Supermodeles ceļš pusgadsimta garumā

2020. gada 3. jūlijs 00:00

732

Pirms gada tika izdota modes mākslinieces un pazīstamās modeles Asnates Smelteres grāmata “Piecdesmit gadi Rīgas modē”. Grāmatas otrā daļa veltīta neatkarīgajā Latvijā izveidotajam modes zīmolam “Salons A”. Tas ir personisks atmiņu stāsts, ar kuru māksliniece labprāt dalās.

Dalās atmiņās un izjūtās
A.Smelteri rakstīt pamudinājusi sajūta, ka zūd atmiņas par laiku un modi kā mākslas vērtību. Lai gan grāmata ir vēsturiska liecība par modi kā neatņemamu Latvijas kultūras daļu, stāstījumā dominē mākslinieces atmiņas un pārdomas par viņas garo un veiksmīgo ceļu modes industrijā, kas aizsākās 20.gadsimta sešdesmitajos gados.
“Manī vēl arvien ir vēlme atvērt durvis un pasaukt modeles, lai parādītu iedvesmojošu un aizraujošu tērpu skati. Taču daudz kas ir mainījies, tāpēc dalos ar piedzīvoto grāmatā. Kā radās ideja to rakstīt? Acīmredzot iedvesma bija kontrastainās pārmaiņas par modeles gaitām plašajā Padomju Savienībā un pretstatā citās pasaules valstīs. Vakaros viesnīcās esmu pierakstījusi notikumus un savas izjūtas, pat nenojaušot, ka kādreiz tās apkopošu grāmatā,” stāsta A.Smeltere.
Viņa secinājusi, ka dzīvē bieži ir mirkļi, kurus, šķiet, nekad neaizmirsīs, tomēr pēc gadiem izrādās, ka atmiņa ir selektīva. “Atmiņās saglabājas kaut kas cits, nevis tas, kas tiek uztverts tobrīd. Dzīves pavasarī sajūtām ir pavisam cita vērtību skala nekā pusmūžā,” atzīst Asnate. Viņa secina, ka likteņa pavērsieni likuši izvēlēties un mainīt dzīves ceļu. Ne darbs Rīgas modeļu namā, ne “Salona A” izveide, ne vēlme rakstīt grāmatu nav bijusi pašas izvēle. Tā vienkārši notika.
“Mans ceļš modē sākās vidusskolas gados, kad mācījos Rīgas 5.vidusskolas 10.klasē. Skolas gaitenī mani uzrunāja Rīgas modeļu nama māksliniece, aicinot sadarboties jauno skolēnu formu veidošanā. Tas bija 1964.gads.
Mana mamma neticēja, ka esmu saņēmusi tādu uzaicinājumu, jo modeles esot skaistas. Tomēr uz mana tēla tika izstrādāta jaunā forma – zila luksa auduma kleita ar baltu apkaklīti un aprocēm, kuru ikdienā valkāja ar melnu, bet svētkos – ar baltu priekšautu,” atceras A.Smeltere. Tā Asnatei viena vasara Rīgas modeļu namā turpinājās 25 gadus, kas bija piepildīti ar tērpu mācību, ar skatuves mācību, ar sabiedrisko attiecību veidošanas un izpratnes mācību.

