Bērni peldas, pieaugušo blakus nav

2020. gada 10. jūlijs 00:00

1321

Stāķu iedzīvotājus satrauc, ka uz Stāķu dīķi dodas peldēties bērni, bet viņiem blakus nav pieaugušo, kas viņus uzraudzītu. Problēma esot arī tāda, ka pie dīķa nav tualetes.

Pašvaldības policija pievērsīs lielāku uzmanību
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis “Dzirkstelei” atzīst, ka patiešām bērni peldas un vecāku blakus nav. “Jautājums - līdz kādam vecumposmam viņi tur ir vieni paši. Visi vecāki, beidzoties mācību gadam, tika informēti par bērnu drošību vasarā. Tas, ka bērni ir jāpieskata, ir vecāku atbildība. Būtu labi, ja pašvaldības policija kādu lieku reizi aizbrauktu un pabrīdinātu. Jābrīdina ir vecāki. Tas ir audzināšanas jautājums, un bērnam ir jāzina, ko viņš drīkst darīt bez vecākiem un ko nedrīkst. Stāķu dīķis ir ļoti iecienīta peldēšanās vieta,” saka J.Duļbinskis.
Viņš novērojis, ka karstajās dienās tajā peldējās daudz svešu bērnu, kuri, visticamāk, atbrauca no pilsētas ar velosipēdiem, jo šī vieta ir tuvu pilsētai.
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” uzsver - ja būs iedzīvotāju telefona zvani, ka bērni peldas bez vecāku uzraudzības, pašvaldības policija reaģēs un dosies uz konkrēto ūdenstilpi. Līdz šim šādi zvani nav saņemti. “Esam saņēmuši tikai tādus zvanus, ka plunčājas Gulbīšu parka strūklakā, tad braucam un skaidrojam, ka tā nav īsti vieta, kur peldēties peldkostīmos. Ir bijis, ka Lāčausī sakaujas un ir reibumā, tad arī esam braukuši,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Viņš sola šai problēmai – bērni bez vecākiem pie ūdens – turpmāk pievērst lielāku uzmanību.
Savukārt, runājot par labierīcību trūkumu, J.Duļbinskis skaidro, ka nav arī plānotas. “Pat pilsētā nevar noorganizēt tualeti, kur nu vēl pie Stāķu dīķa,” viņš saka.

Vasarā – visvairāk nelaimes gadījumu
Valsts policijas pārstāve Zane Vaskāne atgādina, ka vasaras mēnešos neapdomības, nezināšanas un arī pārgalvības dēļ ar bērniem notiek visvairāk nelaimes gadījumu. Vecākiem ar bērniem jāpārrunā dažādas situācijas, iespējamie riski un rīcība. “Bērnu uzraudzība, atpūšoties kopā ar bērniem pie ūdens, ir vecāku darbs,” norāda Z.Vaskāne.
Viņa skaidro, ka pie ūdens ir divi bīstamības faktori - noslīkšana un traumēšanās riski, kurus var izraisīt, piemēram, dažāda pārgalvīga rīcība: spēku pārvērtēšana, mēģinot aizpeldēt vistālāk; lēkšana ūdenī nezināmā peldvietā, it īpaši uz galvas; niršana zem ūdens; peldēšana uz matrača vai ar riņķi tālu no krasta (tie dziļumā var plīst); peldēšanās stipra vēja, negaisa vai nakts laikā; jokojoties skaļi saukt: “Palīgā! Slīkstu!” - situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens var vairs tam nepievērst uzmanību.
Viņa uzsver, ka svarīga ir nepārtraukta vecāku uzmanība, jo vecāki bieži ir pārāk iedziļinājušies savos mobilajos telefonos vai planšetēs tā vietā, lai pieskatītu savu bērnu. “Ir svarīgi, lai pelde notiktu piemērotā peldvietā, kā arī lai bērnu uzraudzītu kāds no pieaugušajiem. Turklāt ieteicams bērniem iet ūdenī tik dziļi, lai bez piepūles var aizsniegt ūdenstilpes dibenu. Savukārt pusaudžiem ieteicams vienmēr pirms došanās peldēt informēt par to pieaugušo vai draugus un nekad nedoties peldēties vienatnē. Ir ļoti svarīgi pārrunāt ar pusaudžiem par augstu traumēšanās risku, lecot ūdenī nepazīstamās vai nepiemērotās vietās. Vecākiem ar bērnu arī jāpārrunā rīcība situācijās, ja kādam no draugiem ūdenī gadījusies nelaime. Svarīgi, lai, dodoties peldēties, bērniem līdzi būtu mobilais tālrunis un viņi zinātu glābšanas dienesta numuru 112,” stāsta Z.Vaskāne.

Gulbenes novadā šogad - viens noslīkušais
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodarbinātie šogad no ūdenstilpēm izcēluši jau 66 bojāgājušos. Dienesta pārstāve Viktorija Gribuste “Dzirkstelei” stāsta, ka patiesais noslīkušo skaits katru gadu ir lielāks, jo ugunsdzēsēji glābēji izbrauc tikai uz tiem gadījumiem, kad nepieciešama bojāgājušo nogādāšana krastā. Nereti to izdara aculiecinieki, un tad glābēji informāciju par notikušo nesaņem.
“Gulbenes novadā ugunsdzēsēji glābēji šogad izcēla vienu noslīkušo – 27.aprīlī no Gaujas Lejasciema pagastā,” saka V.Gribuste.

Uzziņai

◆ Bērniem nekādā gadījumā nevajadzētu pašiem steigties glābt slīkstošo, jo, cenšoties izdzīvot, slīkstošais darīs visu, lai noturētos virs ūdens, arī gremdējot zem ūdens glābēju.
◆ Ir nepieciešams par notiekošo informēt ugunsdzēsējus glābējus, zvanot uz 112.
◆ Ja telefona nevienam nav, jādodas uz ceļu, tuvākajām mājām, sabiedrisku ēku un jāuzrunā pieaugušais – jāizstāsta, kas noticis, un jālūdz piezvanīt uz 112.
◆ Pēc tam, kad informēts dienests, slīkstošajam var pamest kādus priekšmetus, kas ļaus noturēties virs ūdens līdz glābēju ierašanās brīdim - tukšas plastmasas pudeles, piepūšamo riņķi, bumbu, garu koka zaru un tā tālāk.
Avots: VUGD

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bērni peldas, pieaugušo blakus nav

Kategorijas