Nav apstiprināts, ka Gulbenes novadā ir Spānijas kailgliemeži

2020. gada 14. jūlijs 00:00

856

Nav apstiprināts, ka Gulbenes novadā ir Spānijas kailgliemeži

Dabas aizsardzības pārvalde ir saņēmusi ziņas no Gulbenes novada par it kā manītiem Spānijas kailgliemežiem, bet, tā kā eksperti teritoriju vēl nav paspējuši apsekot, nevar simtprocentīgi apstiprināt, vai manīti ir Spānijas kailgliemeži vai vietējais rūsganais kailgliemezis (Arion subfuscus), ko nespeciālistam ir viegli sajaukt. Par to “Dzirksteli” informē dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Eksperti pārbauda
Entomologs Voldemārs Spuņģis “Dzirkstelei” atzīst, ka problēma ar Spānijas kailgliemezi ir aktuāla Latvijā. Pēc viņa datiem, kailgliemezis ir izplatījies līdz Madonai. V.Spuņģim nav apstiprinātu ziņojumu no Gulbenes novada.
M.Rēna skaidro, ka arī tad, ja ir pamanīts tikai viens Spānijas kailgliemezim līdzīgs īpatnis, par to ir jāziņo uz e-pastu “invazivs@daba.gov.lv”. “Bet tas nenozīmē, ka, tiklīdz iedzīvotājs paziņo, uzreiz šī vieta klasificējas kā jauna atradne. To vispirms pārbauda eksperti. Uz katru iedzīvotāju ziņojumu gan pārvalde, gan eksperti sniedz atbildi un nepieciešamības gadījumā sazinās, lai precizētu situāciju vai vienotos par īpatņa ievākšanu,” skaidro M.Rēna.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka pagājušajā gadā iedzīvotāju atsaucība un sniegtās ziņas palīdzēja Dabas aizsardzības pārvaldei apstiprināt 13 jaunas invazīvā un ēdelīgā Spānijas kailgliemeža atradnes. Tas liecina, ka šis nevēlamais viesis Latvijas dabā izplatās ļoti strauji.

Galvenais, lai nesadēj olas
V.Spuņģis stāsta, ka Spānijas kailgliemezis ir liels pēc ķermeņa garuma - izstiepies ir 7-8 centimetrus garš. Krāsa ir oranža līdz tumšbrūna, var būt arī melna vai dzeltenīga. Ja sarāvies, tad ķermenis ir izteikti grubuļains, nevis gluds. Pēda ir tādā pašā krāsā kā ķermeņa virsma. Ķermenim pa vidu mugurpusē ir tāda kā sekste.
“Spānijas kailgliemezis jāatšķir no jau sen ievestā milzu kailgliemeža, kurš no virspuses ir raibs, un kuram pēda no apakšpuses ir vienkrāsaina, pelēka. Sastopams gandrīz visur Latvijā. Vēl viens milzīgs kailgliemezis, kas bieži sastopams Gulbenes novadā, ir tumšais kailgliemezis. Tas apdzīvo dažādus mežus, ieskaitot dabiskos meža biotopus, ir īpaši aizsargājama suga. Īpašā pazīme - kājas apakšpusē ir gaišāka viduslīnija. Tumšais kailgliemezis nemēdz ieceļot dārzos. Mežos to var novērot naktīs un lietainās dienās, tā ka šis gliemezis ir lielā drošībā. Cilvēkiem tas var gadīties mežā uz taciņas, tad gan nebūtu jāsamin,” skaidro V.Spuņģis.
Viņš stāsta, ja nu tiešām konstatēts Spānijas kailgliemezis, tad tā iznīcināšana ir visai grūta, gandrīz pat neiespējama. Varētu paļauties uz bargām ziemām, kad šis dienvidnieks izsaltu, taču diez vai. “Klimats taču pasiltinās,” norāda V.Spuņģis.
Individuālajos dārzos kailgliemeža skaita samazināšana - iznīcināšana jāsāk pēc saulrieta un naktī mitrā laikā. “Tieši tagad ir īstais laiks, lai gan labāk būtu jāsāk apmēram maijā. Jāsalasa redzamie kailgliemeži un jāiznīcina pēc saviem ieskatiem. Var saspiest, sacirst, apliet ar verdošu ūdeni, noslīcināt un tamlīdzīgi. Galvenais, lai tie nesadētu olas. Labi pievilinātāji ir alus plus svaigi gurķi. Šo ēsmu var ielikt zem dēļiem vai zem kaut kā plakana kaut kur dārzā. Gliemeži tur salasīsies arī “diendusai”, un tad tos var noķert. Ir, protams, ķīmiskie aizsardzības līdzekļi, par kuriem man maza nojausma. Ja tādi veikalos pieejami, tad var izmantot,” saka V.Spuņģis.
Arī viņš aicina iedzīvotājus ziņot par saviem atradumiem portālā “Dabasdati.lv”, kur speciālisti palīdzēs noteikt sugu.

Uzziņai
◆ Spānijas kailgliemezis Latvijā ir nonācis galvenokārt ar dekoratīvo augu stādiem.
◆ Dabiskie sugas izplatīšanās koridori ir ceļmalas, grāvju malas un ūdenstilpju piekrastes. Suga var izplatīties pa neapsaimniekotiem zālājiem, krūmājiem un mežiem. Pagaidām nav noskaidrots, kādā ātrumā un attālumā Latvijā tie izplatās dabiski, bet ir zinātniski pierādīts, ka Spānijas kailgliemezis divu stundu laikā ir spējīgs pieveikt 7 metrus.
◆ Dzīvo vienu gadu. Pieaugušie īpatņi rudenī, pēc olu izdēšanas, iet bojā. Taču ir bijuši gadījumi, kad tie izdzīvo līdz pavasarim.
◆ Kailgliemeži visintensīvāk olas dēj no augusta līdz septembrim. Viena dējuma olas ir izvietotas vienkopus, un vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 250 olu. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs. Olas attīstās 3,5–5 nedēļās. Lielākā daļa kailgliemežu no olām izšķiļas līdz ziemai. Nepieaugušie gliemeži pārziemo augsnē slieku izraktajās ejās, zemsedzē vai komposta kaudzēs.
◆ Pavasarī, gaisa temperatūrai paaugstinoties, gliemeži kļūst aktīvāki un sāk intensīvi baroties.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav apstiprināts, ka Gulbenes novadā ir Spānijas kailgliemeži

Kategorijas