Izglītības pārvalde izdomā, kā piesaistīt novadam speciālistus

2020. gada 3. jūlijs 00:00

1388

Izglītības pārvalde izdomā, kā piesaistīt novadam speciālistus

Izglītības pārvaldei ir plāns, kā stimulētu jauniešus iegūt augstāko izglītību specialitātēs, kas nepieciešamas Gulbenes novadam.
Paredzams, ka pašvaldība katru gadu maksās stipendijas konkursa kārtībā izraudzītajiem studentiem (sākot ar 2.kursu), kuri pēc augstskolas pabeigšanas novada pašvaldībā vai tās iestādēs strādās vismaz piecus gadus.
Ir sagatavoti stipendiju piešķiršanas noteikumi, kā arī noteikumi komisijas darbam, lai izvēlētos atbalstāmos stipendiātus. Par šiem dokumentiem deputāti nobalsoja novada domes 30.jūnija sēdē.

Mērķis – mazināt skolotāju deficītu nākotnē
Izglītības pārvalde plāno pašvaldības izglītības iestāžu darbu un redz, ka jau tuvākajā pārredzamajā nākotnē var veidoties skolotāju deficīts. Jaunu speciālistu piesaistīšana ar pašvaldības stipendijām varētu kļūt par vienu no risinājumiem.
“Būs jādomā, kā padarīt redzamu plašai auditorijai to, ka Gulbenes novada pašvaldība aicina jaunos speciālistus izvēlēties darbavietas tieši mūsu novadā,” sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa, 17.jūnijā piedaloties izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, kuru vadīja deputāts Anatolijs Savickis. Uz Gulbenes novada pašvaldības stipendijām varēs pretendēt ne tikai tie studenti, kuriem šis ir dzimtais novads, bet arī citu novadu jaunieši. E.Kanaviņa stāstīja, ka novada izglītības iestādes ir aicinātas jau šobrīd apzināt savu situāciju ar pedagogu nodrošinājumu turpmāko piecu gadu intervālā. Viņa pauda, ka būtu jānotiek sarunai ar pedagogu, “piemēram, ir sasniegts noteikts vecums un varētu izvēlēties doties jau pelnītā atpūtā”. Tad esot jāsadzird, ko saka šis pedagogs, cik ilgi vēl plāno strādāt. E.Kanaviņa uzsvēra, ka jau tagad vajadzība pēc jauniem speciālistiem ir gan vispārizglītojošajās skolās, gan profesionālās ievirzes skolās. Tikšot veidots saraksts ar vajadzīgajiem speciālistiem.
Protams, pašvaldībai turpmāk būs nepieciešami ne tikai jauni skolotāji, bet arī citu nozaru izglītoti darbinieki. Uz to vērsa uzmanību deputāte Ilze Mezīte.

Šogad stipendijām jau ieplānoti 20 000 eiro
Stipendijām no pašvaldības budžeta šogad varētu tērēt 20 000 eiro – deputātiem finanšu komitejas sēdē stāstīja pašvaldības Ekonomikas nodaļas vadītāja Anita Rauza. Viņa piebilda, ka tas, cik lielu skaitu studentu varētu atbalstīt, deputātiem būs jānosaka ar balsojumu domes sēdē. “Plānojot budžetu, būs skaidrs, cik varam atļauties, un attiecīgi tiks pieņemts lēmums,” skaidroja pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Mickeviča.
Paredzams, ka tos studentus, kurus sāks atbalstīt ar pašvaldības stipendijām, atbalstīs līdz studiju beigām, ja vien neradīsies kādi šķēršļi (piemēram, students ir nesekmīgs vai vispār pārtrauc studijas, kad studentam var nākties atmaksāt atpakaļ pašvaldībai līdz tam saņemto stipendiju). Katru gadu deputāti izvērtēs pašvaldības budžeta iespējas, cik vēl papildus var sākt atbalstīt jaunus studentus.
Pašvaldības jurists Eduards Garkuša skaidroja, ka stipendiju piešķiršanas komisija (kuras sastāvā būs gan vietējie deputāti, gan Izglītības pārvaldes darbinieki) risinās visus ar stipendiju piešķiršanu, apturēšanu (ja students nepilda nosacījumu) saistītos jautājumus. Komisijas kompetenci noteiks tās nolikums. Komisijas sastāvā esošās personālijas tiks apstiprinātas novada domes sēdē. E.Garkuša akcentēja – pašvaldības stipendiju piešķiršana studentiem kļūs par pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu.

Topošo ģimenes ārstu atbalsts - strīdīgs
S.Mickeviča norādīja, ka konkursā uz pašvaldības stipendijām nevarēs piedalīties studenti, kuri, piemēram, plāno kļūt par ģimenes ārstiem vai uzņēmējiem. Šajā konkursā varēs piedalīties tikai tie, kuri nākotnē kļūs par pašvaldības vai tās iestāžu darbiniekiem. Ģimenes ārsts nav pašvaldības darbinieks.
Nožēlu par šādu principu pauda I.Mezīte, kura uzsvēra – pašvaldībai ir jābēdā par to, lai novadā netrūktu ģimenes ārstu.
S.Mickeviča pauda, ka jau līdz šim pašvaldība maksājusi stipendijas atsevišķiem medicīnas studentiem un, iespējams, darīs to vēl, bet tādā gadījumā novada domei būs jāpieņem atsevišķs lēmums. S.Mickeviča gan piebilda – pašvaldību uzraugošās iestādes (piemēram, Valsts kontrole) “uzskata, ka tas ir nelietderīgi – kā finanšu līdzekļu izšķērdēšana” un ka pašvaldībai nav finansiāli jāatbalsta studenti, kuri pēc tam nekļūs šīs pašvaldības darbinieki.
I.Mezīte pauda, ka tāda nostāja ir nepareiza un ar to nebūtu jāsamierinās, jo tad cilvēki tikai turpināšot rūgt, “cik slikti mums šeit dzīvot”. “Pašvaldībām vairāk vajag iet kopā un runāt par šo tēmu,” pauda deputāte. Piemēram, viņasprāt, lietderīgs būtu topošo uzņēmēju atbalsts studiju laikā, jo uzņēmējs rada jaunas darba vietas. Deputāte lika saprast, ka nav jēgas pašvaldībai, kura neveicina, lai šeit uz vietas būtu cilvēki - darītāji.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izglītības pārvalde izdomā, kā piesaistīt novadam speciālistus

Kategorijas