Konkurss

2020. gada 16. jūnijs 00:00

Aizvadīts pēdējās desmitgades aukstākais maijs, kas reizēm tika salīdzināts ar oktobri, taču daba un dārzs, lai arī mazliet lēnāk nekā citus gadus, tuvojas vasarai. Šoreiz “Dārza Pasaules” jūnija numurā lasiet:
– kādas gurķu šķirnes ir piemērotākās audzēšanai uz lauka,
– ko darīt, lai tāpat kā slavenajam detektīvam Erkilam Puaro neizaugtu līki kabači,
– kā pareizi siltumnīcā piesiet tomātus,
– ja jūnijā jūsu dārzā zied sīpolpuķes vai rudenī tās plānojat iestādīt, salīdziniet savu pieredzi ar selekcionāra Jāņa Rukšāna padomiem,
– par to, kā par savu mantoto Plakanciema dārzu rūpējas slavenā boksera Maira Brieža ģimene.
Mūsdienās vairs par dīvainību netiek uzskatīta nātru zupa, nezāļu pesto vai ozolzīļu kafija. Taču kulinārs pielietojums ir arī parastajai māllēpei, maura retējam, parastajai vīgriezei, platlapu vilkvālītei un vēl savam desmitam dažādu savvaļas augu. Protams, kam izmantojamas lapas, kam sēklas, kam saknes. (Nacionālā botāniskā dārza vadošās dārzkopības speciālistes Dainas Rozes raksts “Savvaļas augi atgriežas modē un virtuvē”.)
Dārzkopim melnzemes iegāde ir laimes spēle. Kā tajā vinnēt? Latvijā par melnzemi visbiežāk uzskata augsnes aramkārtu – 20 – 25 cm biezu auglīgo slāni. Taču, pirms pirkt melnzemi, pajautājiet pārdevējam, kur viņš to ņēmis. Ja tirgotājs par to negrib runāt, skaidrs, ka nopirksiet “kaķi maisā”. (Dārzkopības institūta pētnieces Valentīnas Poles raksts “Kā nopirkt labu melnzemi”)
Permakultūras, bet patiesībā arī jebkurš cits dārzs nav iedomājams bez derīgajiem kukaiņiem, kas apputeksnē augus, tauriņiem, putniem, vardēm un krupjiem, ķirzakām, ežiem un citām dzīvām būtnēm. Piesaistītas dārzam, šīs radības nevis kaitēs, bet būs labi palīgi dārzkopim. Tikai jāprot to izdarīt. (Sava “Ēdenes dārza” veidotāja Māra Narvila raksts “Dārza mazie palīgi”)
Gurķi uzreiz pēc tomātiem ir otrie populārākie dārzeņi, kas aug gan siltumnīcā, gan uz lauka. Gurķu audzēšana sākas ar atbilstošu sēklu izvēli – kuras šķirnes derēs siltumnīcai, kuras laukam. Tad seko laistīšana, ravēšanas un regulāra papildmēslošana ar kalcija nitrātu. Ja nezāles netiek izravētas laikus, vēlāk labāk tās nogriezt pie pašas zemes. Citādi, tās izraujot, sabojāsiet gurķu saknītes. (Dārzeņkopes Mārītes Gailītes raksts “Lauka gurķi piemājas dārzā”.)

Atbildi pareizi un, iespējams, laimēsi izdevniecības “Dienas Žurnāli” žurnālu “Dārza Pasaule”.

1) Kad naktī var atstāt
siltumnīcai durvis vaļā, lai neveidojas kondensāts?
a) kad gaisa temperatūra naktī nekrīt zem 8-10 grādiem,
b) kad gaisa temperatūra naktī nekrīt zem 5-10 grādiem.

2) Peonijām noziedējušos ziedus labāk nokniebt vai nogriezt?
a) nokniebt,
b) nogriezt.

3) Kad labāk pārstādīt
dekoratīvos sīpolus?
a) rudenī,
b) pavasarī.

Sūti atbildes līdz 19.jūnijam uz e-pastu “laime@dzirkstele.lv” ar norādi “Dārza Pasaule” (tālrunis 26136786).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konkurss

Kategorijas