Ar azartu krūmcidoniju biznesā

2020. gada 12. jūnijs 00:00

2178

Enerģiskie brāļi Ingars un Gunārs Bumburi no Lizuma aizrāvušies ar krūmcidoniju audzēšanu un pārstrādi. Velēnā divu hektāru platībā viņi audzē krūmcidonijas un šoruden cer novākt aptuveni 10 tonnas vērtīgo augļu.
“Krūmcidonijām vidēji no viena krūma varot iegūt 3 līdz 4 kilogramus augļu. Mēs rēķinām puskilogramu, un tas ir salīdzinoši piesardzīgs aprēķins,” saka Ingars.

Tehnoloģija – pašu izstrādāta
“Šogad esam paspējuši piebarot laukus ar organisko mēslojumu, ieveidot krūmcidoniju vainagus un iesēt zālāju upeņu laukā. Jā, esam sākuši audzēt arī upenes - tas dažādībai. Liels prieks, ka pagājušajā rudenī stādītās upenes labi ieaugušas un ir redzamas jau pirmās ogas. Arī krūmcidoniju ziedi pamazām pārtop augļos,” saka Ingars.
Interesējoties, kāpēc viņi izvēlējušies tieši krūmcidonijas, Ingars skaidro, ka šai izvēlei nav konkrēta iemesla. Desmit gadus viņš strādājis Zviedrijā. Kad pienācis laiks atgriezties Latvijā, ar brāli sprieduši, ka būtu jāsāk kaut kas pašiem darīt. “Mammas mazdārziņā Lizumā aug krūmcidoniju krūms. To ieraugot, iedomājāmies – varbūt pievērsties krūmcidonijām. Internetā pētījām, kāds ir to pieprasījums un piedāvājums. Tā pagāja pusgads, līdz nolēmām iegādāties 400 krūmcidoniju stādus. Tas bija pirms pieciem gadiem. Tehnoloģija krūmcidoniju stādīšanā un audzēšanā ir mūsu pašu izstrādāta un izveidota. Vieta, kur stādījām krūmcidonijas, tika rūpīgi sagatavota, iztīrīta no nezālēm. Pirmos divus gadus laukos, kur aug krūmcidonijas, ir turēta tumša augsne, frēzēts, lai pēc iespējas mazāk ienāktu nezāles, un pamatīgi ravēts. Stādīšana ir roku darbs, starp stādiem un vagām ir precīzas atstarpes, lai tiekam cauri ar tehniku. Augļi tiek nolasīti ar rokām. Šie krūmi ir bez ērkšķiem, un labi ir tas, ka augļi nogatavojas pakāpeniski, līdz ar to mums ir vairāk laika, lai varam lasīt augļus pa kārtām. Tagad mums ir 20 000 krūmcidoniju stādu. Mēs audzējam ‘Alfa’ sēklaudžus. Pavasarī piedāvāsim arī stādus un interesentiem stāstīsim par savu pieredzi stādīšanā. Pašlaik esam saimnieciskās darbības veicēji “IGB oga”, bet ir doma ar laiku kļūt par SIA,” stāsta Ingars.
Tā kā ikdiena Ingaram aizrit Cēsīs, bet brālim - Rīgā, tad vajadzības gadījumā palīgā pieslēdzas viņu ģimene un draugi. “Laiks ir tas, kas visvairāk nomāc, jo tā ir tik, cik ir. Ar brāli braucam uz šejieni uz maiņām katru nedēļas nogali, un šajās 48 stundās nedēļu nogalēs viss jāpaspēj,” saka Ingmārs.

Satrauc rudens salnas
Lai arī raža, kā Ingars atzīst, ir atkarīga no dabas labvēlības, tomēr zemās krūmcidonijas ziedpumpuri ir salizturīgi, tos neietekmē pat lielas pavasara salnas. Zemā krūmcidonija zied pakāpeniski, tai visi ziedi nekad nav izplaukuši reizē, tāpēc pat ļoti lielas salnas nevar bojāt visus ziedus. “Maijā krūmcidonijas vēl bija pumpuros, līdz ar to mēs veiksmīgi pārcietām salnas. Vairāk satrauc rudens, kad var uznākt agrās salnas. Tāda ir tā specifika, un ar to jārēķinās. Piemēram, pagājušajā rudenī septembrī negaidīti uznāca salna un augļi otrā rītā bija sacukurojušies - nebija vairs izmantojami,” stāsta Ingars.
Jārēķinās arī ar to, ka lauku var atnākt apciemot zaķi vai stirnas. Arī to brāļi piedzīvojuši, tiesa gan, ne šajā ziemā, bet iepriekšējā. “Šī ziema bija laba, jo nebija sniega un zvēri mežā atrada barību. Bet pirms tam ziema bija sniegota un zaķi pamatīgi noēda krūmcidoniju jaunās atvases,” stāsta Ingars.
Lai arī grāmatās esot rakstīts, ka īpaši bīstamu slimību un plaši izplatītu kaitēkļu, kas tās apdraudētu, nav, tomēr Ingars tā nedomā. “Liekas, ka krūmcidonijas auglis ir skābs un nekas to neaiztiek, bet tomēr ir jārēķinās ar kukaiņiem, kas gan lapas apēd, gan var dzīvot iekšā auglī,” skaidro Ingars.

