Pirmo gadu audzē eļļas linus

2010. gada 24. maijs 07:21

1874

Šovasar arī Gulbenes novadā vairākās vietās būs skatāmas zilās linu ziedu jūras, jo četri Gulbenes novada zemnieki šajā pavasarī pirmo reizi iesējuši eļļas linus, cerot, ka šī kultūra palīdzēs uzlabot saimniecības ekonomisko situāciju. Uz šādu soli zemniekus pamudinājis Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks Stanislavs Gžibovskis.

Cer, ka drosmīgo būs vairāk

“Es piedalījos lauksaimniecības izstādē “Rāmavā”, kur reklamēju šķirnes zālāju sēklas. Man blakām atradās SIA “Iecavnieks” stends. Izstādes laikā bija izdevība visu uzzināt par eļļas linu audzēšanu. Manuprāt, eļļas lini ir ļoti izdevīga kultūra, jo par vienu tonnu linu sēklu maksā 350 eiro. Linus nevajag arī daudz mēslot. Tas nozīmē, ka ir iespējams ekonomēt līdzekļus minerālmēslu iegādei. No viena hektāra ir iespējams iegūt vismaz divas tonnas linu sēklu. Tā ir normāla raža,” prāto S.Gžibovskis. “Lācīšu” saimnieks interesentiem organizējis Gulbenē semināru par eļļas linu audzēšanu. Ierosmei atsaukušies četri zemnieki. “Lācīšos” šajā pavasarī ir iesēti 32 hektāri eļļas linu.

Tos audzē arī Daukstu pagasta zemnieks SIA “Ploskupi” īpašnieks Aigars Mednis, kas iesējis 22 hektārus linu, zemnieku saimniecības “Rūķīši” saimnieks Valdis Avotiņš liniem atvēlējis noteiktu platību, bet zemnieku saimniecības “Kalnalīves” īpašnieks Ojārs Doņuks apņēmies eļļas linus audzēt 20 hektāru platībā. “Vienmēr jau vajag izmēģināt kaut ko jaunu,” saka O.Doņuks. S.Gžibovskis piebilst, ka tad, ja šoruden izdošoties iegūt labu linu ražu, nākamajā gadā novadā, iespējams, būs vēl vairāk zemnieku, kuri izteiks vēlēšanos audzēt šo kultūru.

Daudz labu īpašību

Linu audzētāji ir iepazinušies ar audzēšanas tehnoloģiju un atzinuši, ka audzēšanā nekādu noslēpumu neesot. Problēmas varētu radīt linu novākšana, jo strikti jāseko linu pogaļu gatavībai. “Labi, ka linu novākšanai var izmantot to pašu graudu novācamo kombainu. Arī par to, kur likt iekultās tonnas, mums nav jālauza galva, jo esam noslēguši līgumu ar SIA “Iecavnieks” par ražas piegādi,” stāsta S.Gžibovskis.

“Iecavnieks” eļļas linu audzēšanu aizguvis no Francijas firmām, ar kurām ir izveidojusies sadarbība. Pieprasījums pēc šīs kultūras Eiropā esot liels, jo no eļļas liniem iegūto eļļu izmanto, piemēram, krāsu ražošanā, jo lineļļas krāsai esot laba pat 15 gadu ilga noturība. Ar šo eļļu esot iespējams impregnēt koksni, linsēklas esot pieprasītas arī farmācijas nozarē. Šo linu stiebri esot piemēroti izolācijas materiālu gatavošanai, bet, ja tiem nav gūts pielietojums, tos var ieart. No viena hektāra esot iespējams iegūt aptuveni 300 līdz 500 kilogramu sēklu atkarībā no laika apstākļiem. Linu ziedi un pogaļas netīkot kaitēkļiem, pat tādiem kā laputis. Neesot arī citu graudaugiem raksturīgu slimību. Pogaļas pašas neveroties vaļā, tāpēc nevajag bažīties, ka izbirs sēklas. Tomēr ir arī daži mīnusi, piemēram, eļļas lini mīl trūdvielām bagātu augsni un ir ēdelīga kultūra, kas no augsnes līdz ar ražu iznes daudz labuma, tāpēc nākamajā gadā tajā pašā tīrumā linus audzēt nevajadzētu.

Uz jaunumu raugās piesardzīgi

Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” zemnieks Andris Gargurnis pagaidām pret šo jaunumu izturas piesardzīgi. “Daudzus zemniekus tomēr mulsina linu novākšana. Ja jau Bauskas novadā linus ir grūti novākt, nepielietojot īpašu ķīmiju, kas linus nokaltē, ja tie paši negrib kalst, tad nezinu, kā būs pie mums. Linus var nokult tikai tad, kad tie ir sasnieguši noteiktu stadiju. Domāju, ka linu audzēšana ir tikpat ienesīga kultūra kā pārējās. Izdevīgi, manuprāt, ir pārstrādātājam. Ražotājam pūļu būs daudz vairāk. Visu noteiks, kāda būs pārstrādātāja samaksa par linu tonnu. To diktēs “Iecavnieks”, ja nebūs citu konkurentu. Lini nav arī augsnes ielabotājs. Tad jau labāk ir audzēt rapsi,” spriež A.Gargurnis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirmo gadu audzē eļļas linus

Kategorijas