Zirgi - mīlestība uz mūžu

2020. gada 24. jūlijs 00:00

1229

Zirgs paņem aiz rokas un neatlaiž
“Ir pagājis gads, kopš piedalījos pirmajās sacensībās, pārstāvot Rankas zirgu stalli “Grantiņi 1”. Ar jāšanas sportu sāku nodarboties Stāmerienas pagasta “Pilssētā”, kur apmēram 10 gadus trenējos un piedalījos sacensībās. Precīzi nevarēšu pateikt, bet kopā ar zirgiem esmu apmēram no desmit gadu vecuma. Lai gan Smiltenes sovhoztehnikumā ieguvu veterinārārsta asistenta specialitāti, nevēlējos turpināt studijas Lauksaimniecības universitātē un arī savā profesijā neesmu strādājusi. Zirgi ir mans darbs un hobijs,” stāsta Rendija.
Viņa neatceras pirmo saskarsmi ar zirgu, bet ir pilnīgi skaidrs – tā ir mīlestība uz mūžu. Vecāki meitenei stāstīja, ka laukos pie vecmāmiņas viņai iekoda zirgs. Jāšaubās, ka tas varētu radīt patīkamas emocijas un stimulu izvēlei. “Varētu būt, ka zirgs viņu it kā paņēma aiz rokas un nelaiž vairs vaļā visu dzīvi. Droši vien tas notika draudzīgi, nevis agresīvi iekožot,” pieļauj pieredzējis jāšanas sporta treneris Andris Buklovskis, ar kuru kopā Rendija strādā zirgu stallī “Grantiņi 1”. Arī pati Rendija ir jauno zirgu un jauno jātnieku trenere, kā arī zirgkope, kas rūpējas par skaisto un graciozo dzīvnieku labturību. “Tādas ir arī manas asociācijas, ka zirgs paņēma aiz rokas un to vairs neatlaiž. Ir bijuši posmi, kad mainījās staļļi, kuros strādāju, bija domas, ka varbūt tas ir viss. Kad netiku pie zirgiem tik daudz kā gribētos, šķita, ka labāk nesāpināt sevi un atmest šai nodarbei ar roku. Tomēr esmu te un nav izdevies aiziet no zirgiem. Vienmēr viss iegrozās tā, ka atkal tieku atvesta atpakaļ. Esmu priecīga par to,” spriež R.Kivkucāne.

Labākais panākums sacensībās – otrā vieta
Rendija secina, ka ar zirgiem ir tāpat kā ar cilvēkiem – katrs ir citādāks, ar savu raksturu un savām īpašībām. Viņai ir jāatrod kontakts ar visiem staļļa zirgiem, bet jāšanas sportam ir viens zirgs – ķēve Recorda, ar kuru Rendija lieliski saprotas. “Mums ir tā savstarpējā “ķīmija”, ko nevar atrast ar katru zirgu. Tikai tad, ja ir “klikšķis”, saproti – ir kontakts. Pieejot pie zirga var sajust – pieņems vai nē. To nevar vārdos izskaidrot. Ir jābūt Dieva dotai sajūtai, kas arvien jāpilnveido,” ir pārliecināta Rendija. Viņa uzsver, ka ķēvei parasti ir smagāks raksturs, tāpēc ar to ir grūtāk rast kopēju valodu. Toties, ja tas izdodas, tad var būt droša, ka zirgs strādās ar pilnu atdevi. “Recorda visus nepieņem, noglauž ausis un var pat mēģināt iekost. Viņa novērtē, ka es to saprotu un saprot mani. Kopā strādājam gandrīz gadu. Tiesa, sākumā nebija viegli, jo zirgam bija smags periods, pirms tika atvests uz šo stalli. Tagad jau ir gūti pirmie panākumi, par ko liecina balvas,” rāda R.Kivkucāne. Nesen viņa ar Recordu izcīnīja sesto vietu Jauno jātnieku skolas sacensībās Inčukalnā. Sacensībās piedalījās vairāk nekā 40 sportisti no visām Baltijas valstīm.
Citās sacensībās ir būts vien gada sākumā pirms pandēmijas un jūnijā Igaunijā, kur tika izcīnīta otrā vieta. Tas ir līdz šim labākais Rendijas panākums. Protams, gatavošanās sacensībām prasa lielu treniņu darbu. Rendija ar Recordu intensīvi gatavojās kopš pērnā gada septembra. “Cik veiksmīgi izdodas iepazīt šķēršļus, tas ir atkarīgs no zirga, no viņa sagatavotības, rakstura un psiholoģiskās noturības. Man ir paveicies, jo Recorda ir stabila un noturīga. Iepriekš bijām aizbraukušas uz pāris treniņiem Inčukalnā, tāpēc sacensībās nebija nekādu problēmu. Recorda nebaidījās ne no skatītājiem, ne no mūzikas atskaņošanas,” vērtē R.Kivkucāne.

