Ārkārtējā situācija – slodze acīm

2020. gada 5. jūnijs 00:00

Visā pasaulē un Latvijā strauji mainījies ierastais ikdienas ritms. Iedzīvotāji aicināti iespēju robežās strādāt no mājām, savukārt bērniem pirmo reizi vajadzēja pierast pie mācībām attālināti – pie viedierīču ekrāniem. Tomēr jāņem vērā, ka šis laiks bijis liels stress gan pieaugušo, gan bērnu acīm. Kā atpūtināt acis un kādi ieteikumi jāņem vērā, lai tās atslogotu?
Atbild optometriste Aiga Ozoliņa-Saveļjeva:
- Veikt redzes vingrinājumus ieteicams visiem, taču bērniem tie ir efektīvāki, jo acs audi un muskuļi ir elastīgāki, līdz ar to vingrinājumi sniedz ātrāku un ilgtermiņā efektīvāku rezultātu.

Uzlabo vielmaiņu
Regulāra acu izkustināšana uzlabo asinsriti un vielmaiņas procesus, kas palīdz tām aktīvāk strādāt un ātrāk atpūsties. Piemēram, ja paredzēts ilgāks darbs pie datora, viegli izpildāms vingrinājums – pēc 20 minūšu aktīva darba 20 sekundes skatīties tālumā, fokusējot redzi uz kādu priekšmetu, kas atrodas aptuveni sešu metru attālumā.
Bērniem interesants un viegls vingrinājums ir acu izkustināšana, skatoties dažādos virzienos. Sākumā jāskatās uz augšu piecas sekundes. Pēc tam jāatpūtina acis un jāskatās lejup piecas sekundes. Tad – atpūta. Šādas kustības atkārto aptuveni piecas reizes, pēc tam acis aktīvi jāmirkšķina. Turpinot vingrinājumu, jāmaina puses, atkārtojot kustības uz abiem sāniem un pa diagonāli.
Nekur literatūrā netiek runāts, kad redzes vingrinājumu veikšana būtu visieteicamākā. To var darīt vairākas reizes dienā vai kā rīta rosmi pirms un pēc virtuālās mācīšanās. Dodoties starpbrīdī, kad tiek izkustināti pārējie ķermeņa muskuļi, var veikt arī acu izvingrināšanu. Tā kā arī pieaugušajiem ir nepieciešams atpūtināt acis, redzes vingrinājumus var ģimenē veikt visi kopā. Galvenais – nepārcensties, jo bērnu actiņām pēc vingrošanas jājūtas spēka pilnām, nevis piekusušām. Iesaku acu vingrināšanas paradumus katrā ģimenē ieviest individuāli, kā rituālu.

Ik pa laikam – atpūta
Ikdienā mēs visi pavadām pie viedierīcēm daudz vairāk laika, nekā būtu ieteicams. Ierastajos apstākļos laiks, cik ilgi drīkst ikdienā pavadīt pie datora, nekaitējot acu veselībai un savai pašsajūtai, ir atkarīgs no vecuma. Pusaudžiem no 12 līdz 16 gadu vecumam – dienā ne vairāk kā divas stundas; bērniem no 7 līdz 12 gadu vecumam – ne vairāk kā vienu stundu; vecumposmā no 5 līdz 7 gadiem – ne vairāk kā pusstundu; savukārt bērniem, kuri nav sasnieguši 5 gadu vecumu, nevajadzētu pavadīt laiku pie datora vispār.
Protams, šajā pārmaiņu situācijā tas nav iespējams. Skolēni, apgūstot mācību vielu, ieteicamo laiku ir spiesti pārsniegt. Tāpēc obligāti jāievēro pārtraukumi. Ja strādā pie datora vienu stundu, tad nepieciešama atpūta vismaz 10–15 minūtes, bet, ja ir nepārtraukts divu stundu darbs, pārtraukumam jābūt no 20 līdz 30 minūtēm.
Gaismu izstarojošās ierīces – dators, telefons, planšetes – negatīvi ietekmē arī mūsu aizmigšanas ātrumu, miegs ir trauslāks, un nav tik viegli pamosties no rīta. Šajā ziņā nav runa par to, ka pasliktinās redze, bet gan par vispārējo fizisko un psihoemocionālo veselības stāvokli kopumā. Pirms došanās gulēt vismaz pusotru stundu nevajadzētu izmantot viedierīces.

Pareizā pozīcijā
Monitora centrālajai daļai jābūt acu līmenī vai nedaudz zemāk, un attālumam no acīm līdz monitoram jābūt vismaz 50–70 cm, kas ir apmēram izstieptas rokas attālumā tā, lai ar pirkstu galiem var aizsniegt ekrānu. Neatkarīgi no diennakts laika, kad tiek izmantotas viedierīces, ekrāns nedrīkst būt vienīgais apgaismojums telpā. Labs risinājums ir galda lampa līdzās monitoram. Jo labāks būs apgaismojums, jo mazāk tiks sasprindzināti acs muskuļi un vieglāk būs uztvert informāciju. Ievērojot galvenos pamatprincipus, samazināsies iespēja strauji pasliktināties redzei, saskarties ar “sausās acs” sindromu un citu saslimšanu ietekmi, kā arī dienas beigas samazināsies nogurums.
Iekārtojot darba vidi, nepieciešams domāt arī par bērna stāju. Mugurai jābūt taisnai, krēslam nepieciešama atzveltne un roku balsti. Kājām jāatrodas uz grīdas. Ja dators tiek ilgstoši lietots nepareizā pozā, tas var izraisīt skoliozi vai locītavu sāpes.
Zilo gaismu izstaro mākslīgais apgaismojums un digitālo ierīču ekrāni (TV, planšetdatori, telefoni, dienasgaismas lampas u.c.). Ņemot vērā to, ka tā nav dabiska gaisma, tās pārmērīga iedarbība var izraisīt acu saspringumu un diskomfortu. Brilles ar zilās gaismas pārklājumu pieejamas un ieteicamas kā bērniem, tā pieaugušajiem. Pārklājums samazina acu nogurumu un palīdz izvairīties no digitālā acu saspringuma. Lietojot šādas brilles, apkārtējā krāsa šķiet siltāka, mazliet dzeltenīgā tonī, ko acis sajūt – ir patīkamāk un vieglāk skatīties. Šādu iespēju noteikti var apsvērt, jo tas tik tiešām palielinās komfortu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ārkārtējā situācija – slodze acīm

Kategorijas