Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valkas novads: Vēsturiskiem stāstiem bagātais Vijciems

Viktorija Slavinska-Kostigova

2020. gada 10. jūlijs 10:17

1075
Valkas novads: Vēsturiskiem stāstiem bagātais Vijciems

Valkas novadā 8 km attālumā no Vijciema meža stigu krustojumā 200 gadus senas priedes ieskauj brīnišķīgu stāstu par vienu no senākajām Latvijas medību pilīm. Tās pirmsākumi meklējami 1899.gadā, kad tikusi uzcelta divstāvu koka ēka, kuru bieži apciemoja muižkungi un baroni, dodoties medībās. Kā tajos senajos laikos, tā arī šodien mežos, kas ieskauj šo vietu, var sastapt jebkuru Latvijā atrodamo meža zvēru. Meža masīviem bagātajā apvidū dzīvo lapsas, vilki, brieži, stirnas, lūši un kādreiz pat no Igaunijas puses iemaldās kāds lācis.

Senatnes liecinieki Vijciemā
1898.gadā Vijciemā sāka darboties pirmā mežsaimniecības skola Baltijā. Tagadējā Vijciema pagasta centrā saglabājušās daudzas 19.gadsimtā celtās muižas ēkas. Pagastā ir vairāki unikāli objekti, ko dzimtās zemes apceļotājam vērts aplūkot.
1852.gadā celtajai koka Vijciema luterāņu baznīcai sienas ir apšūtas ar zvīņveida koka dēlīšiem. Šeit atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – altāris un kokā gleznota altārglezna “Svētais vakarēdiens”.
Kā senatnes liecinieks Vijciema pagastā atrodas pilskalns - Celīškalns Vijas upes krastā, kas minēts kā viena no iespējamajām Beverīnas pils atrašanās vietām. Apmēram 600 m uz ziemeļrietumiem no Celīškalna pie “Silbitaru” mājām atrodas Bitarīnkalns, kurā konstatēts kapulauks.
5 km no centra atrodas apdzīvota vieta Mežmuiža. Tur var aplūkot vecāko čiekurkalti Latvijā. Trīsstāvu sarkano ķieģeļu ēka celta 1895.gadā un gādāja sēklas ne tikai visai Vidzemei, bet arī eksportam. Tā darbojas vēl šodien kā čiekurkalte un arī kā muzejs.
Noslēpumainās Vijciema medību pils apkārtnē aktīvās atpūtas cienītāji var izbaudīt mierpilnas pastaigas pa Kokšu ezeru dabas taku. To var pieveikt gan kājām, gan ar velosipēdiem, pa ceļam piestājot pie četriem ezeriem – Leišu, Zāļu, Dziļā un Dibena ezera.

Eižena Laubes rokraksts
Zemnieku sacelšanās laikā 1905.gadā baroni slēpās Vijciema čiekurkaltē. Divstāvu medību koka ēka tikusi nodedzināta. 1907.gadā tā tika no jauna uzcelta kā tautiskā romantisma stila mūra ēka. Šobrīd medību pils saimniece Agneta Kīta stāsta, lai arī nav pierādāmu datu, tomēr viss vedina domāt, ka arhitekts mūra ēkai ir bijis izcilais vācbaltu cilmes latviešu arhitekts Eižens Laube.
“Tie bija viņa darbošanās pirmsākumi, un viņa rokraksts ir ļoti līdzīgs šīs ēkas arhitektūrai. Tolaik īpašums nepiederēja konkrēti kādam baronam vai dzimtai. Tas piederēja Vidzemes bruņniecībai, un  tam bija savs iecelts pārvaldnieks. “Medību pilī kā medību priekšnieks iecelts Bergers. Nostāsti vēsta, ka viņš ir bijis gara auguma vīrs ar milzīgu līku degunu un iedvesis visos bailes un bijību ar savu bargo izskatu. Viņa uzvārds ir vienīgais, ko esam atraduši vēsturiskajos datos par pili,” stāsta A.Kīta.
Padomju laikos kādu brīdi šajā īpašumā darbojās mežniecības kantoris, tad pils ēka sadalīta pa dzīvoklīšiem, kuros apmetušies mežistrādes darbinieki. Guļbūves saimniecības ēkā turēti lopi, bijis arī šķūnis.

