Palīdz samazināt kaitēkļu skaitu

2020. gada 7. augusts 09:34

“Dzirksteles” lasītāji ne reizi vien ir vaicājuši, ko darīt ar skudrām dārzos un pilsētas māju pagalmos un kā rīkoties, ja mājas pagalmā skudras izdomājušas spietot.
Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas doktors Voldemārs Spuņģis “Dzirkstelei” stāsta, ka pilsētvidē visbiežāk sastopama plaši izplatītā melnā skudra Lasius niger. Pilsētas skudras izvēlas tāpēc, ka tur ir siltāk nekā apkārtnē. Pilsētas bruģis ir to iecienīta dzīvesvieta. Starp bruģa plāksnēm ir smilts, ko viegli izrakt. Pats skudru pūznis ir zem bruģa plāksnēm labi pasargāts. Ilgākā laikā skudras iznes smiltis no bruģa apakšas, tāpēc bruģis iesēžas un kopumā kļūst nelīdzens.
“Laikā, kamēr skudras nespieto, neviens tās pat nepamana. Taču spieta laikā no ligzdām izlien spārnotās mātītes un tēviņi. Skudru “izlaidums” ir galvenais notikums pūžņa dzīvē. Tad nu cilvēki tās pamana un uztraucas. Uztraukumam nav pamata, jo spietošana notiek reizi gadā. Spietošana notiek sinhroni daudzās skudru saimēs. To nosaka iepriekšējā gaisa temperatūra (to izsaka ar tādu rādītāju kā grādu dienas, respektīvi, summē savāktā siltuma daudzumu). Pati spietošana notiek kādā sausā un saulainā dienā. Ja spieto daudzas skudru saimes vienlaikus, tad var rasties priekšstats, ka to ir ļoti daudz. Piedevām darba skudras aktīvi piedalās kā strādnieki šajā procesā. Spietošanas vietā veidojas tāds kā skudru kamols. Atkarībā no pūžņa lieluma var spietot no pāris desmitiem līdz pāris simtiem jauno mātīšu un tēviņu. Spietošanas laikā jaunās mātītes un tēviņi pārojas. Pēc tam mātīte nolauž sev spārnus un meklē vietu jauna pūžņa veidošanai. Tēviņi mirst. Arī lielākā daļa mātīšu nomirst, tikai retajai izdodas izveidot jaunu mājvietu,” skaidro V.Spuņģis.
Spietošana ir dabiska parādība, īslaicīga (dažas dienas) un nevienam nekaitē. “Pret to nav jācīnās un skudras nav jāiznīdē,” uzsver V.Spuņģis, jo dažas dienas vēlāk šis notikums jau būs aizmirsts. Vēl jāņem vērā, ka skudras ir mūsu palīgi kaitēkļu skaita samazināšanai. “Izņēmums ir laputis, kuras skudras sargā un “slauc”, proti, skudra pakutina kaitēkli, kā rezultātā tas izdala saldu šķidrumu, ko skudra savāc un apēd.
“Apdzīvotās vietās es neieteiktu izmantot ķīmiskos preparātus cīņā ar skudrām, jo paši sevi un dzīvniekus var saindēt! Latvijā ir vairāk nekā 40 skudru sugas. Vislabāk pazīstamas mežskudras, pārējās - mazāk pazīstamas. Varbūt kāds ir saticies ar mīzeni - skudru, kurai ir dzelonis kā lapsenēm un kura var sadzelt rokas, piemēram, strādājot dārzā. Visas skudras no cilvēka viedokļa ir derīgas. Dabā melnā skudra veido smilšu pūžņus, taču labprāt apmetas zem atlupušas koka mizas. Saudzējiet skudras, daba ienāk mūsu sētā!” saka V.Spuņģis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Palīdz samazināt kaitēkļu skaitu

Kategorijas