Strauji ienākas zemeņu raža

2020. gada 30. jūnijs 00:00

2323

Pirms 11 gadiem Mārtiņš Dortāns devies uz zemeņu lasīšanu Norvēģijā un izdomājis, ka varētu audzēt šīs ogas pats. Jautājums, kas sākumā nedevis mieru, bijis tikai par noietu: kur tās likt? Bet tagad viņš pārliecinājies - ja ir prasme komunicēt ar cilvēkiem, tad arī noiets ogām ir garantēts.
Mārtiņš stāsta, ka poļu zemenes Gulbenē tirgo salīdzinoši maz, līdz ar to vismaz viņš konkurenci ar tām neizjūt. “Visi, kas tās pirkuši, teikuši, ka nav labas. No citiem vietējiem, kas audzē zemenes, arī konkurenci nejūtu. Tā kā dzīvoju un strādāju Rīgā, bet te man ir lauki, tad vedu zemenes arī uz Rīgu. Pieprasījums ir. Ir cilvēki, kas paši atbrauc uz šejieni, lai iegādātos zemenes. Ir tādi, kas atbrauc pie manis un vaicā: vai tās ir vietējās ogas? Atbildu: paskatieties uz lauku! Citi interesējas, vai ir saldas. Tad aicinu nogaršot. Ir tādi, kas domā, ka būs lētāk nekā pašā Gulbenē. Bet kāpēc tādi pieņēmumi? Nesaprotu. Ir cilvēki, kas piezvana un saka, ka vajag desmit un vairāk kilogramus ogu ievārījumu vārīšanai. Ir tūristi, kas iebrauc pie mums, ir arī igauņi atbraukuši pēc ogām. Ir cilvēki, kas saka, ka par dārgu. Bet pamēģiniet izaudzēt zemenes!” saka Mārtiņš un piebilst, lai arī lauki, kuros audzē zemenes, ir vairāki un lieli, pašus pircējus lasīt uz lauka ogas nelaiž, jo esot ne tā labākā pieredze.

Laukos var tik daudz ko attīstīt!
Tā kā zemeņu audzēšana Mārtiņam ir hobijs, tad domas paplašināt zemeņu laukus viņam nav. “Zemenes ir iemesls, lai atbrauktu uz laukiem. Laukos var tik daudz ko attīstīt! Tikai - ja grib!” uzsver Mārtiņš.
Ja kāds vēlas dzirdēt padomus zemeņu audzēšanā, Mārtiņš ar tiem neskopojas. Tā kā lielāko problēmu viņam rada ravēšana, tad viņš pats izmanto melno plēvi, jo ogas tad ir tīras un nevajag nopūlēties ar ravēšanu. “Katram audzētājam ir sava taktika - viens zemenes audzē salmos, man savukārt ir plēves. Tā kā izmantoju plēvi, es nelaistu. Šis karstums ogām neko nenodara, lai arī tiek izmantota melnā plēve. Ir stādi, kuri nokalst, bet ļoti maz. Plēve apakšā diezgan labi veido kondensātu, un zeme nav tik izkaltusi,” stāsta Mārtiņš.
Savukārt starp zemeņu rindām aug zāle, ko viņš regulāri nopļauj. Ar to jārēķinās jau no marta beigām, aprīļa sākuma līdz pat septembrim. “Ir cilvēki, kas uzskata, ka rudenī zemenes jānopļauj. Es tās nepļauju, līdz ar to man tās arī neizsalst. Un ko vēl varu teikt - nestādiet zemenes rudenī! Tās izsalst. Pats par to pārliecinājos. Ir daudz mītu par to, ka nedrīkst stādīt zemenes uzreiz laukā, kur ir bijuši kartupeļi. Muļķības! Pats izmēģināju - viss aug!” pieredzē dalās Mārtiņš.

