Papildina “Goda bibliotēku”

2020. gada 28. jūlijs 11:51

549

Viens no pirmajiem svinīgajiem mirkļiem Gulbenes pilsētas svētku programmā tika aizvadīts pie Gulbenes pilsētas bibliotēkas. Spītējot lietum, pie vides objekta “Goda grāmatas” tika prezentētas piecas jaunas mūža grāmatas, kas veltītas mūsu novadniekiem par īpašiem nopelniem novada un arī Latvijas labā. Svinīgi mākslinieka Ivara Drulles veidoto papildinājumu atklāja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, mudinot novērtēt mūsu novada cilvēkus, kuriem tās veltītas.

Tiek domāts par attīstību
Gulbenes bibliotēkas direktore un novada domes kultūras komisijas vadītāja Antra Sprudzāne atklāj “Dzirkstelei”, ka šī patiešām ir lieliska tradīcija, kas mudina atcerēties un godināt novadniekus, kuri atstājuši būtisku ieguldījumu savā dzīves laikā. “Šis grāmatu plaukts ir arī lielisks dizaina elements. Mēs šo ideju noteikti attīstīsim tālāk. Nākamais solis ir domāt par vienota kompleksa attīstību. Jau augustā mēs kultūras komisijā kopā ar pašu mākslinieku Ivaru Drulli runāsim un domāsim kopā, kā attīstīt tālāk. Mums ir doma par digitālās versijas izveidi par katru goda grāmatu. Nākotnē noteikti varētu nākt klāt vēl kāds plaukts,” prognozē A.Sprudzāne. Šogad Kultūras komisija ieklausījās iedzīvotāju ierosinājumos un vēlmēs, ko vēlētos redzēt šajā “Goda bibliotēkā”. A.Sprudzāne to novērtē kā lielisku sadarbību starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Dzīvot ar teātri
“Man vienmēr Gulbenē ir patīkami atgriezties, jo šeit pavadītie septiņi gadi bija lieliski. Tautas teātris arī mani pilnībā ievilka iekšā. Visu, ko atceros par to laiku, ir vērtējams ar plus zīmi,” tā “Dzirkstelei” atklāj Pētera Sūča sieva Aija, kas bija ieradusies uz svinīgo atklāšanas pasākumu. Rancēnieša Pētera Sūča vārds nu rotā vienu no jaunajām goda grāmatām. Kad viņam bija 24 gadi, viņš tika aicināts Gulbenē būt par Kultūras nama direktoru un vietējās drāmas kolektīva vadītāju. “Tas bija Pētera laiks mūsu kultūras dzīvē. Esmu lepna, ka biju klāt un redzēju, kā tas viss toreiz notika. Viņa izvirzītais mērķis bija, lai ir interesanti pašiem un skatītājiem. 1982. gadā Kultūras nama vecā kurtuves telpa tika pārbūvēta un kļuva par mūsu kolektīva mājām. Piedzima Gulbenes Tautas teātris. Tajā vienmēr mūs visus sagaidīja Pēteris un Aija,” klātesošajiem stāstīja pasākuma vadītāja Ligita Zitāne. “Viņam pamatā bija ārkārtīgi lielas darba spējas un gribasspēks. Darbs vienmēr viņam bija pirmajā vietā. Tautas teātra dibināšanas laiks bija lielisks un toreiz visi ar to vien dzīvojām,” atceras A.Sūce.