Prezidenti medņu medībās
“1988.gadā šo īpašumu iegādājās VEF. Tika ielikts ļoti daudz darba, lai visu savestu kārtībā, jo gan jumti, gan balkoni bija bojāti. Viss tika atjaunots, ēka pārkrāsota, logi nomainīti. 1989.gadā tika atvērts atpūtas komplekss medniekiem, kur brauca gan VEF darbinieki, gan  viesmednieki no ārzemēm. Tā toreiz skaitījās augstas klases atpūtas vieta medniekiem. Arī atjaunotās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis brauca medībās kopā ar savu labu draugu - tālaika Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazauski. Tajā laikā bija atļautas medņu medības. Šis cēlais putns jau kopš seniem laikiem ir bijis pieskaitīts dižmedījumiem. Šajā apkārtnē arī šodien ir viena no lielākajām medņu riesta vietām Latvijā. Medņi tad riesta laikā staigā apdulluši pa ceļu un nebaidās no mašīnām. Tos bieži šeit var sastapt. Un toreiz tā bija ekskluzīva iespēja abiem prezidentiem braukt medņu medībās. Viņiem te ļoti patika, tāpēc atgriezās vairākkārt,” zina stāstīt A.Kīta.
Izrādās, ka arī Kārlis Ulmanis savā valdīšanas laikā bija šo vietu apmeklējis. Pēc nostāstiem zināms, ka viņš ar vilcienu braucis līdz Valkai un tad ar zirgu pajūgu ticis vests uz Vijciema medību pili. Te no parādes balkona otrajā stāvā esot teicis runu. Nav gan zināms, par ko tā bijusi.

Sniegotais atklājums - “Bergervilla”
Kad VEF iestājās grūti laiki, īpašums tika pārdots. Daudzus gadus tur nekas ievērības cienīgs nenotika. Neapdzīvota šī mūra ēka stāvēja gandrīz 20 gadus. “Savukārt mēs ar vīru apzināti meklējām kādu vēsturisku ēku, kurai piešķirt otro dzīvi. Arī ikdienā paši dzīvojam vēsturiskā īpašumā, kuru esam atjaunojuši, - izdarījuši it kā neiespējamo. Esam izveidojuši savu paradīzes stūrīti mājā, kura bija paredzēta nojaukšanai, un iekopuši teritoriju, kur viss bija ar brikšņiem aizaudzis. Pāris gadus man bija iespēja pastrādāt Dikļu pilī. Tad sapratu, ka gribu izveidot savu vietu, dodot otru elpu vēl vienai vēsturiskai ēkai. Man ļoti sāp sirds, ka Latvijā ir tik daudz skaistu muižu un arī viensētu, kas iet bojā! Sajutu sevī spēku, ka varu to paveikt, un tā sākām meklēt savu vēsturisko īpašumu,” stāsta A.Kīta.
Kādā Ziemassvētku rītā, šķirstot nekustamo īpašumu sludinājumus, viņa ieraudzījusi informāciju par šo vietu. “Kāpām uzreiz mašīnā un braucām. Bija ļoti skaista sniegota diena. Iebraucām un ieraudzījām, kā nekurienes vidū iznirst šis pasaku namiņš. Sajūta bija sirreāla! Toreiz mūs apņēma tas pats miers un klusums, kāds te ir šodien. Iegādājāmies šo īpašumu pirms trīsarpus gadiem un sākām darboties,” atceras A.Kīta.
Veiksmīgi tika apstiprināts Eiropas fonda projekts, un nākamo deviņu mēnešu laikā tika veikti iekštelpu remontdarbi. 2018.gada novembrī durvis vēra dizaina viesu nams “Bergervilla”. Lai ārzemniekiem vieglāk šo vietu atcerēties un tā būtu prātā paliekoša, A.Kīta tai deva pirmā pārvaldnieka vārdu – “Bergervilla”. Saimniece stāsta, ka viesu plūsma apzināti ir neliela, jo galvenais mērķis šai vietai ir - piedāvāt mieru un klusumu tiem, kas atbrauc atpūsties no stresa un ikdienas skrējiena. Viesu namā ir četri numuriņi, kuriem ir doti meža zvēru vai putnu vārdi - “Pūce”, “Mednis”, “Briedis” un “Alnis”. Īpašu atmosfēru telpām piešķir 19. un 20.gadsimta restaurētās mēbeles un interjera dekori. Šobrīd notiek darbi pie blakus esošās guļbūves ēkas atjaunošanas, un drīzumā durvis vērs meža spa ar īstu malkas pirti un lielisku pirtnieku kūrēm.