Unikālai ēkai vajadzīga glābšana

2020. gada 14. jūlijs 00:00

2286

Ar palīdzības saucienu vēsturiskas ēkas glābšanā “Dzirkstelē” ir vērsusies vēsturiskās mežsarga mājas Gulbenē, Ozolu ielā 4, iedzīvotāja Elīna Brusova. Esot jau nesekmīgi meklējusi palīdzību pilsētas pārvaldē, vēl cerot uz atsaucību un ieinteresētību novada domē. Vēsturiskā mežsarga māja ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

Bezizejā gatava savām rokām labot jumtu
“Ēkas koka skaidu jumts ir vienos ielāpos. Vējš posta jumtu. Koka tornītim vējš nolauzis vienu balstu. Cik tur vajag, lai aiznestu pa gaisu visu tornīti,” stāsta E.Brusova, kura šajā mājā dzīvo jau 20 gadus. Ēkā pavisam esot trīs dzīvokļi, reāli dzīvo divos dzīvokļos. Vienā no tiem – Gulbenes Tautas frontes dibinātājs Pēteris Smoļskis. Visi trīs dzīvokļi ir privatizēti. E.Brusova saka – saprot, ka tas sarežģī situāciju. Taču viņa uzsver: “Pašiem mums nav tādu līdzekļu, lai atjaunotu māju. Viens variants ir pašai kāpt uz jumta un ar naglām visu sanaglot. Bet savām rokām salabot visu tā, lai ēka joprojām būtu arhitektūras piemineklis, mēs nespējam.”
Viņa stāsta, ka savā laikā māja tikusi remontēta. To darījusi SIA “Jumis” (pēc 2002.gada 11.oktobra - “Gulbenes nami”), izlietotā summa pēc tam pakāpeniski caur rēķiniem no iedzīvotājiem atgūta. “Kāpēc tagad nevarētu rīkoties tāpat?” vaicā E.Brusova.
Viņa akcentē, ka mežsarga māja, kura Vecgulbenes muižā celta 19.gadsimtā, ir arī Gulbenes viesu apskates objekts. Tā tiek reklamēta pašvaldības tūrisma aģentūras mājaslapā. Tūristi patiešām apmeklējot šo vietu un priecājoties par mežsarga mājas aprisēm, kuras pagaidām vēl nav mainījušas savu veidolu.
E.Brusova arī saka – mājas Ozolu ielā 4 iedzīvotājiem pašiem nav prasmju un pieredzes projektu gatavošanā un iesniegšanā, lai dažādās institūcijās pretendētu uz finansiālu atbalstu.

Novada deputātiem nevajadzētu būt vienalga
“Dzirkstele” brīvdienās publiskoja šo tēmu sociālajos tīklos un guva apstiprinājumu tam, ka sabiedrību interesē vēsturiskās ēkas saglabāšana. Piemēram, Tirzas patriots Nils Treijs saka tā: “Pašvaldība gaida, kad tornītis sabruks? Tornīša jumts ir caurs kā siets. Tagad, kad tādu kļūst mazāk un mazāk, var viņam dot arī valsts nozīmes statusu.”
“Dzirkstele” sazinājās ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu, kurš teica: “Par mežsarga māju sasaukšu kompetentu speciālistu sapulci, lai izvērtētu situāciju un rastu nepieciešamos līdzekļus, pirmkārt, tornīša glābšanai, otrkārt, jumta seguma remontam vai maiņai. Šis nebūs viegls risinājums, ja īpašnieki ir privātpersonas.”
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš situāciju “Dzirkstelei” komentē tā: “Ja domāts Ozolu ielā 4, Gulbenē, tad tas ir privātīpašums. Vai pašvaldībai jāremontē privātīpašums par pašvaldības līdzekļiem? Vai īpašnieks nevarēja startēt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes “Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā”? Līdz 30.aprīlim bija jāpiesakās. Tika interesējušies? Tur tika sniegts atbalsts valsts un reģionālās nozīmes kultūras pieminekļiem līdz 20 000 eiro. Tikai tad kultūras piemineklim ir jābūt pieejamam sabiedrībai tagad un vēl 25 gadus! Katru gadu ir dažādas atbalsta programmas kultūras pieminekļu saglabāšanai, atjaunošanai.”

Citur līdzfinansē pieminekļu atjaunošanu
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure “Dzirkstelei” saka: “Protams, Vecgulbenes mežsarga mājas iedzīvotāji var mēģināt meklēt palīdzību pašvaldībā. Kultūras pieminekļu saglabāšana ir viena no pašvaldību pamatfunkcijām.” Viņa stāsta, ka Latvijā ir pašvaldības, kurām izveidota stratēģija, kā atbalstīt šādu kultūras pieminekļu saglabāšanu pat tad, ja tie atrodas privātās rokās. Tā, piemēram, pagājušajā gadā Daugavpilī pirmoreiz bija izsludināts pašvaldības konkurss uz līdzfinansējuma piešķiršanu valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai. Atsaucās 11 pretendenti. Saskaņā ar konkursa nolikumu, pašvaldības līdzfinansējums ir no 30 līdz 75 procentiem no veicamo darbu kopējām izmaksām. Līdzīga pieredze ir arī Cēsīs. Gulbenē pagaidām šādas prakses nav, bet nekas netraucē iedibināt jaunu tradīciju, uzskata S.Dundure. Viņa “Dzirkstelei” atsaucās, kaut šobrīd atrodas kārtējā atvaļinājumā. Par Vecgulbenes mežsarga māju saka – no savas pieredzes atceras, ka tā ir atjaunota labi sen – astoņdesmitajos gados. Tātad ir nobriedusi vajadzība atkal veikt restaurāciju.

Pirms 38 gadiem restaurēja mežrūpnieki
1982.gada 28.augustā “Dzirkstelē” bija publicēts raksts “Vecā celtne dzīvos jaunu dzīvi”. Tā autors bija Gulbenes muzeja dibinātājs, novadpētniecības entuziasts Pēteris Liepa. Viņš toreiz rakstīja: “Šo veco ēku zina vai katrs mūsu pilsētas iedzīvotājs. To ievērojuši arī iebraucēji: guļbaļķu būve krusta pakšiem, dziļa paspārne, kokgriezuma veidotas jumta apmales un tāds pats zvanu tornītis. Ēka ieinteresējusi arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zinātniekus. Šī pagājušajā gadsimtā celtā Vecgulbenes muižas mežsarga māja ir arhitektūras piemineklis un vienīgā tāda veida koka konstrukcija mūsu pilsētā. Mājas saimnieks ir Gulbenes mežrūpniecības saimniecība.Pašlaik ēku restaurē, to veic Gulbenes MRS būvgrupa, kas strādā prasmīgi un rūpīgi.”
Autors detalizēti aprakstījis grūtības, kādas radušās restaurācijas procesā. Nācies atteikties no mājas ziemeļrietumu spārna, kas bijis nolietojies un tāpēc neatjaunojams. Pārējā ēkas daļā atjaunošana sākta ar laukakmeņu lentveida pamatu nostiprināšanu, uz kuriem uzcelti baļķu vainagi. Tāpat sekojusi skaidu jumta izveide un iekšējā apdare.” P.Liepa toreiz akcentēja: “Darbu izpildē saglabātas galvenās arhitektoniskās un konstrukciju kvalitātes.” Savā rakstā viņš arī norādījis – pēc restaurācijas ēkā izveidoti mežrūpniecības saimniecības darbinieku dzīvokļi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Unikālai ēkai vajadzīga glābšana

Kategorijas