Jaunais Pašvaldību likums veicinās sabiedrības iesaisti

2020. gada 10. jūlijs 00:00

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce darba vizītē
7.jūlijā apmeklēja Gulbenes novadu.
Politiskās apvienības “Attīstībai/Par!” pārstāvju pavadībā ministrs devās uz Lizumu, kur apskatīja ražošanas uzņēmumu SIA “Avoti SWF” un tikās ar tā vadītāju Uldi Misiņu, kā arī citiem Lizuma uzņēmējiem. Gulbenē ministrs piedalījās sarunā ar pašvaldības vadību, kā arī Vecgulbenes muižā tikās ar vietējiem uzņēmējiem. Dienas gaitā ministrs atrada arī brīdi individuālai sarunai ar laikrakstu “Dzirkstele”.
- Kāds bija pats galvenais Gulbenes apmeklējuma mērķis?
- Lai pašvaldībai, uzņēmējiem būtu iespējams tieši uzdot jautājumus, ja ir kaut kas interesējošs, kas ir jāatrisina! Un tas faktiski tā arī realizējās. Bija ļoti laba tikšanās uzņēmumā “Avoti SWF”. Lizumā ir vairāku uzņēmēju iniciatīva pagasta teritorijā veidot uzņēmējdarbības infrastruktūru un kopīgas loģistikas vienības, ko varētu attīstīt kopā ar pašvaldību. Šo projektu pēc tam mēs pārrunājām arī ar Gulbenes novada vadību un administrāciju. Mēs pārrunājām arī citas ieceres, kādas Gulbenes novadā ir. Tajā skaitā redzējumu par to, kādas varētu būt nākamā plānošanas perioda aktivitātes novada attīstībai. Bija arī darba pusdienas, kurās piedalījās plaša vietējo uzņēmēju grupa. Pārrunājām ļoti plašu jautājumu loku - sākot no dabas aizsardzības prasībām līdz reģionālās attīstības jautājumiem. Uzņēmēji runāja par problēmām darbā un dzīvē saistībā ar COVID-19 krīzi. Gulbenes novadā ir uzņēmumi, kuri savu saražoto produkciju pārdod tālu aiz Latvijas robežām, viņus, protams, ietekmē pandēmija. Šiem uzņēmējiem bija svarīgi dzirdēt, ko valdība šajā sakarā dara, kādi ir tālākie plāni.
- Noteikti runājāt Gulbenē par administratīvi teritoriālo reformu, gribam no tās gūt kādu labumu arī savā novadā!
- Reforma prasīs arī kaut kādus reorganizācijas izdevumus citās vietās Latvijā. Neizbēgami! Šo izdevumu segšanā valsts piedalīsies, tomēr izdevumi pamatā tomēr gulsies uz pašvaldību budžetiem. Gulbenei tas nebūs jādara, jo Gulbenē tas jau ir izdarīts. Savukārt attīstības resurss būs pieejams arī Gulbenes novadā. Gulbene “apbižota” netiek. Reģionālo ceļu infrastruktūras uzlabošana reformas kontekstā ir paredzēta arī Gulbenes novadā. Šobrīd akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” kopā ar plānošanas reģioniem mūsu ministrijas vadībā strādā pie tā, lai pabeigtu reģionālo ceļu sakārtošanas programmu. Mēs iesniegsim prioritāro pasākumu pieprasījumu budžetam. Apmēram 100 miljonus eiro katru gadu, sākot ar 2021. un beidzot ar 2023.gadu, ieguldīsim reģionālo ceļu sakārtošanā. Un tur būs investīcijas projekti arī Gulbenes novadā.
Tāpat Gulbene var piedalīties un piedalās projektu konkursos, kas ir pieejami tai kā reģionālās attīstības centra pašvaldībai. Un arī nākotnē, protams, tā būs.
- Kā esat apmierināts ar administratīvi teritoriālās reformas galarezultātu?
- Mēs sākām ar uzstādījumu, ka mums ir jāizveido ilgtspējīga pašvaldību karte un pašvaldības var nodrošināt iedzīvotājiem likumā paredzētos pakalpojumus. Beigu beigās pieņemtais 42 pašvaldību modelis šo kritēriju izpilda. Un no tāda viedokļa sākotnējie uzstādījumi ir sasniegti. Vai varēja reformu veikt vēl labāk? Tādu jautājumu var formulēt, analizējot jebkuru reformu.
Satversmes tiesa ir spriedusi (pēc iepriekšējās reformas), ka pamata lēmums par administratīvi teritoriālo iedalījumu pieder parlamentam. Protams, tā ir arī politiska institūcija, kura pieņem lēmumu, politiski vienojoties. Pašlaik pieņemtais jautājums par politisko vienošanos ir bijis līdzsvarots. Pamata uzstādījumi, kurus piedāvāja valdība, parlamentā ir saglabāti. Visas izveidotās pašvaldības ir stiprākas. Vidusrādītāji tagad ir 5500 iedzīvotāju pašvaldībā, bet pēc reformas būs -
28 000 iedzīvotāju. Tas ir ievērojams kāpums. Tas praktiski nozīmē, ka vidējai pašvaldībai budžets pieaugs no pašreizējiem 7,5 miljoniem eiro gadā līdz 40 miljoniem eiro gadā. Tas dos iespēju ievērojami vairāk realizēt katram novadam svarīgo. Visām pašvaldībām attīstības iespējas būs līdzīgas. Kā šīs iespējas tiks realizētas, tas, protams, būs vietējo iedzīvotāju un vietējo varu rokās. Tā ir mūsu kopatbildība! Kā Latvijas iedzīvotājiem un kā pilsoņiem.