Pārsteidz spožums aiz dzelzs priekškara
Asnatei, kurai bija tikai 15 gadu, visspilgtākos iespaidus radīja pirmie braucieni uz ārzemēm. Padomju iekārtā dzīvojošajai meitenei šķita, ka Amerika ir vēl tālāk nekā citas planētas kosmosā. “Kad braucām uz modes skati Monreālā, Kanādā, stacijas perons pie vilciena Rīga – Maskava bija pilns ar pavadītājiem. Tur bija kinooperatori, žurnālisti, radi, draugi, kaimiņi, kolēģi... Tagad tik daudz pavadītāju nav nevienam,” salīdzina A.Smeltere
Pirmajam braucienam sekoja skate Itālijā. Tā bija atšķirīga, jo Kanādā bija vispasaules izstāde, kas informēja par novitātēm, bet Itālijā vajadzēja piedalīties Krievijas Kultūras dienās. “Dzīvojām luksusa hotelī, kurā bija milzīgas istabas ar spožām lustrām, ēdamzālēm. Lai izvairītos no stresa, centos ievērot mammas ieteikumu uzņemt visu kā aktieri teātrī, nekoncentrējoties uz pārdzīvojumiem. Tas nebija tikai prieks, bet arī lieli uztraukumi. Tomēr šajā braucienā mazinājās atbildības smagums, ar ko padomju bērni bija iebiedēti,” salīdzina A.Smeltere.
Savukārt viņas pēdējais brauciens bija uz Kobi Japānā, kas bija Rīgas sadraudzības pilsēta. Tad modelei bija 40 gadi. Kopā ar viņu modes skatē piedalījās modeles, kas bija jaunākas, tāpēc Asnate izlēma, ka būtu laiks pielikt punktu šim darbam un darīt kaut ko citu. Par savu lēmumu viņa informēja Rīgas modeļu nama direktori, taču saņēma aicinājumu iekārtot firmas veikalu “Stils”, kas atradās Ļeņina (tagad Brīvības) ielā 68. Tas bija interesants projekts, no kura māksliniece nespēja atteikties.

Biznesā ar ideju un talantu nepietiek
“Šajā darbā iepazinu pavisam citu dzīves pusi, kas bija atšķirīga no tērpu demonstrēšanas. Rīgas modeļu nams veica arī citu funkciju - radīja apģērba etalonus vieglās rūpniecības industrijai. Latvijā ražotie modeļi tika pārdoti visā Padomju Savienībā, kā arī Bulgārijā un Polijā. Veikalam “Stils” bija īss mūžs. To atklāja 1987.gadā, bet deviņdesmito gadu sākumā to izputināja un privatizēja. Tagad tur ir Gerkena veikals,” norāda Asnate.
Viņa atkal sprieda, ka modes lietām ir jāliek punkts. Vīrs ieteica vairāk pievērsties mājas darbiem un ģimenes rūpēm. Bet Rīgas modeļu nama direktorei bija atkal jauns priekšlikums – veidot skaistu skatlogu ēkai Vecrīgā, kurā atradās uzņēmums, kā arī uzņemties “Salona A” direktores pienākumus. “Teicu “jā”, neapzinoties, kādu darbu tas prasīs. Atradu māksliniekus un būvniekus, lai iekārtotu izstāžu zāli, kaut gan tolaik tas bija gandrīz neiespējami. Notika brīnums, un poļu firma “Gudeneks”, kas strādāja blakus “Hotel de Roma”, piekrita manam lūgumam izbūvēt izstāžu zāli. Turklāt, saņemot Kultūras ministrijas un Mākslinieku savienības atbalstu projektam, varēja darbus veikt par puscenu, noformējot kā dāvinājumu. Tas bija iespējams ar norunu, ka šīs telpas tiks izmantotas mākslas interesēs. Diemžēl tagad tur ir nakts bārs,” skaidro A.Smeltere.