Sacensībās bauda adrenalīnu
Rendija uzsver, ka liela nozīme ir jātniekam – vai tas ir satraukts, jo zirgs to nešaubīgi jūt. “Man vairāk ir patīkams satraukums, adrenalīns, kad jūtu – tūlīt būs starts. To sajūt arī Recorda,” skaidro Rendija. Andris piebilst, ka labiem zirgiem ir cīnītāja sirds. “Recorda “nolasa” Rendijas sirdspukstus un saprot – tagad ir jācīnās. Ja ir tāds pāris kā Rendija ar Recordu, tad var gūt labus panākumus,” uzsver A.Buklovskis. Sacensībās Inčukalnā abu tandēms startēja bez soda punktiem, bet laiks bija patērēts nedaudz vairāk nekā sportistiem, kas ieguva augstākas vietas. Šīs nedēļas nogalē Rendija startēs Kleistos, kur notiek Latvijas Jāšanas sporta federācijas kausa izcīņas konkūrā trešais posms. Sacensību posmos gūtie rezultāti tiek summēti, lai gada beigās noteiktu uzvarētāju Jāšanas sporta federācijas kausa izcīņā. “Rendijas iespējām nav robežu. Tas nozīmē, ka viņa var uzvarēt. Daudz ir atkarīgs no tā, cik drosmīgi spēj sapņot, cik augstus mērķus izvirza. Tikpat svarīgi ir darīt, lai sasniegtu mērķi,” atzīst Andris. Rendija apliecina, ka katra sportista mērķis ir uzvara. Arī viņai šī iespēja šķiet pietiekami reāla. “Inčukalna sacensībās sevi parādījām labi. Tās liecināja, ka zirgs nebīstas, tāpēc var vairāk atļauties riskēt,” secina R.Kivkucāne. Protams, konkurence ir spēcīga, tā jātnieci nebiedē, bet mudina darīt vairāk un labāk.
Ikdienā jaunos jātniekus trenē Rendija un Andris. “Es uzreiz redzu, kādas ir katra spējas. Te trenējas vēl divas talantīgas meitenes, pusaudzes, kam zirgi ir sirdslieta. Viņas arī brauc uz sacensībām kopā ar mums. Tomēr talants ir tikai puse no veiksmes, svarīgas ir darbaspējas, lai gūtu panākumus,” norāda A.Buklovskis. Rendija piebilst, ka šīs meitenes vēlas saskarsmi ar zirgiem, tāpēc ar prieku rūpējas par tiem – baro, tīra, izved pastaigā... “Tas nav mazāk svarīgi kā treniņi, jo tā veidojas saikne ar zirgu. Abās meitenēs es saskatu sevi, jo varu secināt, ka viņas vēlas ne tikai paglaudīt zirgu vai doties izjādē. Kas iemīlējis zirgus, tas šo mīlestību saglabā visu mūžu,” atzīst Rendija.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zirgi - mīlestība uz mūžu

Kategorijas