- Topošais Pašvaldību likums sola būt “tuvāk tautai”. Ko tas nozīmēs?
- Mēs esam iesākuši ceļu uz šo likumu. Nākamajā nedēļā valdībā tiks skatīts informatīvais ziņojums, kuru ir sagatavojusi mūsu ministrija par šā likuma ietvaros risināmajiem jautājumiem. Mūsu piedāvājums ir – augstāka pašvaldību darbības demokratizācija, plašāka sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā, demokrātiskāki procesi un skaidrāka pašvaldību atbildība. Pašlaik Pašvaldību likumā minētās funkcijas realizācijai bieži vien ir aprakstītas ļoti vispārīgi un izvairīgi, ļaujot katrai pašvaldībai uz vietas ļoti plaši interpretēt to, kas tad konkrēti ir jādara. Tāpēc ir situācijas, kad nav skaidrs, vai iedzīvotājam ir tiesības pašvaldībā pieprasīt kādu noteiktu pakalpojumu. Pašlaik tas ir politisks process, nevis tiesisks pienākums pašvaldībai realizēt iedzīvotāja prasīto. Funkciju precizēšanas, pārvaldības darba sakārtošanas un demokratizācijas uzstādījums ir jaunā Pašvaldību likuma pamatā. Sāksim šo likumprojektu sagatavot. Mūsu mērķis ir septembrī startēt ar šo likumprojektu apspriešanā, lai līdz gada beigām ar to varam nonākt valdībā. Jā, viens no jautājumiem, kuru mēs risināsim, būs arī par vietējo kopienu iespēju piedalīties pašvaldību darbā. Tas ir uzstādījums, kāds bija Valsts prezidentam Egilam Levitam. Viņa priekšlikums – noteikt pienākumu, ka vietējām kopienām būtu jābūt iespējai ievēlēt pārstāvjus, kuri risinātu vietējām kopienām svarīgus jautājumus. Tas, protams, ir ļoti plašs formulējums. Mums tas Pašvaldību likumā ir jāpiepilda ar saturu. Jāvienojas par to, kāds ir tas jautājumu loks, kurus vietējo kopienu pārstāvji varētu risināt, un kādas būtu viņu pilnvaras.
- Grūti saprast...
- Mēs neveidosim vēl vienu pašvaldību līmeni. Nav runa arī par pilsētu vai pagastu pārvaldēm, kas ir administratīva struktūra. Runa ir par vietējo kopienu iesaistīšanos pašvaldību darbā. Latvijā atsevišķās pašvaldībās jau šāda pieredze ir. Tas ir pagastu valžu modelis. Mēs veidojam interešu pārstāvības modeli, un svarīgi būtu vienoties par jautājumu loku, kuros pašvaldībai obligāti ir jākonsultējas ar vietējo kopienu pirms nobalsošanas un lēmuma pieņemšanas. Pašvaldībai būs jāiegūst vietējās kopienas viedoklis! Domāju, ka atradīsim ceļu, kāds ir šis jautājumu loks.
Diskutabls jautājums būs arī vietējās kopienas valdes ievēlēšanas kārtība. Pagasti Latvijā atšķiras iedzīvotāju skaita ziņā. Mums mazākajā pagastā ir 60 iedzīvotāji, lielākajā - 22 000 iedzīvotāju. Pilnīgi vienāda procedūras izmantošana valdes ievēlēšanai no iedzīvotāju vidus būtu nejēdzīga. 60 iedzīvotāju gadījumā vēlēšanas ar iecirkņiem un komisijām būtu neprātīgs priekšlikums. Savukārt 22 000 iedzīvotāju organizēt tautas sapulci savu pārstāvju ievēlēšanai būtu neiespējami. Mēs piedāvāsim variantu. Man šķiet, ka tā forma ir jāpadara iespējami viegla. Galu galā nav runa par varas pārstāvju ievēlēšanu. Runa ir par interešu pārstāvjiem. Vēlot varas pārstāvjus, mums ir ļoti jāuztraucas par vēlēšanu drošumu, atklātumu. Interešu pārstāvju vēlēšanās mums svarīgākais būs iekustināt līdzdalību. Tāpēc esmu par formu dažādību! Ir jāļauj balsot elektroniski. Ir jāļauj izvirzīt citam citu bez obligātas parakstu meklēšanas. Vajadzīgs ir tāds vienkāršots modelis.
- Esat arī politiskās apvienības “Attīstībai/Par!” valdes līdzpriekšsēdētājs un apvienību veidojošās partijas “Latvijas attīstībai” (tipiska labēja uzņēmēju partija) vadītājs. Vai arī Gulbenē ir šīs apvienības nodaļa?
- Mums ir nodaļas reģionos - taisnība! Ir arī Gulbenes novadā. Pavisam svaiga tapusi nodaļa. Nesen. Vairāki Gulbenes novada deputāti ir pievienojušies mūsu apvienībai. Piemēram, Normunds Mazūrs un vēl vairāki citi domē ievēlētie deputāti. Tā ir laba komanda. Cilvēki, kas zina, ko nozīmē pašvaldības darbs. Cilvēki, kuri šo darbu ir darījuši. Cilvēki, kuriem nav vienīgā pieredze tikai pašvaldībā. Cilvēki, kuri reāli strādā privātajā sektorā un saprot, kāds izaicinājums ir radīt darba vietas reģionos. Tas nav nemaz viegls jautājums. Man šķiet, ka tas ir svarīgi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaunais Pašvaldību likums veicinās sabiedrības iesaisti

Kategorijas