Sāka gleznot bez otām

2020. gada 9. jūnijs 00:00

665

Ar Gulbenes pusi māksliniekam Pēterim Postažam saistās vienas no nozīmīgākajām dzīves atmiņām. Tieši tādēļ Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā 4.jūnijā tika atklāta mākslinieka 80.jubilejas izstāde. “Veltījumu Gulbenei” muzeja oranžērijā varēs aplūkot līdz 31.jūlijam.
“Man šodien ir svētki! Šo izstādi veltu Gulbenei un Jūlijam Maderniekam. Viņš ir lietišķās mākslas klasisko pamatu ielicējs,” izstādes atklāšanā uzsvēra P.Postažs.
Abu mākslinieku nozīmīgo gada skaitli atzīmē arī Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza: “Mēs suminām šeit Pēteri Postažu un pie reizes atceramies arī Madernieka 150 gadus.”
P. Postažs Gulbenes muzejā aplūkojamās 22 gleznas atstāj kā dāvinājumu. Tās tapušas pārsvarā pēdējo četru gadu laikā, tikai divas ir senākas – 2010.gada un 1981.gada (“Kamolā tinēja”).

Krāsai spēku dod gaisma
P.Postažs uzsver, ka radīt mākslu ir viņa galvenais dzīves uzdevums. “Tas ir mans liktenis. Es neskaitu, cik man to darbu, es vienkārši gleznoju. Man jau nav, ko citu darīt. No rīta pamožos, padzeru kafiju un sāku strādāt. Kādreiz pašķirstu fotogrāfijas. Fotogrāfijas skatos, ne jau lai pārgleznotu, bet kā izziņas materiālu. Fotogrāfijā skaistais ir detaļas. Vienīgā fotogrāfija, kas ir ļoti tuvu līdzībai, ir jūsu pilsētas kafejnīca. Man tā ļoti patika!” mākslinieks norāda uz izstādē izlikto darbu, kur redzama pilsētas kafejnīca, kurā viņš pirms četriem gadiem malkojis kafiju.
Vasaras laiks ir vislabvēlīgākais gleznošanai, jo dienas gaisma ir ilgāk. “Man vasarā tā diena ir sadalīta - līdz kādiem 11.00 vai 12.00 kaut ko daru, iedzeru kafiju, tad jābrauc nopeldēties vai sauļoties uz jūrmalu, tad atkal kaut ko var padarīt. Ziemā jau mierīgāk, tikai tad vēlu var sākt gleznot. Tagad varu sākt kaut septiņos. Krāsai jau vajag zināmu apgaismojumu. Gaisma dod spēku krāsai. Ziemā varu gleznot no kādiem pusvienpadsmitiem līdz pustrijiem. Pēc tam vairs nav tās krāsas,” atklāj jubilārs.
Viņa darbos var sastapt visdažādākos krāsu toņus, lai arī pats atzīst, ka šobrīd viņam ir spilgto krāsu periods.

Puļķīši, akvareļi un Jaungulbenes parki
Vēl svarīgs pieturas punkts mākslinieka 80.jubilejas izstāžu sērijā būs viņa tēva dzimtenē Alūksnē, un janvārī jubilejas svinības noslēgs izstāde dzimtajā Jelgavā, kur P.Postažs nāca pasaulē 1940.gada 24.februārī.
Agrīnie bērnības gadi iezīmējās ar Otrā pasaules kara radītās elpas klātbūtni. Bet tieši apstākļos, kad nekā nebija, tapa mākslinieka pirmie otas vilcieni. “Pirmās bildes es sāku Jāņmuižā pie Cēsīm. Pēc 4.klases es atradu dažas krāsas akvareļu. Atceros, ka tur sudraba krāsa bija ļoti daudz. Ieraudzīju vienu priedi lauka vidū, nodomāju – jāuzglezno! Kamēr visi citi blēņas darīja, es paņēmu krāsu un gāju to priedīti gleznot un krāsot. Pēc kara jau mums nebija nekādas otas. Ar kaut kādiem puļķīšiem akvareli ņēmu. Uzzīmēju sākumā un tad krāsoju. Atceros, pietrūka krāsa un likās tas stumbrs par brūnu, tad es viņu ar sudrabu nokrāsoju. To es atceros kā savu pirmo gleznu. Tad uz ziemas vidu, kad bija jau 5.klase, manu tēvu pārcēla darbā uz Jaungulbeni,” atmiņās ar “Dzirksteli” dalās mākslinieks.
Otu vēl aizvien nebijis, bet uzradušās guašas krāsas. Vēlāk tika gleznoti Jaungulbenes parki. “Daudz man bija to parku bildes. Bet visas bildes man ir pazudušas. No Jaungulbenes es startēju uz Rīgas Rozentāla mākslas vidusskolu (1954-1958 – red.), pēc tam uz akadēmiju (Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, 1958-1964 – red.). Pēc tam biju pasniedzējs Rozentāla vidusskolā, pēc tam pasniedzējs akadēmijā. Tā dzīve ir pagājusi,” vērtē P.Postažs.

