Glābj daļu Jaungulbenes pils ēku

2020. gada 26. jūnijs 00:00

1040

Kāds “Dzirksteles” lasītājs (redakcijai vārds zināms) informē, ka pretī Jaungulbenes pils vārtiem, kur ir caurbrauktuve uz barona laika staļļiem, notiek jumta seguma maiņa. Tas lasītājā raisa jautājumu, vai tas šim kultūrvēsturiskajam piemineklim ir pagaidu jumts.
Caurbrauktuves jumta daļām patiešām nomainīts segums, apstiprina Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. Smiltenes tehnikumam kopš 2015.gada uzdots apsaimniekot 13 Jaungulbenes pils teritorijā esošās ēkas. “Esam spiesti tagad cīnīties, priecīgi mēs neesam,” atklāj bijušais Smiltenes tehnikuma direktora vietnieks praktiskās apmācības jomā Pēteris Logins.

“Futbolizācija” ar īpašumiem
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Jaungulbenes muižas pils atrodas privātīpašnieku rokās. Muižas kompleksa galvenā ēka jeb pils, kas celta 1878.gadā, piedzīvojusi ne tikai pārbūves, bet arī īpašnieku maiņas. Šobrīd Jaungulbenes pils un parka teritorijas īpašnieks ir SIA “Jaungulbenes pils”. Pašvaldībai kopš 2016.gada pieder četras ēkas pils teritorijā.
“Kad likvidēja arodvidusskolu, tad, pārņemot skolu, uz tā zemesgabala atradās četras ēkas: darbnīca, “Vešas māja”, vecais veikals un pati skola (kas nav kultūrvēsturisks piemineklis - red.). To mēs pārņēmām, jo novadam jau bija doma par aprūpes centra izveidi skolas ēkā,” stāsta Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs.
Pēc mācību iestādes likvidācijas gan mācību programmas, gan daļas pils nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pārņēma Smiltenes tehnikums. Faktiskais īpašnieks apsaimniekojamajām daļām ir Izglītības un zinātnes ministrija. “Mēs iespēju robežās mēģinām ko darīt. Kad 2015.gadā ar Ministra kabineta (MK) rīkojumu skolu likvidēja, sākās “futbolizācija”, kas pārņems apsaimniekošanu tālāk,” stāsta P.Logins.
Viņaprāt, “Smiltenes tehnikums ir kā ķīlnieks šeit”. 2015. gada 1. jūlijā ar MK rīkojumu tika likvidēta Jaungulbenes profesionālā vidusskola. MK noteikumos vienā punktā bija minēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nekustamie īpašumi ir jānodod Gulbenes novada pašvaldībai, tad daļa AS “Latvijas valsts meži”, kas ir Zemkopības ministrijas pārvaldījumā, un daļa VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas ir Finanšu ministrijas pārvaldījumā.
“Tas bija uzdots līdz 2015.gada 1. septembrim. Vasara tika nodzīvota skaisti, un 20.augustā ministrija saņēma atteikumu no “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, ka viņi nepārņems, jo jau tad tur atradās ēkas bez subjekta, kas nelegāli bija uzceltas, un daļu arī Gulbenes novads nepaņēma. 28.augustā pieņemšanas-nodošanas aktā tas viss tika nogrūsts Smiltenes tehnikumam. Iepriekš bija runa tikai par to, ka mēs pārņemam tikai programmas, arhīvus un kustamās mantas. Nodošanas-pieņemšanas aktā uzrādās sešas zemes vienības - 62,17 ha. Kopā mums tika nodotas 13 ēkas,” skaidro A.Miezītis un norāda, ka no ministrijas puses tā nebija korekta rīcība.
2017.gada pavasarī pēc nopietniem vētras postījumiem un nepieciešamības vienai ēkas daļai glābt jumtu ministrijā tika konstatēts, ka ar tehnikumu nav noslēgts pārvaldības līgums. “Pieņemšanas-nodošanas akts skaitījās uz visu kopā, bet nebija ar mums noslēgts šis apsaimniekošanas jeb pārvaldības līgums. Mēs atteicāmies, jo esam 82 kilometru attālumā. Pēc pusgada tomēr mēs bijām spiesti noslēgt šo līgumu. Situācija izveidojās nesolīda - ja likvidēja skolu, tad ministrijai jau pirms tam bija jāuzdod visu sakārtot iepriekšējiem pārvaldniekiem,” uzskata tehnikuma direktors.

