Kalnienas ogai – liels pieprasījums

2020. gada 17. jūlijs 00:00

1696

Stāmerienas pagasta Kalniena jau sen kļuvusi pazīstama aveņu tīkotājiem. Netālu no “Gravenieku” mājām, kuru saimnieki tās audzēja 17 gadus, var redzēt šo ogu audzes. Tās aizņem gandrīz 6 hektārus, bet par avenēm tagad rūpējas bioloģiskā zemnieku saimniecība “Priednieki”. Tā ir viena no nedaudzajām saimniecībām, kas piedāvā pašiem lasīt avenes.

“Priednieki” pārņem gandrīz 6 hektārus aveņu
“Pēc zemnieku saimniecības “Puķukalni” aveņu audzētājas aiziešanas mūžībā viņas meitas nevēlējās pārcelties šurp no Rīgas un turpināt darbu, tāpēc tika piedāvāta iespēja to darīt mūsu saimniecībai. Secinājām, ka būtu žēl izpostīt tik lielu ieguldīto darbu. Tā nu šis jūlijs ir kļuvis par mūsu darbības startu,” stāsta Krišjānis Upāns.
Viņš kopā ar brāli Dāvi sagaida ogotājus no tuvākām un tālākām vietām. “Nepārsteidz, ka atbrauc no Alūksnes un Balviem. Jautāju madoniešiem, vai viņu pusē nav iespējas salasīt avenes līdzīgā saimniecībā. Neesot. Acīmredzot tāpēc pie mums ir lasītāji pat no Rīgas, Jelgavas un Liepājas, lai gan tie ir arī ceļa izdevumi,” spriež D.Upāns.
Kalnienā var pieteikties lasīt avenes, par kilogramu ogu maksājot 2 eiro. “Turpinām tradīcijas, kādas bija “Puķukalnu” saimniecei. Redzēsim, kā būs turpmāk, bet šogad vēl neko nemainām,” saka Krišjānis. Četrās stundās iespējams salasīt līdz 15 litriem aveņu. “Interese par avenēm Kalnienā ir bijusi, kopš tās te audzē. Tas nozīmē, ka ir izveidojies pastāvīgu klientu loks. Tomēr vajadzēja no jauna informēt un aicināt lasīt ogas, tāpēc izvēlējāmies savu brendu - “Kalnienas ogas”,” spontāno ideju atklāj Krišjānis.
Viņš atzīst, ka veiksmīga darbība ir “Kalnienas sparģelim”, tāpēc ir svarīgi turpināt popularizēt Kalnienas vārdu un te izaudzēto. “Mums ir ne tikai avenes, bet arī cidonijas, kuru platības domājam palielināt, iespējams, būs arī jāņogas, upenes un vēl citas ogas, tāpēc zīmolam noderēs - “Kalnienas ogas”,” skaidro Krišjānis.
Avenes ir sevišķi pieprasītas. To ogas nogatavojas pakāpeniski. Tas nozīmē, ka laika apstākļi ietekmē gan ogu gatavību, gan iespēju tās lasīt. Ir, protams, labi, ka uzreiz nevajag daudz ogu lasītāju, tomēr nav vienkārši saskaņot lasītāju vēlmes un iespējas. Pieprasījums pa telefonu liecina, ka dienā te varētu sabraukt pat 50 aveņu tīkotāji. Tagad katru saulaino dienu ierodas apmēram 30 ogotāji, turklāt jārēķinās, ka piezvana viens cilvēks, bet atbrauc ar divām automašīnām.

Izzina un apkopo informāciju, pieredzi
Par graudkopību, kas ir “Priednieku” pamatdarbības nozare, brāļiem Upāniem ir pamatīgas zināšanas - šogad saimniecībai aprit 25 gadi. Turpretim par aveņu audzēšanu nav ne zināšanu, ne pieredzes. “Tēva pārziņā paliek graudkopība, bet mēs kā jaunie censoņi esam nolēmuši veidot “Kalnienas ogu” biznesu. Tas gan nenozīmē, ka darbi ir nodalīti. Mēs iesaistāmies graudkopībā, savukārt tētis – aveņu un cidoniju audzēšanā. Esam ģimene un daudzas lietas veicam kopā,” skaidro K.Upāns. Lai rastos priekšstats, cik daudz lasītāju var aicināt uzreiz un cik viņi salasa aveņu, katru dienu tiek fiksēti dati. Ir svarīgi nodrošināt, lai visiem būtu gatavas avenes lasīšanai.
Avenes aizņem gandrīz 6 hektārus, bet apmēram pushektārā daudz stādu ir izkrituši. Tas nozīmē, ka aveņu stādījumi būtu jāatjauno. Pašlaik pārsvarā ir divas šķirnes - ‘Ottawa’, kas ir ražīga un ziemcietīga, un ‘Tomo’, kas arī ir ziemcietīga un izturīga pret slimībām. Ir arī vairākas citas aveņu šķirnes, bet pagaidām grūti spriest, kādas atjaunot. “Idejas ir dažādas, bet to īstenošanai ir nepieciešams finansējums,” norāda Dāvis.
Brālis piebilst, ka pagaidām galvenais ir saprast, kā būtu pareizāk rīkoties, tāpēc tiek meklēta un uzkrāta informācija par aveņu audzēšanu. Kaut kas tiek darīts tā, kā tas ir bijis iepriekš, bet tiek izmēģināti arī citi darbības veidi. “Vērojam, kāda te ir kukaiņu bāze, kādas slimības ogām varētu izplatīties, jo tas ir sevišķi svarīgi bioloģiskajai saimniecībai. Vismaz pagaidām mums nav zināms, ka vēl kādā bioloģiskajā saimniecībā audzētu vasaras avenes,” uzsver D.Upāns.
Par laimi, šovasar situācija avenēm ir labvēlīga – tajās gandrīz nav tārpu. Krišjānis rēķina, ka apmēram 5 procenti ogu varētu būt tārpainas. Tiesa, ogas ir sīkas, jo maz ir lijis. “Tā kā nemiglojam avenājus, baidījāmies, ka tārpu būs daudz. Tagad esam priecīgi pārsteigti, ka acīmredzot apstākļi ir bijuši tādi, kas neveicina to attīstību,” secina K.Upāns.

Iecere – izmantot avenes savai produkcijai
Diemžēl pagaidām nav iespēju prognozēt, kāda būs aveņu ražība. Visiem laukiem ir izveidots kartējums, lai veiktu uzskaiti. Tikai sezonas beigās varēs secināt, kāda bijusi raža. Tiesa, ņemot vērā ražojošo avenāju potenciālu, var prognozēt, ka ražība nebūs liela. Tomēr to nepieciešams zināt, ja ir vēlme piedāvāt avenes pārstrādei.
“Varēsim saprast, kuri stādījumi paliks un kuri nav atjaunojami. Tas nozīmē, ka nākamgad avenāju platība samazināsies, visticamāk, ka no lielākās daļas vajadzēs atteikties,” spriež Krišjānis. Protams, pakāpeniski tiks stādītas jaunas avenes.
Brāļi vēlas visu izdarīt labi, lai varētu iegūt daudz sulīgo ogu. Pašlaik avenes aug rindās ar divu metru attālumu, tās ir sevi atražojušas, bet viss varētu mainīties. “Ir jāļauj zemei atpūsties, lai varētu stādīt avenes no jauna. Tālākā perspektīvā ir iecere gatavot savu produktu, kurā avenes varētu būt viena no sastāvdaļām,” ieskicē Krišjānis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kalnienas ogai – liels pieprasījums

Kategorijas