Lieli ienaidnieki - maijvaboļu kāpuri
Zemeņu stādījumus stipri bojā maijvaboļu kāpuri. Tie radījuši pamatīgas galvassāpes arī Mārtiņam. Ar kāpuriem augsnē cīnīties esot ļoti grūti, bet ne neiespējami. “Sākumā nesapratu - saule, mitrums ir, bet stāds nomirst. Nomira desmit stādi. Nu labi, nav liela bēda. Tad jau nomira 50 stādi. Sāku skatīties, kas par lietu. Izceļu ārā stādu, bet zem tā - balts, liels kāpurs. Meklēju informāciju, kā no tiem tikt vaļā, un atradu tikai vienu veidu – mehāniski. Rudenī, kad tagadējā zemeņu laukā bija kartupeļi, staigāju pa lauku un spaidīju šos tārpus. Kad lauku kultivēja, arī gāju no muguras un kā stārķis lasīju tos ārā no lauka. Kad lauku ara, atkal staigāju pakaļ un lasīju tos. Tikai tā es ar tiem tiku galā. Šie kaitēkļi patiešām ir liela problēma,” saka Mārtiņš.

Cena samazinās
Aivija Krūmiņa no Līgo pagasta arī audzē zemenes aptuveni hektāra platībā un ļauj ogu mīļotājiem pašiem tās lasīt savā laukā. Pirmās ogas šogad bijušas ap Jāņiem, citos gados raža sākusi ienākties agrāk. Zemenes viņa audzē piecus gadus. Aivija atzīst, ka arī viņai zemeņu raža šogad ir ļoti laba un karstajā laikā ogas ienākas strauji. Kopējo ražas apjomu vēl grūti prognozēt, jo nav zināms, cik izdosies realizēt, bet cik daudz aizies postā.
“Zemenes ātri nogatavojas, līdz ar to ātri beigsies arī raža. Gaidu lietu, jo laistīt ir bīstami - ogas šādā karstumā uzvārīsies. Labāk būtu, ja uzlītu lietus un būtu vēsāks. Raža ir liela, nespēju realizēt. Tie, kas vēlas braukt lasīt uz lauka, to var darīt. Tā kā paplašinājās daudzums un paši nespējam nolasīt, laižam uz sava lauka cilvēkus. Pērn mēs izmēģinājām. Redzējām, ka tas darbojas, līdz ar to šogad turpinām to darīt. Parādu vietu, kur lasīt, un cilvēki lasa. Šogad zemenes lasīt pie mums var vairāk nekā pushektāra platībā. Zemenes ir vispieprasītākās vasaras ogas,” novērojusi Aivija.
Atšķirībā no Mārtiņa, viņa izjūt, ka poļu zemenes tomēr ir konkurentes. Arī vietējo, kas audzē un vēlas tirgot savas izaudzētās zemenes, esot diezgan daudz.
“Ogas ienākas strauji, un cena iet uz leju, jo zemenes ir ātri jārealizē. Vietējie tagad tirgo par 3 vai 4 eiro kilogramā, parādās jau arī 2,50 eiro. Tā ir zema cena. Priekš tā darba un ieguldījuma, ko prasa zemeņu audzēšana, domāju, normāli būtu 4 līdz 5 eiro kilogramā. Zemāk diezin vai. Bet, kā ir, tā ir. Labāk tās realizēt, kaut arī cena samazinās, nekā izmest ārā,” saka Aivija.
Mārtiņam pirmās zemenes izdevies notirgot par 5 eiro kilogramā. Tagad to cena viņam ir 4 eiro. “Kad atbraucu no Rīgas uz Gulbeni, apbraukāju un apskatos, kas, ko un par cik tirgo. Ja poļu zemenes maksā 3,30 eiro, tad ir absurdi par savām audzētajām prasīt 4 eiro, līdz ar to tad tām cena ir 5 eiro. Kad redzēju, ka citi vietējie audzētāji prasa 4 eiro, tad es arī savas ogas tirgoju par tādu pašu cenu un tā ir laba,” uzskata Mārtiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Strauji ienākas zemeņu raža

Kategorijas