Mežus gan cērt, gan kopj vairāk

2020. gada 11. augusts 00:00

246

Ziemeļaustrumu virsmežniecībā COVID-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ pagājušā gada darba prezentācija notika apmēram divus mēnešus vēlāk nekā ierasts - tikai 1.jūlijā.
„Saziņa ar meža īpašniekiem notika galvenokārt elektroniski, bet kopš 11.jūnija virsmežniecības durvis ir atkal atvērtas apmeklētājiem. Tā kā daudzi vēlas tikties, aicinām iepriekš pieteikties, lai nebūtu jāgaida un nerastos drūzmēšanās. Jāatzīst, ka ne visi mežu īpašnieki ir pietiekami gatavi saziņai attālināti ar e-pastu, tāpēc ir svarīgi tieši kontakti,” atzīst Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Aldis Bricis.
Pēc meža valsts reģistra virsmežniecības teritorijā mežu platība ir 331 214,5 hektāri, kas ir par 2,6 procentiem vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu, tā ir palielinājusies par 1246,7 hektāriem. Tas nozīmē, ka ir apmežota aizaugusī lauksaimniecības zeme. Pēc gada mežu platība varētu vēl palielināties, jo īpašniekiem ir jāveic mežu inventarizācija, ja to nav izdarījuši.

Kailcirtē izcērt par 50 hektāriem vairāk
Virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača pārskatu sniedza attālināti. Viņa informēja, ka valsts mežos ir sakārtotas meliorācijas sistēmas, bet privātajos mežos tā nav. Valsts mežu platība nemainās, bet pārējo mežu platība tiek palielināta. Vislielākā mežu platība ir Gaujienas nodaļā –
60 802,9 hektāri, kas ir 18 procenti no kopējās mežu platības. Gulbenes nodaļā – 55 194,2 hektāri, Lejasciema nodaļā –
54 465,7 hektāri. Visās nodaļās valsts mežu platība ir lielāka, izņemot Alūksnes nodaļu, kur vairāk ir privāto mežu, savukārt Smiltenes nodaļā valsts un privāto mežu platība ir gandrīz vienāda.
Mežos valdošā koku suga ir priede, egle, bērzs un liepa. „Privātajos mežos priežu ir mazāk, bet dominē egles. Vairāk ir arī bērzu. Vērtējot pa desmitgadēm, redzams, ka valsts mežos vairāk ir priežu, kas sasniegušas 90 gadu vecumu. Dati liecina, ka mežu resursi ir pietiekami,” norāda I.Mača. Virsmežniecības teritorijas mežos priedes aizņem
97 655,5 hektārus, egles un pārējie skuju koki – 64 506,33 hektārus, bērzi un liepas – 86 331,94 hektārus.
Pagājušajā gadā mežos ir izcirsts vairāk koku – 1 495,28 tūkstoši kubikmetru, bet 2018.gadā – 1 399,45 kubikmetru. “Tā tas ir visā valstī. Varētu būt, ka tiek nodota informācija par 3 gadu periodu, tātad – arī par iepriekšējiem gadiem, jo kopš 2011.gada apliecinājuma koku ciršanai darbības laiks ir trīs gadi, bet pārskati ir jāiesniedz katru gadu,” skaidro I.Mača. Visvairāk koku ir izcirsts Alūksnes novadā, kas ir mežains. Pagājušajā gadā kailcirtēs ir izcirsti
4 604,27 hektāri, valsts mežos – 1877,78 hektāri, pārējos mežos - 2726,22 hektāri. Tas nozīmē, ka kopumā izcirstā platība ir par 53,34 hektāriem lielāka.

