Lietuva: Mūsas tīreļa dabas taka

2020. gada 15. augusts 06:55

470

Agrs rīts. Dodamies ceļā apmeklēt Lietuvas garāko purva laipu Mūsas tīreli (Mūšos tyrelis) Žagares nacionālajā parkā – tepat Latvijas pierobežā.
Mūsas tīreļa dabas taka Žagares nacionālajā parkā ierīkota 2015. gadā 3,6 kilometru garumā un pirms tam apmeklētājiem bijusi grūti sasniedzama. Tagad takas garums ir gandrīz astoņus kilometrus. 2019. gadā izbūvēts dēļu laipu pagarinājums, kas veido apļveida kustību. Lietuvā tā ir visgarākā purvāja dēļu taka. Ierakstīta pat Lietuvas rekordu grāmatā.
Takas sākumā pie bērziem atbalstījušās divas lielizmēra koka sēnes un ceļotāju skatu pievērš izliekts koka tiltiņš pār upīti. Pēc kādiem pārsimts metriem takas malā atrodas skatu tornis. Tas nav augsts, taču ir iespēja novērtēt purva neizmērojamo plašumu. Iešana pa taku ērta, jo izklāta ar dēļu laipām. Ejot caur retajām priedītēm, kas nomainās ar dažāda lieluma bērziem, nonākam pie Miknaičiu ezera, kas ir vienīgais dabīgais ezers Jonišķu rajonā. Ezera krasti ir apauguši ar retu mežu. Ticējums vēsta, ka, mazgājot seju tā ūdenī, būsi skaists un vesels. Turpinot pastaigu, nonākam pie nelielas kapelas, kuras rašanās iemesls nav zināms. Vienīgā informācija liecina, ka kapelu atjaunojis tēvs Stanislovas, kurš dzīvojis Jodeiķos. Tālāk soļojam pa parastu meža taku, gar kuru izvietotas norādes, ka iespējams satikt aļņus un briežus. Diemžēl mēs nevienu nesastapām. Turpmāk iepazīstam dažas vēsturiskas vietas. Nonākam līdz laukakmenim – sauktam par velna akmeni (Tyrelio akmuo). Mitoloģisks akmens – no seniem laikiem saglabājies baltu pagānu ticības liecinieks, kas ir valsts aizsargāts dabas mantojuma objekts. Esam sasnieguši bijušo partizānu nometnes atrašanās vietu, kur notika divīziju un pulku vadītāju sanāksmes. Šeit pulcējās partizāni no Jonišķiem un tuvākajām vietām. 2014. gadā šeit uzstādīts piemiņas akmens un kapelas stabs. Purva taka izstaigāta, un “Endomondo” rāda, ka noieti 7,59 kilometri.
Mūsas tīrelis ir unikāls neskarts dabas nostūris ar priežu audzēm, melleņu mētrām, sūnu un vaivariņu klājiem. Ik pa posmam izvietotas informācijas norādes un soliņi atpūtai, bet nav nevienas atkritumu urnas. Tās izvietotas tikai pie ieejas dabas takā.

Pilsēta Svētes upes krastā
Atceļā no Mūsas tīreļa dabas takas piestājam senā mazpilsētā Žagarē Svētes upes krastos. Divu kilometru garā posmā Svēte (Švete) ir Latvijas un Lietuvas robežupe. Žagare ir viena no retajām pilsētām, kas robežojas ar ārzemēm – līdzīgi kā Ainaži ar Igauniju. Nolemjam izmest nelielu loku pa pilsētu. Pilsēta slavena ar ķiršiem un to produkciju. Katru gadu pilsētā tiek rīkots ķiršu festivāls. Plašajā centrālajā laukumā uzstādīta metāla ķiršu skulptūra – liela izmēra ķiršu ķekars. Ap laukumu ir divstāvu ēku apbūve. Žagare vēl labā atmiņā palikusi no padomju laikiem, kad braucām uz turieni pēc desām. Pastaigājušies pa vecajām ieliņām, aizejam apskatīt jocīgo podu-pannu māju. Ēkas sienas un jumts ir noklāts ar vecām pannām un katliem.
Tā kā Žagare no Augstkalnes ir nieka septiņi kilometri, pilsētas laukuma stāvvietās redzamas automašīnas ar Latvijas numuriem. Apkārt laukumam izvietojušies trīs pārtikas veikali. Viens no tiem – latviešu iecienītais “Norfa”. Aiz ziņkārības iegriežamies veikalā palūkoties uz cenām. Kā jau visos veikalos, arī šajā citas preces lētākas, citas dārgākas, tāpat kā pie mums.

Žagares muiža
Pilsētas apskati noslēdzam Žagares muižas kompleksā. To ieskauj plašs parks, staļļu ēkas, zirgu māja, hipodroms, Žagare pazīstama ar senām zirgkopības tradīcijām.
Muižas ēka celta U formā. Kā mums pastāstīja muižas darbiniece, tā kalpojusi kā vasaras rezidence un medību pils Krievijas ķeizarienei Katrīnai II. Kādu laiku tā piederējusi arī Katrīnas mīļākajam kņazam Platonam Zubovam.
Muižā apskatāma plaša dzīvnieku izbāzeņu ekspozīcija, kura izvietota trīs stāvos. Apbrīnas vērtas ir medību trofejas. Iespaidīgi bija leoparda, lauvas un citu dzīvnieku galvu izbāzeņi. Uzzinājām, ka tad, kad 1795. gadā Kurzemes – Zemgales hercogisti pievienoja Krievijas impērijai, arī Rundāles pils nonāca Krievijas ķeizarienes īpašumā. Pajautājam, vai drīkst fotografēt. Atbilde – visu, ko vien vēlaties.
Vēl uzmetam skatienu Svētes upes aizsprostam – ūdenskritumam. Iespaidīga izmēra mūra konstrukcija. Agrāk šeit bijis dabīgs ūdenskritums.
Uzsūkuši sevī dabas smaržas un krāsas, pošamies mājup.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lietuva: Mūsas tīreļa dabas taka

Kategorijas