Meklē līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas aizsardzību

2020. gada 10. jūlijs 00:00

Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā trīs procentus platības aizņem mikroliegumi. Tie izveidoti aizsargājamam putnam, dzīvniekam, augam, sūnai, ķērpim, sēnei, meža biotopam un īpaši aizsargājamam meža biotopam - kopā 7702,23 hektāros.

Rosina veidot jaunus mikroliegumus
Pagājušajā gadā ir saņemti 14 ierosinājumi par jaunu mikroliegumu izveidošanu: 13 - mazajam ērglim un 1 – melnajam stārķim. Šajā gadā ir jau vairāk nekā 20 ierosinājumu jaunu mikroliegumu noteikšanai.
“Mazajam ērglim mikroliegumu pieteikumus ir iesniedzis Latvijas Dabas fonds. Tomēr ir iespēja katram, kurš izprot dabas vērtības un konstatē dabā retu dzīvnieku vai augu, rakstīt mums iesniegumu. Tad kopā ar speciālistiem vērtējam situāciju, piesaistot sertificētu ekspertu, lai noskaidrotu nepieciešamību veidot mikroliegumu,” stāsta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.

Mežu īpašnieki gan atbalsta, gan neatbalsta
Ornitologi ir konstatējuši gan apdzīvotas, gan neapdzīvotas mazā ērgļa ligzdas. Mikroliegums tiek veidots, sākot no 5 līdz pat 60 hektāriem. Ja tiek konstatēta mazā ērgļa ligzda meža īpašnieka teritorijā un izveidots mikroliegums, tad noteiktajā platībā mežsaimnieciskā darbība ir liegta.
“Tas īpašniekiem ir nepatīkami, jo viena meža hektāra vērtība varētu būt labākajā gadījumā
10 000 eiro. Tas nozīmē, ka īpašnieks var zaudēt diezgan ievērojamus finansiālos līdzekļus, ko varētu iegūt no meža apsaimniekošanas. Tiesa, par mikroliegumu ir noteikta kompensācija – 160 eiro par hektāru katru gadu. Tātad īpašnieks šī meža vērtību var atpelnīt apmēram 70 gados,” skaidro A.Barkāns.
Nav gan noliedzams, ka ir mežu īpašnieki, kuri labprāt atbalsta mikroliegumu izveidošanu un priecājas par retu putnu klātbūtni mežā. Katram īpašniekam tiek dota iespēja mēneša laikā izteikt savu viedokli par mikrolieguma veidošanu. “Ja īpašnieks nepiekrīt, tiek vērtēts pamatojums un visi apstākļi. Gadījumos, kad netiek veidots mikroliegums, šādu lēmumu var apstrīdēt mikrolieguma ierosinātājs, tad šis process ir garāks,” norāda A.Barkāns.
Viņš uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp saimniecisku izdevīgumu un dabu, kādu to atstājam nākamajām paaudzēm.

Kaitēkļu bojājumi palielinās septiņas reizes
Pagājušajā gadā lielākos meža bojājumus veidoja vējgāze un snieglauze – 1373,22 hektāros, kas ir nedaudz samazinājušies salīdzinājumā ar 2018.gadu. Toties situācija pasliktinās kaitēkļu bojājumu dēļ 709,76 hektāros, bet pirms gada tā bija 118 hektāros.
“Iepriekšējos gados mūsu mežos bija salīdzinoši maz kaitēkļu bojājumu, taču arvien vairāk jūtama tendence, ka savairojas egļu astoņzobu mizgrauži. Tagad visā valsts teritorijā tiek veikts monitorings – privātajos mežos izvieto feromonu slazdus un vēro, kā attīstās situācija. Rudenī datus nodos zinātniekiem,” stāsta A.Barkāns.
Viņš norāda, ka Gulbenes novada mežos šis kaitēklis lielākās problēmas rada Lubāna mitrāja teritorijā. Diemžēl šī vasara ir labvēlīga astoņzobu mizgraužu attīstībai un izplatībai, par ko liecina slazdu pārbaude.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meklē līdzsvaru starp saimniecisko darbību un dabas aizsardzību

Kategorijas