Tikšanās pēc 66 gadiem
“Mākslai jāiet tautā. Ja mēs paskatāmies, ka katrā mājā pēc kara bija vēl palikušas no “ulmaņlaikiem” glezniņas vai kāds zīmējums, saprotam - to vajag turpināt,” mākslu kā latviskuma paudēju saskata P.Postažs. Viņš izstādes atklāšanā bieži minēja mākslinieka Jūlija Madernieka vārdu, kurš, viņaprāt, ir atstājis neizdzēšamas latviskuma pēdas it visā. Kā piemēru mākslinieks minēja izstādē aplūkojamo gleznu ar viņa mammu. “Kad mūsu vadošie latviešu mākslinieki atgriezīsies pie latviešu tradīciju turpināšanas, tad Madernieks būs goda vietā. Domājot par viņa latviešu ornamentu izpratni – izstādē ir manas mammas portrets. Tas gleznots kādus 30 gadus atpakaļ. Viņa arī bija Madernieka “upuris”,” smejas P.Postažs. Toreiz visiem skolēniem bija jāmācās rokdarbi. Mamma, kā sākusi izšūt, tā to darīja līdz pat 90 gadu vecumam, sava mūža beigām.
Viens no izstādes atklāšanas sirsnīgākajiem brīžiem bija mākslinieka atkalredzēšanās ar klasesbiedreni Skaidrīti. Ar viņu kopā bija izdzīvotas pamatskolas gaitas Gulbīša skolā Jaungulbenes pagastā. “Mīļie draugi, paskatieties – šķīrāmies 14 gadu vecumā, pagājušo gadu man viena klasesbiedrene pateica, ka Skaidrīte dzīvo Jaungulbenē. Sazvanījos! Nieka 66 gadi atpakaļ...” aizkustināts bija mākslinieks. Arī klasesbiedre sirsnīgi sveica mākslinieku ar ziediem.
Arī citi sveicēji pauda gan pateicības par aplūkojamo mākslu, gan vēlēja kastaņa spēku, sauli dzīvē un darbos. Starp sveicējiem izskanēja aicinājums, ka arī nākamo mākslinieka jubileju svinēsim šeit – Gulbenē, uz ko muzeja direktore V.Vorza apstiprinoši atbildēja: “Protams!”

Skaidrīte Antone (81): “Mēs ar Pēteri Gulbīša skolā līdz 7. klasei kopā mācījāmies. Beidzām laikam 1954.gadā. Pēc tam viņš aizgāja uz Rīgu uz Mākslas akadēmiju, tā mēs izšķīrāmies toreiz. Pēteris mani pagājušo gadu sameklēja. Mūsu viena klasesbiedrene bija pateikusi manu telefona numuru. Un viņš man piezvanīja un teica, ka ir Jaungulbenē un ka nāks tūlīt ciemos. Bet es nebiju mājās. Atceros, ka toreiz skolā jau viņš ļoti skaisti zīmēja. Ļoti kārtīgs un draudzīgs puika bija. Nebija nekāds delveris. Mēs klasē bijām kādi 24. Pēteris uzstāja, ka man noteikti jāatnāk uz šo izstādi, ja es nebūšu, tad viņš mani meklēs rokā. Jā, man patīk, un es ļoti priecājos par Pētera panākumiem. Pēteris jau kā bērns bija ļoti patīkams, bet tagad viņš ir ļoti vienkāršs. Viņš neizceļ, ka ir slavens gleznotājs. Viņš taču pat Mākslas akadēmijā pasniedzis! Man patīk, ka viņš to neizceļ tā.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sāka gleznot bez otām

Kategorijas