Pagastos veiksmīgi eksperimentē ar pretputekļu līdzekli

2020. gada 19. jūnijs 00:00

823

Pagastos veiksmīgi eksperimentē ar pretputekļu līdzekli

Ceļu putēšana vasaras sezonā ir viena no problēmām, ar ko pagastos saskaras pie ceļiem tuvo māju saimnieki, kā arī lauksaimnieki. Galgauskas, Lejasciema un Rankas pagastā arī šajā vasarā ir iegādātas vairākas tonnas speciālo pretputekļu reaģentu no Kuldīgas uzņēmuma SIA “Gora”. Viņiem pievienojies Jaungulbenes pagasts.
“Ierosme nāca jau senāk, bet tikai šogad izmēģinājām,” stāsta Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš neslēpj, ka sakarā ar silto ziemu šogad izdevies ietaupīt līdzekļus, kurus var novirzīt sava pagasta ceļu uzturēšanai. Esot nodrošinātas vairākas grants kravas vairākos ceļu posmos bedru aizpildīšanai, kā arī izmēģinājuma kārtā iegādāts pretputekļu līdzeklis.

Jāturas līdz vasaras beigām
“Eksperimenta kārtā apstrādājām divus ceļa posmus, kas ir ļoti tuvu iedzīvotāju mājām. Viens posms ir gar mobilo sakaru torni, otrs gar Līvānu mājām. Šobrīd vērtēju, ka viss ir labi un efektīvi. Ceļam vajadzētu noturēties visu sezonu līdz vasaras beigām,” prognozē A.Vasiļjevs.
Viņš stāsta, ka šis līdzeklis arī veiksmīgi satur ceļu kopā un neveidojas tā saucamā “trepe”. Esot sarunāts vietējais lauksaimnieks, kurš izpalīdzējis procesā ar minerālmēslu kaisāmo. “Tad eksperimentējām, kā uz ceļa dabūt piecus metrus platumā. Atradām šo variantu, un pēc tam greiders tūlīt pārgāja pāri un lieliski iestrādāja šo līdzekli ceļā. Tas ļoti labi kūst arī saulē. Lejasciemā kolēģi esot vienā gadā vienkārši nobēruši dienas laikā saulē, un tas labi izkusa,” stāsta A.Vasiļjevs.
Tonna pretputekļu līdzekļa maksā 560 eiro un ir paredzēta aptuveni vienam kilometram ceļa. A.Vasiļjevs spriež - cik izstiepsi, tik arī efekta dabūsi. Rezultāts esot atkarīgs no vielas koncentrāta uz posma. Viņš vērtē, ka vienā no izvēlētajiem ceļa posmiem līdzekli esot varējuši ieklāt lielākā koncentrācijā, tad būtu labāks rezultāts. “Perspektīva ir pozitīva. Izvērtējot esmu pārliecināts, ka nākamgad šo līdzekli pielietosim vairāk,” prognozē A.Vasiļjevs.
Arī Lejasciema pagastā paspēts pretputekļu līdzekli iestrādāt kritiskākajos ceļa posmos. Pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” stāsta, ka šo metodi izmanto jau apmēram piecus gadus. “Mēs Lejasciemā kaisām grantētās ielas un vēl Jānužu ceļu gar mājām, jo tur ir liela satiksme.” Lejasciemā speciāli šim nolūkam pirms trīs gadiem iegādājās īpašu kaisītāju. Ar to arī ziemā var kaisīt smiltis.

Kaisīs, kad nelīs lietus
Rankas pagastā iegādātais līdzeklis vēl šovasar nav likts lietā. Rankas pagasta saimniecības daļas vadītājs Aivars Ješkins atklāj, ka lietainā laika dēļ vēl nav bijusi nepieciešamība. Rankā šo metodi izmanto jau vairākus gadus.
“Ja pareizi iestrādā, tad ilgi kalpo. Ja nokaisa tāpat, tad, uznākot lietum, līdzeklis var tikt izskalots. Mēs parasti uzkaisām un ar greideru iejaucam iekšā ceļā. Pēdējos divus gadus esam mēģinājuši iestrādāt ceļā ar traktora smilšu kaisītāju, iepriekš mēs ņēmām no ceļu uzturētājiem mašīnu. Kaisām uz Druvienas ceļa kādus 300 metrus, tad uz Lācīšu ceļa no Rankas puses kāds kilometrs sanāk. Un ciematā grants ieliņas kaisām,” skaidro A.Ješkins. Katru gadu pagasts pasūta apmēram trīs tonnas pretputekļu līdzekļa.
Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis arī saka, ka lietus dēļ šobrīd vēl nav kaisīts, tomēr vietām to dara. “Mēs šobrīd kaisām tikai pagasta centrā, jo tur “Latvijas valsts meži” strādā, griež mežus un tad ir intensīva satiksme, tādēļ gar mājām nokaisījām. Katru gadu Rimstavās kaisām. Protams, izcenojums ir augsts, bet divus mēnešus noteikti turas ļoti labi. Iedzīvotāji apmierināti,” vērtē J.Kupcis.

Bažas par kaitīgumu noraida
SIA “Gora” atrodas Kuldīgā un jau gadiem nodrošina ceļu apsaimniekotājiem, uzņēmumiem un arī privātpersonām iespēju cīnīties ar ceļa putekļiem, lietojot kalcija hlorīdu. Uzņēmums vēsta, ka piedāvātais kalcija hlorīda pārslas saturošais pretputekļu līdzeklis ir piemērotākais Latvijas ceļiem.
SIA “Gora” pārstāvis Jānis Stārasts “Dzirkstelei” stāsta, ka uzņēmuma novērojums divpadsmit gadu laikā ir, ka pašvaldības Vidzemē ir aktīvas un šo līdzekli iegādājas. “Šo materiālu ražo Somijā. Ir ražotāji arī citviet, taču neesam gatavi riskēt, eksperimentējot ar citu ražotāju produkciju,” stāsta J.Stārasts.
Uz jautājumu, vai šī līdzeklis ir nekaitīgs automašīnām un cilvēkiem, “Goras” pārstāvis atbild, ka putekļi, kuri nokļūst cilvēka elpošanas kanālos, ir daudzkārt kaitīgāki. “Kalcija hlorīds jeb kalcija hlora sāls dabā ir ārkārtīgi nepieciešama viela dzīvo organismu vielmaiņai. Arī cilvēka organismā tā ir ļoti nepieciešama viela, tādēļ šo produktu, kurš ir vairāk attīrīts no piemaisījumiem, izmanto piena produktu bagātināšanai ar kalciju. To kalcija hlorīdu, ko izmanto ceļu apstrādei, tuvumā esošie augi arī uzsūc un izmanto veselīgai augšanai, jo kalcijs nodrošina spēju pretoties slimībām. Cilvēka organismam tas var kļūt kaitīgs tikai tad, ja to lieto pārmērīgā daudzumā. Lietotais kalcija hlorīda daudzums sezonā ir pārāk niecīgs, lai tas varētu nodarīt kādu kaitējumu videi. Salīdzinājumam - ziemas periodā izmantotais nātrija hlorīds pretapledošanas novēršanai tiek lietots 15 reizes vairāk,” skaidro J.Stārasts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pagastos veiksmīgi eksperimentē ar pretputekļu līdzekli

Kategorijas