Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Pētnieks: sen nebijām redzējuši tik ekoloģiski labu ezeru kā Stāmerienā!

Gatis Bogdanovs
Laikraksta arhīvs

2020. gada 10. jūlijs 00:00

168
Pētnieks: sen nebijām redzējuši tik ekoloģiski labu ezeru kā Stāmerienā!

Gulbenes novada pašvaldība turpina sadarbību ar Vides risinājumu institūtu, lai noskaidrotu novada ūdenstilpju faktisko stāvokli un saņemtu pamatotus ieteikumus to tālākai apsaimniekošanai.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pagājušā gada jūlijā publiskajās ūdenstilpēs institūta pētnieki kopā ar vides inspektoriem veica kontrolzveju, kā arī tika ievākti ūdens un grunts paraugi, lai pēc detalizētas izpētes sniegtu atzinumus par to ekoloģisko stāvokli. Tā rezultātā tapis apjomīgs to novērtējums un ieteikumi katra ezera individuālai apsaimniekošanai.
Šonedēļ tika apsekoti Stāmerienas un Augulienas ezeri. Trešdien uz tikšanos ar pētniekiem un Gulbenes novada pašvaldības speciālistiem pie Stāmerienas ezera bija aicināts ikviens interesents, kuram rūp ezera nākotne. Uz tikšanos bija ieradušies vairāki desmiti galvenokārt vietējo iedzīvotāju. Ar pirmajiem iespaidiem par ezera stāvokli klātesošos informēja Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars, kurš atzina, ka kopumā flora un fauna šajā ūdenstilpē ir ļoti laba.
“Sen nebijām redzējuši tik ekoloģiski labu ezeru! Lai gan apakšā temperatūra ir 7 grādi,  skābekļa daudzums visā ezerā līdz pašai gruntij ir lielisks. Tas Latvijā tiešām ir retums! Šāda vide zivīm ir vienkārši “super”, tāpēc nav brīnums, ka ezerā ir laba zivju populācija. Jāteic, ka šis ezers sakarā ar dzidro ūdeni nav labvēlīgs makšķernieku un zvejnieku iekārotajai zivij - zandartam. Tas arī nav īpaši piemērots šīs sugas nārstam, tāpēc to populācija būs atkarīga no ielaišanas iespējām. Izskatās, ka ar pārējām pamata zivju sugām viss būs kārtībā. Arī asaris, kas ir ezera “indikators”, pēc izmēra ir ļoti veselīgs.” sacīja M.Žagars.
Viņš arī aicināja klātesošos izteikt savu viedokli un problēmas, kuras vajadzētu risināt šinī ūdenstilpē. Izskanēja viena no problēmām - slūžu sliktais stāvoklis uz Pogupes iztekas, kā rezultātā nav iespējams noturēt vienmērīgu ūdens līmeni, kas sevišķi svarīgi būtu nārsta laikā. M.Žagars apsolīja papētīt to stāvokli un ziņojumā sniegt atbildes par šīs būves ietekmi uz ezeru un iespējamajiem risinājumiem. Sarunas risinājās arī par iespējamo zivju sugu papildināšanu ar ezerā vēl neesošām sugām. Par to gan M.Žagars bija samērā skeptisks, jo parasti valsts iestādes neļauj ielaist sugas, kuras tur vēsturiski nav mitinājušās. To saskaņot ir gandrīz neiespējami.
Vietējais iedzīvotājs Dzintars Poļaks interesējās, kā niedru pļaušana var ietekmēt ezera ekosistēmu. M.Žagars atbildēja, ka organisko vielu šobrīd ezerā nav par daudz un no zinātniskā viedokļa niedres to arī neietekmē. Tā ir komforta sajūta peldētājiem un atpūtniekiem, niedru pļaušana gandrīz neko neietekmē, ja neizpļauj lielāko daļu ezera, jo organiskās vielas ir daļa no barības cikla un bez tā nekas nevar pastāvēt. M.Žagars piebilda, ka ezeri tāpat kā cilvēki noveco, un viena no novecošanas pazīmēm ir krasta aizaugšana. Tāpēc nav nekas slikts, ka kādu daļiņu krasta ik pa brīdim atkal sakopj, un kosmētiski to var darīt. Ja kāds atceras, ka ezers pa 40 gadiem ir mainījies, tad tas ir tikai dabiski un normāli.
Savukārt Aleksandrs Sazonovs interesējās par krūmu griešanu ezera krastā un saņēma atbildi, ka tas jāskata no juridiskā aspekta, bet ūdenī iekritušās lapas ekosistēmu ietekmē niecīgi. Tas arī ir tikai sakoptības jautājums. Vēl M.Žagars piebilda, ka galvenais ir saprast šī ezera prioritātes, iedzīvotāju vēlmes un apsaimniekošanas un uzraudzības iespējas, ko principā var veikt ikviens no mums un it sevišķi vietējie iedzīvotāji.
Pēc vakardienas kontrolzvejas Augulienas ezerā M.Žagars laikrakstam teica, ka, vērtējot zivju resursus, šis ezers ir krietni sliktākā stāvoklī, taču pirms pilnu rezultātu apkopošanas vēl esot pāragri spriest par ekoloģisko stāvokli kopumā. Šis esot pilnīgi cita veida, daudz seklāks, ezers, līdz ar to arī skābekļa daudzums ūdenī nav noteicošais. Par citiem ezeru iespaidojušiem faktoriem M.Žagars solīja pastāstīt tuvākajā laikā.


Uzziņai

No 8. līdz 15.jūlijam piecos novada ezeros - Stāmerienas, Augulienas, Lazdaga, Kaļņa, Mezīša ezerā un Pededzes upē speciālisti veic ūdenstilpju izpēti (zivis, augi, ūdens sastāvs utt.), lai pēc tam pašvaldībai sniegtu rekomendācijas ūdeņu ilgtspējīgas apsaimniekošanas uzlabošanā un darbības plānošanā. 
◆ 14.jūlijā pulksten 9.00 publiskā apspriešana notiks pie Kaļņa ezera “Latvijas valsts mežu” atpūtas vietā, kur būs sarunas arī par Lazdaga un Mezīša ezeru;
◆ 15.jūlijā pulksten 9.00 publiskā apspriešana - pie Pededzes upes Litenes muižas teritorijā.
Kategorijas

Kategorijas