Gardumi uz koku stumbriem

2020. gada 7. jūlijs 00:00

Daži zinātāji saka, ka parastā sēra piepe savas tekstūras un garšas dēļ atgādina vistas gaļu. Angļu valodā to tā arī sauc – par “vistas piepi” vai “meža vistu”. Latvijā šī sēne sastopama bieži, bet ne visi zina un atzīst to par uzturā iekļaujamu.

Karbonādes un marinējumi
Sēnes cienītāji tās gan gatavo mērcēs, gan cep kā sēņu karbonādes, gan marinē. Sagriežot sēra piepi plānās šķēlītēs un cepot cepeškrāsnī, var iegūt ko līdzīgu čipsiem. Vēl šīs sēnes var kaltēt un pēc tam pievienot zupām.
Aija Kļaviņa no Litenes stāsta, ka vairākkārt ēdusi sēra piepes un tām ir interesanta garša. “Man šādas sēra piepes auga netālu pie mājas. Noskaloju aukstā ūdenī, sagriežu nelielos gabaliņos un cepu uz lēnas uguns sviestā. Sviests ir galvenā izejviela: jo vairāk pievieno cepot, jo labāka garša. Tikai daudz nevar apēst, jo tā ir “smaga” barība,” savā pieredzē dalās liteniete.
Šogad daudz šādu sēra piepju sastopams Stāmerienas pagastā. Stāmereniete Evita Teice atklāj, ka nu jau daudzus gadus vāc sēra piepes, gatavo tās un cienā gan savu ģimeni, gan kolēģus, kā arī ņem līdzi kā cienastu, ja brauc ciemos.
E.Teica atzīst - cik cilvēku, tik viedokļu. “Manam bērnam šī sēne garšo pēc vistas, vīram – pēc cūkgaļas, kaimiņam - arī pēc gaļas, pat liellopa. Gatavojot sēra piepes ir jāpaklapē ar āmurīti, kā karbonādi taisot. Sēne, kas uz oša augusi, ir cietāka. Protams, atkarīgs ir arī, kā pagatavo un cik miltu un olu liec klāt. Gatavoju kā karbonādi, tikai sāls jāpieliek vairāk nekā parastajām karbonādēm un piparus nevajag. Vēl esmu marinējusi un mērci taisījusi. Marinēju tās agrā pavasarī mazas - garša kā baravikām bija,” stāsta E.Teice.

Garšu ietekmē koks, uz kura aug
Sēra piepes var lasīt līdz pat rudenim, vien jāskatās, vai tās nav pāraugušas, jo tad garša esot rūgtena un sēne kokaina. Ēdamas ir tās, kas uz lapu kokiem aug. E.Teice stāsta, ka viņu ar šīm sēnēm iepazīstinājusi viena Stāmerienas pagastā dzīvojoša sieviete, kas reiz uzaicinājusi nodegustēt. “Viņa ir ļoti zinoša par visām šīm meža lietām. Viņa toreiz bija sagatavojusi uz oša atrastu sēra piepi. Es pēc tam savācu no ozola, un garša atšķīrās. Man pat vairāk patika ozola sēra piepes garša. Oša koka sēnei garša bija vairāk pēc ikriem, bet no ozola – kā gaļai. Šogad uz Jāņiem gatavoju un vedu kā cienastu uz Ogri. Parkā pie pils Stāmerienā savācu, jau bija nedaudz rūgtumiņš, jo bija nedaudz pāraugušas. Stāmeriena ir bagāta ar sēra piepēm. Tagad, kad esmu visiem sākusi stāstīt, skatos, ka daudzi jau tās lasa. Es vispār lasu sēnes, kādas citi nelasa, piemēram, samarinēju “čigānietes” (čigānenes – red.). Mana meita pirms vairākiem gadiem Lietuvā piedalījās sēņu maratonā, kurā bija jāprezentē sēnes. Viņas komanda no Latvijas aizveda marinētās “čigānietes”. Viņi pēc tam prasīja, lai mamma uzraksta recepti, kā gatavot, jo ļoti garšoja. Man receptes nav, es visu gatavoju pēc garšas,” stāsta E.Teice.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gardumi uz koku stumbriem

Kategorijas