Pareiza sejas maskas lietošana nevienu neapdraud

2020. gada 16. jūnijs 00:00

Uzliku masku un pēc stundas sajutu pirmos saslimšanas simptomus – ar šādu stāstu dalījusies “Facebook” lietotāja, ambulatorās aprūpes māsa Anita Zepa, kura norāda, ka maskas var veicināt saslimšanu un neveselīgas mikrofloras veidošanos. Gandrīz divi tūkstoši cilvēku “Facebook” dalījušies ar viņas ierakstu. Viņas teiktais ir neprecīzs – ar vīrusu nevar inficēties stundas laikā un maska nav faktors, kas risku varētu palielināt, ja to nēsā pareizi. Arī neveselīgas mikrofloras veidošanos var veicināt vienīgi tās neatbilstoša, ilga lietošana.
Dažādi mīti par to, ka maskas it kā var izraisīt kādas veselības problēmas, “Facebook” kopumā ir populāri. Šādu apgalvojumu atspēkošanai pievērsies ne tikai “Re:Check”, bet arī vairāki citi faktu pārbaudītāji un žurnālisti. Jautājumu sarežģī arī tas, ka speciālistu vērtējumi masku nepieciešamībai ir pretrunīgi – gan Latvijā, gan starptautiski vairāki eksperti un organizācijas neiesaka maskas nēsāt iedzīvotājiem, kas ir veseli, lai, piemēram, neradītu nepamatotu drošības sajūtu.
Tomēr tam nav saistības ar pašu masku kaitīgumu. Nav pierādījumu, ka ķirurģiskās maskas vai auduma maskas varētu izraisīt kādas veselības problēmas, ja tās nēsā pareizi.

Pašam nekaitē un sargā apkārtējos
A.Zepa ierakstā pauž, ka stundas laikā pēc slimu pacientu aprūpes, strādājot ar masku, sajutusi, ka paaugstinās temperatūra. Pirmkārt, vīrusa inkubācijas periods noteikti nevar būt tikai stundu ilgs. Bieži tas ir 4-5 dienas, bet var būt līdz 14 dienām ilgs, liecina ASV Slimību kontroles centra CDC informācija. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane “Re:Check” skaidroja, ka ierakstā minētajā gadījumā cilvēks varētu būt bijis saslimis jau iepriekš, vienkārši simptomi parādījušies vēlāk. “Tieši šādu gadījumu dēļ ir svarīgi lietot sejas masku – cilvēks jau ir saslimis, bet simptomu vēl nav. Ar masku viņš samazina risku saslimt citiem, jo gaisa pilienus, kas izdalīsies, cilvēkam runājot vai klepojot, aizkavēs maska kā barjera,” teica J.Feldmane.
Vēlāk komentāros pie ieraksta A.Zepa rakstīja, ka saprot - inkubācijas periods nav stunda, bet maska ir bijis saslimšanu veicinošs apstāklis. To viņa atkārtoja arī “Re:Check”, atsaucoties uz to, ka jau ilgstoši strādājusi medicīnā, agrāk nekad maskas neesot nesājusi un reti slimojot.
Nav pierādījumu, ka maska ir faktors, kas palielina risku inficēties un saslimt, ja to nēsā pareizi. Ir risks, ka cilvēki maskas dēļ biežāk aizskar savu seju, tādējādi palielinot iespēju inficēties. J.Feldmane skaidro, ka jāpievērš uzmanību arī tam, lai masku pareizi uzvilktu un novilktu, pirms un pēc tam mazgājot un dezinficējot rokas.

Jāseko vadlīnijām
“Facebook” ierakstā vēl minēts, ka maskas nēsāšana veicina nelabvēlīgas mikrofloras veidošanos. Ja masku nēsā atbilstoši rekomendācijām, arī tā nav tiesa. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzsver, ka masku nedrīkst nēsāt ilgāk par divām stundām. Tā ar tīru masku jāaizstāj arī tad, ja kļuvusi mitra.
Veselības ministrija raksta, ka vienreizlietojamās maskas pēc lietošanas uzreiz jāmet laukā, bet, ja sejas aizsegs ir no auduma, tas jāieliek atsevišķā maisiņā, nevis somā vai kabatā kopā ar citām lietām, un jāmazgā vismaz 60 grādu temperatūrā.

Vai maskas var radīt kādas citas veselības problēmas?
A.Zepa “Re:Check” arī stāsta, ka pret maskas nēsāšanu iebilst, jo jutusi grūtības elpot un tas radījis stresu un diskomfortu.
Faktu pārbaudītājiem “PolitiFact” Džonsa Hopkinsa universitātes Veselības drošības centrs norādīja, ka ilgstoša cieši pieguļošu N95 respiratoru nēsāšana var paaugstināt CO2 koncentrāciju asinīs – to izelpojam, bet tas nekur nevar aizplūst. Paaugstināta CO2 koncentrācija asinīs ir kaitīga. Pētījums par veselības aprūpes darbinieku respiratoru nēsāšanas paradumiem un pašsajūtu norāda, ka tādēļ respiratori var izraisīt galvassāpes. Šī problēma var skart veselības aprūpes darbiniekus vai citus, kas respiratorus nēsā ilgstoši, nevis cilvēkus, kas, ejot uz veikalu vai braucot sabiedriskajā transportā, respiratoru varētu nēsāt īslaicīgi.
Šādas problēmas arī lielākoties neattiecas uz auduma maskām vai ķirurģiskajām maskām, kas pie sejas tik cieši nepieguļ. Tomēr, kā “Re:Check” norādīja I.Vanadziņš, problēmas ar pārlieku CO2 uzkrāšanos var rasties, ja, piemēram, cilvēks lieto auduma masku, kas ļoti cieši pieguļ pie sejas vai izgatavota no ļoti blīva auduma.
Lielāki apgrūtinājumi elpot vēl skar tos, kam ir kādas respiratorās slimības, piemēram, astma. Tādēļ vietām, piemēram, Lielbritānijā, iesaka šādiem cilvēkiem maskas nenēsāt.
I.Vanadziņš norāda, ka mediķi respiratorus un maskas bez problēmām ir lietojuši vēl krietni pirms jaunā koronavīrusa krīzes. Tiesa, cilvēkiem, kas pie to nēsāšanas nav pieraduši, maskas var izraisīt diskomfortu. “Protams, cilvēks piedzimis bez maskas uz sejas,” pauž ārsts. Tādēļ nepieciešams pielāgošanās periods, bet citādas problēmas no pareizas masku nēsāšanas nav novērotas.
Secinājums: Sejas masku nēsāšana neapdraud cilvēku veselību, ja to dara pareizi. Svarīgi neaizskart seju pat tad, ja maska rada neērtības, un to nenēsāt ilgāk par divām stundām vai tad, ja tā kļuvusi mitra. Vienreizlietojamās maskas pēc lietošanas jāizmet, bet auduma – jāmazgā vismaz 60 grādu temperatūrā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pareiza sejas maskas lietošana nevienu neapdraud

Kategorijas