Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sapnis par kāpnēm ir īstenots

Sapnis par kāpnēm ir īstenots

Rūpīgi atjaunotas un ieguvušas jaunu izskatu ir Vecgulbenes muižas oranžērijas senās čuguna vītņu kāpnes. Tās spirālveida vijumā veido 18 pakāpieni, kas gotiskā krusta jeb āboliņa lapas rakstā aizvijas uz otrā stāva jumta tornīti.
Restaurēšanas darbi ir svinīgi noslēgti, un šobrīd tiek gaidīts ikviens interesents, lai klātienē aplūkotu grafīta pelēko krāsas toni atguvušo seno liecību no muižas laikiem.

Čuguna mežģīnes - pašu spēkiem
“Tas ir brīnišķīgs sasniegums! Sešu mēnešu laikā ir izdarīts milzīgs darbs pašu spēkiem un ar Gulbenes resursu atbalstu,” svinīgajā atklāšanas pasākumā “Dzirkstelei” pauda muzeja direkore Valda Vorza. Viņa stāsta, ka tad, kad muzejs ienācis šajās telpās 2001.gadā, šīs kāpnes ir bijušas daudz pārcietušas, tās lauztas, plēstas, brutāli metinātas un pārkrāsotas, ar notecējušu krāsu. Risinājums ir bijis apslēpt tās zem gaišzilas krāsas ar cerību piedzīvot atjaunošanas dienu. 
“Muzejs tagad var būt lepns, ka mums ir šādas retas čuguna kāpnes! Tā ir vērtība, ko vērts saglabāt. Šeit tā ir saglabājusies kopš muižas laikiem, beidzot kāpnes ir atguvušas īsto izskatu,” stāsta vēsturniece Ineta Bauere.

Paldies vārdu skanēja daudz
4. jūnijā paldies tika teikts visiem, kuri piedalījās šīs senās liecības restaurēšanas darbos.
Projektā no paša sākuma līdz beigām bija iesaistīti muzeja darbinieki Rudīte Vaice un Aigars Kalinks. “Sākām ar lielu entuziasmu! Tad, kad daudzmaz tā krāsa bija dabūta nost, likās - varbūt lai paliek tādas pašas, bez krāsošanas. Bet nu rūsa dara savu, un ilgāk saglabātos ar krāsu. Tagad ir liels gandarījums, ka tas ir paveikts,” saka R.Vaice. Abiem bija gods pārgriezt atklāšanas dzelteno lenti.
Muzeja direktore ir pateicīga arī bezdarbniekam Valdim, kurš atbildīgi piedalījās restaurācijas darbos. “Tālāk mēs meklējām, kur Gulbenes novadā kāds nodarbojas ar krāsu klājuma noņemšanu no metāla. Paldies SIA “SLB”, kam bija smilšu strūklas iekārta. Rezultāts patiešām ir pārsteidzošs! “Sākumā mēs visu iepakojām un uzbūvējām būvi – tādu karkasu apkārt, jo te bija absolūta “smilšu vētra”. Sākumā neiedomājāmies, ka visu var izjaukt. Kad sapratām, visu jaucām ārā, tīrījām un “atrūsojām”. Konsultējos ar profesionāliem metālrestauratoriem, uzzinājām, ar kādiem līdzekļiem labāk visu “atrūsot”. Tad, kad krāsa tika noņemta, mēs pieaicinājum Juri Mauriņu no Šķieneriem. Viņam jau ir pāri 70 gadiem, un viņš ir vienīgais meistars, kurš prot rīkoties ar šādu čuguna materiāla metināšanu. Viņš to darīja ļoti pedantiski, demontēja elementus, kuri bija brutāli sametināti, un izgatavoja iztrūkstošos. Kāpnēm trūka gan vertikālo elementu, gotiskā krusta jeb āboliņa lapas elementu, izliekto. Viņš ieteica mums metālapstrādes uzņēmumu “Rubate metal”. Tur mums uzrasēja iztrūkstošos elementus pēc paraugiem un izgrieza, un Mauriņš iestrādāja rāmējumos un sametināja visu kopā. Tā mēs to “lego” beigās salikām kopā. Milzīgs paldies viņiem par darbu!”


Interesanti

Spirālveida vītņu kāpnes kopš senatnes izmantotas savrupmājās, villās, militārās  celtnēs. Tās kļuva populāras, jo aizņēma maz vietas, bija ērti saliekamas un plaši pielietojamas. Tās izgatavoja no dažādiem materiāliem: koka, akmens, čuguna un tērauda. Leonardo da Vinči 16.gadsimtā izveidoja divkāršās spirālveida kāpnes, kuras mākslas vēsturnieki uzskata par franču renesanses šedevru. Daudzi tūristi Šamboras pili Francijā joprojām apmeklē tieši unikālo kāpņu dēļ.
Kāpņu darināšana līdz pat 17.gadsimtam bija roku darbs, tās veidot uzticēja sava  amata meistariem. Čuguna lējumi parādījās 17.-18. gadsimtā, kad  čuguna detaļas sāka lietot būvniecībā, pilsētu arhitektūrā. Skaistie čuguna lējumi ieguvuši čuguna mežģīņu nosaukumu, jo tik meistarīgi bija veidoti raksti.
Mūsdienās vēsturiskās čuguna kāpnes var atrast tirgojam interneta vietnēs, to cenas svārstās vairākos tūkstošos eiro. Piemēram, vēsturiskas, bet neatjaunotas oriģinālas čuguna vītņu kāpnes var iegādāties par 4800 eiro ar piebildi, ka oriģinālās margas nav saglabājušās.
Avots: Gulbenes Mākslas un vēstures muzejs