Rītos mostas ar prieku
Viņa uzsver, ka savā modes mākslinieces darbā ir centusies saglabāt Rīgas modeļu nama stilu, papildinot to ar savām izjūtām. “Līdz ar valsts iekārtu maiņu blakus ekonomiskajām pārmaiņām, kas noteica citus principus un kritērijus, mūsos dzīvoja milzīgs ideālisms. Mēs visu tik ļoti gribējām un varējām, visi 24 darbinieki bija ieinteresēti, lai uzņēmums attīstās un gūst panākumus. Strādājām daudz un pārdevām visu saražoto, turklāt bija lieliska modeļu kvalitāte. Acīmredzot man pietrūka biznesa ķēriena, lai sapratu, kā var nopelnīt. Bez tā nevar, bet radošais darbs modē nekad nevar atnest pietiekamu peļņu,” secina A.Smeltere.
Tagad viņa iecerējusi rakstīt savas ģimenes vēsturi, lai atstātu bērniem stāstus, kurus ir dzirdējusi no savas vecmāmiņas un viņa, savukārt, no saviem vecākiem. “Man ir nepieciešams prieks. Dažkārt pamostos un jūtu sevī prieku, lai gan nav nekā īpaša, par ko līksmot. Man tā gadās – kā dziesmā: prieks dzimst pats no sevis. Es to sajūtu kā Dieva dāvanu,” saka Asnate.

Asnates atziņas

◆ Tā ir brīnišķīga sajūta, ka kaut ko daru, lai pasaule kļūtu labāka. Ja sieviete kļūst skaistāka, viņa ir arī laimīgāka. Lai būtu labs modelētājs, ir jāsaprot un jāizjūt, kas notiek otra cilvēka dvēselē, ko tas vēlas. Vajag zināt ne tikai modes tendences, bet arī pazīt audumus un sabiedrību, kurā izies ar šo tērpu.

◆ Kas ir dāma? Daudzi uzskata, ka tā ir šiki apģērbta un saposusies sieviete. Manuprāt, dāma ir vairāk garīgs jēdziens, kas nav atkarīgs ne tikai no tērpa un ārējā košumā. Protams, arī tam ir sava nozīme. Dāma ir sieviete, kas katrā situācijā spēj atbilstoši reaģēt un uzvesties. Viņā ir jūtama emocionālā inteliģence.

◆ Ar modi un krāsu ir tāpat kā ar vistu un olu – nav zināms, kas bija pirmais. Mode attīstās pa spirāli, tāpēc tā it kā atgriežas pēc kāda laika perioda. Tomēr tai arvien ir cita seja. Tā ir kaut nedaudz mainījusies. Šķiet, ka atkal var uzvilkt žaketi, ko valkāja pirms 20 vai vairāk gadiem. Diemžēl profesionāls modes mākslinieks redzēs, ka tā ir veca, jo mainās audumu ražošana, to faktūra un krāsas. Tagad ļoti liela nozīme ir auduma krāsai, to nosaka mode. Tikpat svarīgi ir, kā tiek apvienotas modes tendences, improvizācijas spējas.

◆ Kas ir un būs modē vienmēr, kas pārdzīvo laiku? Mode mainās kā kaleidoskops – milzīgā ātrumā. Tomēr ir lietas, kas ir mūžīgas. Tāda ir žakete, kura var mainīties lielā dažādībā. Tā ir lieliska, jo var cilvēku gan iztaisnot, gan samazināt vai palielināt augumu. Tā var paslēpt un pasargāt, tāpēc no tās neatsakās. Vīrieši žaketē vienmēr izskatās labāk nekā iecienītajos treniņtērpos. Arī vīriešu pletkrekls ir mūžīgs. Sievietēm vienmēr topā ir balta blūze un mazā melnā vakarkleita. Apbrīnojami, ka kovboju apģērbs - džinsi - ieņēmuši paliekošu vietu Eiropas modē.

◆ Mūsdienās daudzu valstu tradīcijas un mode apģērbu modē un nēsāšanā ir sajaukušās – Austrumu, Āfrikas, Eiropas valstu... Piemēram, ķīnietes augums ievērojami atšķiras no ziemeļu tautu sievietes auguma, tāpēc viņai piemērots ir cits tērps. Tomēr nereti slāvu izcelsmes sievietes izvēlas ķīniešu tērpus un otrādi. Tas nozīmē, ka viss ir sajaucies, tāpēc katrai ieteicams paļauties uz savu izjūtu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Supermodeles ceļš pusgadsimta garumā

Kategorijas