Mūžs dāvāts tautasdziesmai
Jaunpienācēja “Goda bibliotēkā” ir Rita Drīzule. Viņas dzimtā puse ir Galgauskas pagasta “Lielpurvu” mājas. Lielāko daļu no sava 95 gadu gājuma veltījusi tautasdziesmu pētīšanai, kārtošanai krājumos un folkloras fondu saglabāšanai. “Viņas mūžs dāvāts tautasdziesmai. Viņas darbavieta kopš 1954. gada bija Zinātņu akadēmijā Folkloras nodaļa. Pabeigtā apjoms ir patiešām milzīgs. Viņa ir pētījusi latviešu tautasdziesmu ētikas, estētikas un mitoloģijas problēmas, publicējusi dažādus rakstus un pētījumus par folkloras tēmām, piedalījusies folkloras vākšana ikgadējās ekspedīcijās. Rita bija dziļi latviska, apveltīta ar asu analītisku prātu, patiesu inteliģenci un pazemību Dieva priekšā ,” vairāk stāsta L.Zitāne.
“Kurš no mums 75 gadu vecumā izdomātu tulkot no vācu valodas zinātnisku grāmatu? Rita to izdarīja. Viņa patiešām bija dulla sieva,” ar smaidu uzrunā folkloristes kolēģis filoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Guntis Pakalns. “Viņas izlasēs var lasīt patiešām īstās tautasdziesmas ar patieso tradīciju. Tās ir mūsos un tā viņas dzīvo tālāk. Nākamgad viņai apritēs 100 gadi, tā mums ir laba iespēja papētīt visu, ko viņa darījusi. Atceros, kad es 1992. gadā aizstāvēju savu doktora disertāciju, mani vecāki bija zālē klāt un klusām aizmugurē kādam prasīja, vai no tā dēliņa kas sanāks. Rita Drīzule viņiem atbildēja, ka sanāks.”

Latvijas brīvībai veltīts mūžs
Drosme, atbildība un uzdrīkstēšanās – šos trīs vārdus sevī nes nākamā mūža grāmata, kas veltīta saimnieciskajam un politiskajam darbiniekam Pēterim Gabranovam. “Liela daļa viņu atceras kā kolhoza “Rainis” labu vadītāju, kas vienmēr uzņēmies atbildību. Viņš bija savas zemes saimnieks. Viņš kā Augstākās Padomes deputāts 1990. gada 4. maijā atdeva savu balsi par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Ja toreiz divas trešdaļas nebūtu nobalsojušas “par”, mēs šodien dzīvotu citādā valstī,” stāsta L.Zitāne. Pēteris Gabranovs bija arī 1991. gadā janvāra barikādēs viens no brīvības aizstāvjiem. Viņš ir apbalvots ar Barikāžu dalībnieka Goda zīmi un 2000.gadā saņēma 3.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Atmodas gadi modina dzeju
Svinīgo pasākumu bagātināja vokālais ansamblis “Satekas”, kas klātesošos iepriecināja ar dziesmām ar dzejnieces Vijas Poļakas-Rikveiles rakstītajiem tekstiem. Kalnienā dzimušās dzejnieces un dziesmu autores vārds arī rotās Goda bibliotēku. Viņai iznākuši pieci dzejoļu krājumi. “Brīnums rodas tad, kad notiek tā, kā parasti nenotiek. Parasti jaunie autori atzīst, ka jau skolas gados tapuši pirmie dzejoļi. Vijai dzeja atnākusi Atmodas gados,” stāsta L.Zitāne. Pat neprotot nošu rakstu, dzejniece spēja radīt dziesmas, kas aizgāja tautās. Pasākuma vadītāja uzsvēra, ja cilvēkā ir cēlā Dieva mīlestība, tad tā ir augstākā vērtība, lai dzīvotu mīlestībā tautai, ģimenei un pasaulei. Tas piemita šai goda dzejniecei.

Ar mugursomu plecos
Piektā goda grāmata ir veltīta skolotājai un sabiedriskajai darbiniecei Līvijai Liepai, kuras viss mūžs ir veltīts Gulbenes novadam. “Viņa ar mugursomu plecos izstaigāja visu Gulbenes rajonu un Latviju. Rezultātā tapa ceļvedis par Gulbenes pilsētu un grāmata par retajiem augiem un dzīvniekiem. Viņas audzēkņi vienmēr atzina, ka skolotāja prata interesanti stāstīt un izskaidrot pašu sarežģītāko. Līvija starp visiem darbiem un pienākumiem vienmēr atrada laiku arī ģimenei un vaļaspriekiem,” tā L.Zitāne.
Līvija ilgus gadus darbojās mākslas studijā “Sagša”, bijusi Gulbenes pilsētas domes deputāte. Viņa radīja un 12 gadus vadīja Pensionāru organizāciju. Vēlāk Līvija kļuva par Latvijas pensionāru federācijas valdes locekli un Vidzemes reģionu pensionāru apvienības priekšsēdētāju. Par nesavtīgu brīvprātīgo darbu viņa tikusi apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Papildina “Goda bibliotēku”

Kategorijas