Jāmeklē noieta tirgus
Ingars atzīst, ka vislielāko stresu pagaidām rada krūmcidoniju realizācija, jo šosezon gaidāma pirmā nopietnā raža. Jāmeklē savai produkcijai noieta tirgus, lai ir garantija, ka var notirgot to, ko izaudzējuši. Pagājušajā gadā raža bija četras tonnas. “Realizēšanā atdevām vairāk svaigus augļus. Paši mēģinājām izstrādāt arī savu recepti. Mums bija sulas, sīrupi, sukādes. Tas ar domu, ka šogad, kad mums būs raža, varētu sadarboties ar rūpniekiem, kas varētu palīdzēt pārstrādāt. Vēlamies piedāvāt savu produkciju, jo pašu spēkiem pagaidām to grūti realizēt. Protams, mēģināsim arī paši veidot tādu nelielu pārstrādes vietu, kur var darboties. Tam vēl gan jāpielāgo telpas. Redzēs, kā veiksies,” saka Ingars.
Citus krūmcidoniju audzētājus Ingars sauc nevis par konkurentiem, bet gan vairāk par kolēģiem. “Latvijā tādā lokālā tirgū kā Lizums, ja būtu vēl kāds audzētājs, varētu viņu saukt par konkurentu, bet, ja lūkojas kooperatīvu virzienā, kas vairāk skatās uz eksportu, tad viņi vairāk ir kā kolēģi un labāk ar viņiem sadarboties. Eksportā ir vajadzīgas lielas masas, un tā īsti nav konkurence,” saka Ingars.

Krūmcidoniju laukiem pievienojies upeņu lauks
Jau piekto sezonu brāļi paplašina savus laukus ar jauniem stādiem. Šī sezona bija citādāka, šoreiz viņi stādīja nevis krūmcidonijas, bet gan upenes, līdz ar to krūmcidoniju laukiem pievienojies upeņu lauks ar vairāk nekā 2000 stādiem. “Stādi ir veselīgi, ar spēcīgu sakņu sistēmu un sertifikātu, audzēti bioloģiski sertificētā saimniecībā,” skaidro Ingars.
Upeņu lauka apstādīšanai viņi gatavojās jau kopš pagājušā gada pavasara, kad uzsāka augsnes uzlabošanu ar starpkultūru. “Tāpat kā krūmcidonijas, arī upenes audzēsim pēc bioloģiskās saimniecības principiem - esam par nepiesārņotu, veselīgu pārtiku,” uzsver Ingars.
Krūmcidoniju raža ienākas septembra beigās, oktobrī, bet upenes - jūnija beigās, jūlijā. Ingars priecājas, ka upenēm pirmajā gadā jau ir ogas. “Esam iestādījuši trīs upeņu šķirnes: ‘Tisel’, ‘Ruben’, ‘Tihope’, lai ogas nogatavotos pakāpeniski,” stāsta Ingars.

Uzziņai

◆ Krūmcidoniju izcelsmes valsts ir Japāna.
◆ 1784.gadā Japānas kalnos šo augu atklāja un ievāca herbārijā Kārlis Tunbergs.
◆ 1970.gados tika ierīkoti pirmie lielražošanai paredzētie bezērkšķu krūmcidonijas stādījumi Latvijā. Tajā laikā lielākais krūmcidoniju stādījums tika ierīkots Smiltenē, 70 hektāru platībā.
◆ Tās, ko esam pieraduši saukt par cidonijām, un audzējam savos dārzos, ir krūmcidonijas jeb henomeles.
◆ Īstā cidonija ir sens kultūraugs, ko daudz audzē dienvidu zemēs –Vidusāzijā, Kaukāzā. Latvijā sadzīvē cidonijas mēdz dēvēt arī par aivām.
◆ Parastā cidonija ir neliels koks vai 3 –4 metru augsts krūms, kuru Latvijā audzē dzīvžogos vai izmanto kā bumbieru potcelmu. Augļu dēļ Latvijā cidonijas neaudzē, bet pēc formas tie ir līdzīgi āboliem vai bumbieriem, citrondzelteni, cieti, ar spēcīgu aromātu.

Avots “IGB Oga”, “Avots: Dārzkopības institūts”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar azartu krūmcidoniju biznesā

Kategorijas