojāmies iepauzēt. Turpretim ar tiem uzņēmumiem, ar kuriem jau bijusi sadarbība, nav jūtama pandēmijas negatīva ietekme,” stāsta SIA “Dimdiņi” valdes loceklis Oskars Brediks.
Viņš spriež, ka līdz ar ierobežojumu mazināšanu un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu atvēršanu arvien vairāk cilvēku vēlēsies ēst ārpus mājas. Tas nozīmē, ka veikalu tīklu pieprasījums varētu nedaudz samazināties. “Tomēr paliks vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, pērkot viņu produktus. Šī krīze būs atstājusi sekas uz daudzām nozarēm, bet ir svarīgi, lai iespējami vairāk būtu uzņēmumu, kas turpina darbu,” uzsver O.Brediks. Viņš atzīst, ka SIA “Dimdiņi” saņem atbalstu no pircējiem, kas iegādājas uzņēmuma ražotos produktus, tāpēc nav vajadzīgs valsts atbalsts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pandēmija neietekmē biznesu

Kategorijas