Saaukstēšanās vasarā! Kāpēc tā rodas?

2020. gada 31. jūlijs 09:15

164

Tradicionāli ar saaukstēšanās sezonu saistās gada aukstie mēneši, sākot ar drēgno rudeni. Tomēr bieži vien saaukstēšanās un vīrusi mūs pārsteidz nesagatavotus arī siltajās vasaras dienās un pat esot siltos kūrortos. Kāpēc tā un ko darīt, lai no tā izvairītos? Stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka, lai arī vasarā ar saaukstēšanos slimo salīdzinoši mazāk pacientu, nekā gada aukstajos mēnešos, tomēr bieži ir gadījumi, kad pacienti saaukstējas arī vasarā. To visbiežāk sekmē straujās temperatūras svārstības, kam vasarā mēdzam būt vairāk pakļauti. Piemēram, vasarā meklējot veldzi no karstuma, ir patīkami ieiet kādā vēsākā vietā (telpā ar ieslēgtu kondicionieri, nopeldēties aukstā ūdenī), taču tieši pārmērīgas temperatūras svārstības provocē vīrusu attīstību.

Riska faktori

Saaukstēšanos ierosina vīrusi, kas pārsvarā izplatās gaisa-pilienu ceļā, skaidro ārste. Vasarā vīrusu izplatība ir mazāka, jo cilvēki vairāk uzturas brīvā dabā, bērniem ir vasaras brīvlaiks, līdz ar to cilvēki mazāk uzturas telpās. Tomēr vienlaikus saaukstēšanos veicina krasas temperatūras svārstības – organismam ir liela slodze pielāgoties jaunai temperatūrai īsā laikā. Tā piemēram, saaukstēšanos var izraisīt uzturēšanās mašīnās vai telpās, kur darbojas gaisa kondicionētājs, jo gaisa kondicionētāji strauji atdzesē ķermeni, kā arī sausina gaisu, padarot sausāku arī elpceļu gļotādu. Tādēļ organisms kļūst uzņēmīgāks pret dažādām slimībām.

Turklāt gan vasarā, gan ziemā ar saaukstēšanos biežāk slimo bērni, īpaši līdz pirmsskolas vecumu, kas saistīts ar imūnās sistēmas pakāpenisku nobriešanu.

Kā izvairīties no saaukstēšanās vasaras laikā?

Vēlams ilgstoši neuzturēties vietās, kur ir tieša gaisa plūsma no gaisa kondicionētāja.
Dodoties peldēt, pakāpeniski pieradināt ķermeni pie temperatūras svārstībām.
Sakarsušam nelietot ledaini aukstus dzērienus.
Ievērot imunitātes stiprināšanas pasākumus (tie visu gadu ir vienādi) – pietiekami jāizguļas, jāēd veselīgi, jādzer vismaz 2 l ūdens dienā un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Var veikt arī pakāpenisku ķermeņa norūdīšanu visas sezonas garumā.
Arī vasarā nedrīkst aizmirst par D vitamīna lietošanu katram vecumam atbilstošās profilaktiskās devās.

Ja tomēr gadījies saaukstēties….

Slimojot aukstā laikā, cenšamies siltāk sasegties un apģērbties... Taču ko darīt vasarā? Ārste stāsta, ka saslimšanas gadījumā ārstēšana parasti ir simptomātiska. Noteikti jālieto šķidrums, vēlams dzert ūdeni vai nesaldinātas tējas. Ja temperatūra ir virs 38,5 grādiem, vēlams lietot temperatūru mazinošus līdzekļus. Parasti, kad temperatūra kāpj, pacientam salst, tāpēc, ja temperatūra nav virs 38,5 grādiem, nav obligāti jāmēģina tā pazemināt, jo temperatūras paaugstināšanās ir veids, kā organisms cenšas uzveikt saslimšanu. Ja ir karsti, temperatūru var pazemināt, liekot vēsas kompreses.

Farmaceita padoms

Farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver – gada siltajā sezonā ir svarīgi nesajaukt alerģijas simptomus ar saaukstēšanos. Kā atšķirt? Alerģija parasti ilgst no diviem līdz trim mēnešiem, bet saaukstēšanās simptomi izpaužas līdz desmit dienām.

Viens no galvenajiem veselības priekšnoteikumiem arī vasarā ir imunitātes stiprināšana. To var darīt, lietojot uzturā daudz augļu un dārzeņu, atrodoties svaigā gaisā un uzņemot D vitamīna dienas devu. Karstā vasaras dienā var arī sevi palutināt ar kādu augļu smūtiju, kas ir lielisks vitamīnu avots. Jāatceras, ka vitamīna A un C lietošana gan lokāli (uz ādas), gan arī uztura bagātinātāju veidā var radīt fotosesibilizāciju jeb paaugstinātu ādas reakciju uz saules stariem, tāpēc ieteicams papildus lietot saules aizsargkrēmus ar SPF 30 vai 50.

Vispārēju simptomu mazināšanai, piemēram, tekošs deguns, neliela temperatūra, kņudoņa kaklā un klepus, var lietot kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus, bet jāatceras, ka šie medikamenti neārstē, tie tikai atvieglo simptomus. Ja ir tikai kakla sāpes vai iesnas, ieteicami lokāli lietojamie medikamenti – kakla sāpju gadījumā sūkājamās tabletes vai aerosols ar antiseptisku un antibakteriālu darbību. Degunam, ja simptomi ir traucējoši, var lietot aerosolu, kas mazina tūsku un deguna tecēšanu. To lietošanas laiks ir no piecām līdz septiņām dienām. Klepu kā simptomu vasarā novēro reti, bet, ja tomēr tas ir, ieteicams lietot daudz šķidruma un kādu sīrupu vai citu līdzekli, lai to mīkstinātu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saaukstēšanās vasarā! Kāpēc tā rodas?

Kategorijas