Mežu atjauno vairāk nekā 4000 hektāros
Virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka uzsver, ka kokus cērt vairāk, tomēr var priecāties, ka mežu atjaunošana privātajos mežos vai nu saglabā iepriekšējo apjomu, vai arī to pārsniedz par dažiem hektāriem. Kopā pagājušajā gadā ir atjaunoti 4306,7 hektāri - tātad par 100 hektāriem vairāk nekā 2018.gadā. „Tas nav tikai meža īpašnieku veikums, jo rezultātus acīmredzot dod virsmežniecības speciālistu skaidrojošais darbs un principa “konsultē vispirms” ieviešana iestādes darbībā, tādējādi savlaicīgi sagatavojot meža īpašniekus arī par administratīvās sodīšanas sistēmas izmaiņām,” atzīst A.Zavacka.
Saskaņā ar jauno administratīvo pārkāpumu lietvedības sistēmu gan par meža atjaunošanu, gan kopšanu administratīvo sodu iespējams piemērot, ja īpašnieks neveic nekādas darbības meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā. Arī meža inventarizācijas neveikšana ir administratīvi sodāms pārkāpums.
Palielināts ir jaunaudžu kopšanas apjoms. Kopšana visvairāk ir veikta Alūksnes novada privātajos mežos, kā arī Lejasciema mežniecības teritorijas mežos – 1340,03 hektāri. No virsmežniecībā atjaunotās kopplatības ar bērziem atjaunoti 30,4 procenti, ar eglēm – 25 procenti, ar priedēm – 16,6 procenti.
„Attiecība starp dabisko un mākslīgo atjaunošanu nemainās gadu gadiem. Tāpat arī atjaunošana pa koku sugām nemainās. Bērzi tiek atjaunots gan stādot, gan dabiski. Tā tas ir gan valsts, gan pārējos mežos. Turklāt vairāk tiek atjaunots ar skuju kokiem uz bērzu un citu koku rēķina. Valsts mežos par 200 hektāriem vairāk ir stādītas priedes, arī egles. Tas ir labi, jo līdz šim bija ierasts, ka visi grib cirst skuju kokus, bet pēc tam atstāj dabiski atjaunoties ar tām koku sugām, kas vieglāk ieaug,” skaidro A.Zavacka.
Priedes ataudzēt nav vienkārši, jo tās posta gan kukaiņi, gan aļņi. To atjaunošana prasa lielas izmaksas, tāpēc privātie mežu īpašnieki izvairās stādīt priedes. Privāto mežu īpašnieki daudz cērt baltalkšņus, tāpēc tos arī atjauno.

Samazinās ieaudzētā meža platības
Ieaudzētā meža platības ir samazinājušās par trešdaļu. Daudzi mežu īpašnieki apdomā, vai ir vērts lauksaimniecības zemē ieaudzēt mežu, jo gan lauksaimniecības, gan mežu zemes cena ir līdzvērtīga. To uzskatāmi var redzēt Smiltenes novadā, kur maz ieaudzē mežu lauksaimniecības zemē, jo tur lauksaimniecības nozare ir galvenā. Savukārt Gulbenes un Alūksnes novadā ieaudzēšana veikta vairāk – 216,9 hektāros dabiski, 71,66 hektāros – mākslīgi. Gulbenes novadā dabiski ieaudzēts mežs 87,22 hektāros , mākslīgi – 76,53 hektāros.
„Par to, kad ir jākopj jaunaudze, izpratne ir dažāda. Ja tas nav jādara par struktūrfondu naudu, tad atliek. Savukārt par struktūrfondu naudu daži īpašnieki ir gatavi veikt kopšanas darbus pat trīs reizes piecu vai sešu gadu periodā. Tagad jaunaudžu kopšanas apjomi samazinās. Par struktūrfondu naudu ir veikta apmēram puse apjoma. Pagājušajā gadā jaunaudžu kopšana veikta 3 597,86 hektāros, ar ES struktūrfondu atbalstu – 1443,96 hektāros. Visvairāk paveikts Alūksnes novadā – jaunaudzes koptas 1306,33 hektāros, ar ES struktūrfondu atbalstu – 410,98 hektāros. Gulbenes novadā jaunaudzes koptas 1272,41 hektārā, struktūrfondu atbalsts saņemts 679,29 hektāriem.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mežus gan cērt, gan kopj vairāk

Kategorijas