Mēģina saglābt, ko var
Restaurēt visu pārņemto nav tehnikuma spēkos. “Vienkārši mēģinām saglābt to, kas tur stāv. Šur tur vēl esam jumtus sakārtojuši. Ēku ir ļoti daudz, un esam spiesti kaut ko darīt,” saka P.Logins.
A.Miezītis stāsta, ka uz caurbrauktuves jumta ir uzlikts pagaidu materiāls. “Tās ir “Onduline” plāksnes. Arī latojumus un spāres esam bijuši spiesti nomainīt, lai turas viss kopā. Līdzīgi kā toreiz, kad likvidējām vētras radīto avāriju jumtam, tā arī šoreiz uzliekam pagaidu jumtu. Darām to, ko spējam izdarīt. Braucam regulāri pļaut zāli, arī izzāģējam kokus, kurus nepieciešams. Tagad procesā ir vēl vairākas zemes, ko mēģinām sakārtot. Visbēdīgāk šobrīd ir ar muižas saimniecības ēkām. Esam jau nojaukuši sešas ēkas. Vēl bez subjekta tur ir kādas četras, kas jānojauc. Visa remontēšana un nojaukšana ir par mūsu līdzekļiem, šobrīd tie ir gandrīz 10 000 eiro,” stāsta A.Miezītis.
Vienīgais, ko apmaksā Izglītības un zinātnes ministrija, ir mērījumu veikšana zemes robežu plāniem.
Šobrīd tiek kārtoti pārējie darbi, lai pamazām tehnikums varētu “tikt vaļā no šīm saistībām”. Plāns ir, ka jau augustā daļu paņems “Valsts nekustamie īpašumi”, daļu - Gulbenes novada pašvaldība. “Zemesgabals ir uzmērīts, un palikusi praktiskā daļa, lai novads pārņemtu īpašumā. Tās būs tās daļas, kuras jau šobrīd iedzīvotāji izmanto, piemēram, mazo parciņu, kas ir pie dzīvojamajām mājām, kur pēc vētras mēs jau atjaunojām stādus uz aptiekas pusi. Tad vecās kūtis, kur cilvēkiem ir šķūnīši, arī sanāk vēl viens zemesgabals,” stāsta A.Vasiļjevs.
Viņš ir pateicīgs Smiltenes tehnikuma pārstāvjiem, kas pēdējos gadus ir atbildīgi rūpējušies par īpašumiem. “Es tiešām tikai labu varu pateikt un esmu pat izbrīnīts, cik daudz viņi brauc un šeit dara. Redzam, kā viņi mēģina un cīnās šajās teritorijās,” novērtē A.Vasiļjevs.

Sakopj pils parku
Aktīvi noritējuši darbi pie pašas pils parka teritorijas sakopšanas. Kopš 2019.gada 1.novembra pārvaldnieku pienākumus pils un parka apsaimniekošanā veic jaungulbenieši Dace Stūrīte un Armands Vebruālis. “Mēs pārņēmām darbus no Jēkabiņa (Jēkabs Indričevs – red.), kurš devās pelnītā atpūtā. Parks ir ļoti sens, vēsturisks un īpaši saudzējams, tomēr daudz koki savu mūžu ir nodzīvojuši. Pēdējo gadu lielie vēji dara savu, tāpēc rūpējamies, lai izgāztie koki tiktu pēc iespējas ātrāk novākti, tāpat arī bīstamie koki ar attiecīgo iestāžu saņemto atļauju ir pakļauti nozāģēšanai. Ziema bija silta, tāpēc varējām no stadiona puses iztīrīt pamežu, tas jau ir radījis sakoptības sajūtu,” stāsta D.Stūrīte.
Ir bijušas vairākas komisijas, kuras vērtējušas, kuri koki ir likvidējami. Bīstami bija kļuvuši koki pie aprūpes centra, tie ir izgriezti. D.Stūrīte atzīst, ka šobrīd darbu ir daudz un tie nav izdarāmi viena vai divu gadu laikā. “Par nākotnes iecerēm vēl ir pāragri runāt, jo esam tikai ceļa sākumā. Esam priecīgi, ka šī vieta piesaista un patīk gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. It īpaši priecājamies, ka parku ir iecienījuši seniori no aprūpes centra, tā ir skaista vieta klusām un apcerīgām pastaigām,” vērtē D.Stūrīte.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Glābj daļu Jaungulbenes pils ēku

Kategorijas