Dzirkstele.lv ARHĪVS

Daba vainagā, tējā un pat jogurtā

Daba vainagā, tējā un pat jogurtā

Vasaras pie mums ir īsas - ja vēlamies papildināt savus dabīgās tējas plauktiņus, tad lieki nav ko kavēties. Daba ir bagāta ar ārstniecības augiem, kurus var izmantot zāļu tējās, un tieši jūnijs un jūlijs ir mēneši, kuros mēs varam ievākt imunitātei un veselībai derīgus augus.
Augu zinātāji iesaka līdz Jāņiem ievākt vēlamās vasaras sākuma tējas, bet, piemēram, C vitamīna bagātās bērzu lapas var vākt līdz jūlija vidum. Kumelītes, raspodiņi, piparmētras, āboliņš, asinszāle, liepziedi, nātre, upeņu lapas - šo sarakstu katrs mēs varam papildināt ar sev tīkamākajām un par labu atzītajām augu tējām. Katram būs savs tops. Šoreiz Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pētniece Ieva Rūrāne dalās ar savu izvēlēto vērtīgo ārstniecības augu topu.

Nātres pulveris jogurtā
Šis vasaras laiks noteikti kādam lasītājam varbūt būs kā iespēja atklāt jaunas zāļu tēju garšas. Ja tēja ir garda, to mēdz lietot arī kā atsvaidzinošu vai tieši otrādi – sasildošu dzērienu ne tikai ārstniecības nolūkos. Ir populārākas ārstniecības augu sugas, ko gandrīz vai katrs pazīst, piemēram, parastā vīgrieze vai raspodiņš, bet ir arī mazāk lietoti augi.
I.Rūrāne stāsta, ka viens no viņas vērtīgajiem atklājumiem noteikti ir mārsila tēja. “Ļoti iegaršojās tēja, jo ir ļoti aromātiska un ar patīkamu garšu. Palīdz arī pret klepu, lai gan pati to dzēru periodā, kad nebija klepus, jo patiešām ļoti garda tēja. Mazais mārsils sastopams sausās pļavās, mežmalās, sausos priežu mežos. Vēl man atklājums bija māllēpes. Biju patīkama pārsteigta, ka arī ne pārāk lielie ārstniecības augu pazinēji bija šo augu atklājuši, novērtējuši tā īpašības un man pastāstīja. To noteikti var izmantot savas veselības stiprināšanai. Lai arī ziedi šobrīd jau ir noziedējuši, tas ir ļoti vērtīgs augs pret saaukstēšanos un klepu. Var izmantot šī auga lapas,” iesaka pētniece.
Bieži sastopama un ne pārāk mīlēta ir lielā nātre, bet patiesībā tā ir ļoti vērtīga. “Dārzkopjiem bieži vien nepatīk lielā nātre, jo tā aug dažādās vietās, tomēr tā liecina par auglīgu augsni un ir ļoti vērtīga jau agri pavasarī kā vitamīnu avots. Jaunās lapas var lietot zupās. Nātru tējā savukārt saglabājas dažādas minerālvielas. Tā ir pietiekami caurspīdīga un skaista tēja. Nātre ir ļoti noderīgs augs. Var ievākt galotnes dzinumus un noteikti izmantot veselības nolūkiem. Es biju patīkama pārsteigta, ka var nopirkt lielās nātres pulveri - viena saimniecība specializējas nātru audzēšanā un pēc tam piedāvā šādu pulveri paciņā. Pulveri var piebērt jogurtam, kefīram, biezpienam. Tādā veidā noteikti var apēst vairāk nekā pašu nātri,” skaidro speciāliste.

