Atbalsta sistēmas trūkums

2020. gada 24. jūlijs 00:00

Vairāk nekā pussimts komentāri liecina, ka arī lasītājiem nav vienaldzīgs nupat notikušais negadījums, ko aprakstījām otrdienas, 21. jūlija numurā – negadījums pirmsskolas izglītības iestādē “Auseklītis”, kad bērnudārznieks traumēja vienaudzi. Cerams, ka tiek skaidroti apstākļi, iemesli un meklēti risinājumi.
Iveta Gargurne, ģimenes psihoterapijas speciāliste

Svarīgākais šajā situācijā būtu sarunu ceļā saprast, ko visas iesaistītās puses var darīt. Diemžēl nelaimes notiek. Situācijas, kur iesaistīti bērni, vienmēr pastāv jautājumi, kas ir vislabākais bērniem un kā risināt notikušo, lai tas būtu pēc iespējas labāk abiem bērniem? Cietušas ir visas iesaistītās puses. Nezinu, vai kādam noderēs jautājuma plaša sabiedriska apspriešana. Bērniem ir ģimenes, kurām ticu, ka ir pietiekami resursu, lai atrastu vislabākos risinājumus. Katrs no mums var atrasties jebkurā no lomām un katrā lomā esošais grib būt saprasts.

Novada bērnudārzā strādājoša audzinātāja, kas vēlējās būt anonīma (redakcijai zināms viņas vārds):

Izlasot šo rakstu, saprotu, ka audzinātājas ir izdarījušas visu, kas jāizdara. Protams, ka starp bērniem ir agresīvi bērni, kuri ir regulāri jāuzpasē. Tomēr reāli audzinātājas vienas pašas to nevar izdarīt. Tas noved pie stresa un pārguruma. To es saku pēc savas personīgās pieredzes šajā darbā. Katrā grupā ir arī citi bērni un audzinātājai ir jāveltī uzmanība visiem. Es uzskatu, ka vaina ir nesakārtotajā sistēmā. Ja grib integrēt bērnus ar īpašajām vajadzībām un ja starp šiem bērniem ir arī tādi, kas ir agresīvi, tad valstij ir jādomā par atbalstu audzinātājām. Jā, viegli tagad ir nosodīt. Tomēr šie cilvēki nezina, kā tas ir pieskatīt divdesmit un vairāk bērnus grupā, kurā atrodas arī bērniņš ar īpašām vajadzībām. No malas to nekad nevarēs saprast, kā tas ir! Redzu, ka beidzot sāk runāt par asistenta nodrošināšanu, bet kur bija dzirdīgās ausis, kad mēs jau agrāk par to runājām un lūdzām šādu iespēju? Tā nu tas ir, kad kaut kas notiek, tad sāk domāt un kaut ko risināt. Tomēr nav pareizi, ja vispirms tiek nosodītas audzinātājas, kas it kā nav redzējušas, dzirdējušas un pamanījušas. Pieļauju domu, ka šīs audzinātājas jau simtām reižu ir konfliktus atrisinājušas un redzējušas, ka šis bērns dara pāri arī citiem bērniem. Tagad ir noticis viens nepatīkams gadījums un ir sacelts liels tracis. Es uzskatu, ka jāizrunājas būtu visām pusēm. Ja gadījumā sarunu neuzsāk zēna vecāki, tad solis būtu jāsper cietušās meitenes ģimenei. Būtu jāizrunājas arī ar audzinātājām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atbalsta sistēmas trūkums

Kategorijas