Zini, ko lasi!
Botāniskā dārza pētniece uzsver – vienmēr, pirms doties pļavā, ir labi atsvaidzināt zināšanas par to, kā augi izskatās. To var izdarīt gan senāk izdotās, gan arī jaunākās grāmatās par ārstniecības augiem. Arī dažādas mājaslapas internetā sniedz informāciju un vizuālo attēlu, kā augs izskatās. Ejot dabā, ir jābūt drošam par savām zināšanām.
“Ārstniecības augi dalās vairāk pa gadalaikiem – ir pavasara, vasaras un tie augi, ko ievāc rudens pusē. Arī vērtīgās augu daļas ir dažādas. Citiem tās ir lapas, citiem ziedi. Dažiem augiem tās ir saknes  vai augļi. Ievācot augus, nepieciešams noskaidrot, kuras ir vērtīgās augu daļas, un ir svarīgi iepazīties, kāds izskatās pats augs, lai ievāktu pareizo un nesajauktu ar kādu indīgo vai aizsargājamo augu,” brīdina pētniece. Piemēram, māllēpes lapas nezinātājs var sajaukt ar bastarda tūsklapi. Māllēpju lapu virspuse ir tumši zaļa un apakšpuse ir blīvi klāta ar matiņiem.
I.Rūrāne savā ārstniecības augu izlasē noteikti iekļauj dzelteno salmeni, ko bieži mēdz saukt arī par dzelteno kaķpēdiņu. Dzeltenā salmene ir sastopama grantainās vietās, ceļmalās, karjera malās un sausās mežmalās. Šis augs ir ļoti vērtīgs un efektīvs līdzeklis aknu problēmu gadījumos. Vēl šo augu pielieto dažādām vēdera problēmām, arī saaukstēšanās un trauksmes gadījumos.

Gan bezmiegam, gan vainagos iepīt
Botāniskā dārza pētniece izceļ arī parasto pelašķi, kuru var lietot kā pretklepus tējas sastāvdaļu. “Pelašķim noderīgas ir gan ziedkopas, gan lapas. Tās der arī pret dažādām brūcēm un sasitumiem. Noteikti gribu minēt arī meža aveni. Tas ir vērtīgs augs pret saaukstēšanos. Avenei var ievākt ziedošos lakstus vai lapas. Starp augiem, kuriem var ievākt ne tikai lapas, bet arī ogas, noteikti ir mellenes. Ļoti ceru, ka šogad pie mums Latvijā būs laba raža. Tā ir vērtīga oga redzes uzlabošanai, un arī tēja ir garda,” stāsta I.Rūrāne.
Retāk zināms ārstniecības augs, kas drīz jūlijā sāks ziedēt, ir ārstniecības ancītis. Labās īpašības jau pieminētas pašā auga nosaukumā. “Latvijā ir divas sugas šajā ģintī, bet visbiežāk sastopams ir šis ārstniecības ansītis. Tas viscaur ir pūkains un tāpēc viegli atpazīstams - gan stublājs ir pūkains, gan lapas klātas ar matiņiem. Sastopams pļavās, ceļmalās, izveido garu ziedkopu ar maziem dzelteniem ziediņiem,” skaidro I.Rūrāne. Šī auga tēja veicina gļotu šķidrināšanos, tāpēc tas ir vērtīgs cilvēkiem, kam ir bronhu problēmas un bieži aizlikts deguns. Palīdz arī, ja aizkritusi balss.
Plaši sastopamas ir vībotnes, lai arī tās bieži tiek izravētas mūsu dārzos un izmestas. Ir gan parastā, gan lauka vībotne. Katrai no tām ir savas noderīgās īpašības. Vībotnes ir noderīgas gandrīz pie visām slimībām, bet īpaši palīdz samazināt drudzi, iekaisumu, sāpes un pat uzlabo apetīti. Pareiza vībotņu tējas lietošana palīdz arī bezmiega gadījumos.
Vēl pētniece min mums visiem pazīstamo un jūnijā ievācamo āboliņu. “Latvijā ir diezgan daudz āboliņa sugu, bet biežāk izplatītākās, kurām ir vērtīgās ārstnieciskās īpašības, ir baltais un pļavas āboliņš. Šo sugu augi tiek plaši arī pīti vainagos un dažādi izmantoti, bet ir vērts pievērst uzmanību to ārstnieciskajām īpašībām,” uzsver I.Rūrāne. Pļavas āboliņa ziedu tēju lieto hroniska klepus, bronhiālas astmas, drudža, saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Baltajam āboliņam ir antisklerotiska, urīndzenoša, pretiekaisuma un atkrēpošanu veicinoša darbība.