Atklāta saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens

2020. gada 12. augusts 18:09

226

Atklāta saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens

Zināms, ka automašīnai tehniskā apkope ir jāveic pēc konkrēta nobraukuma, nesagaidot, kad panelī iedegas brīdinājuma signāli. Taču kādi izmeklējumi un cik bieži ir jāveic katram vīrietim, lai saglabātu labu pašsajūtu un stipru veselību? Par ģimenes ārsta lomu augstas dzīves kvalitātes uzturēšanā stāsta ģimenes medicīnas speciālists dr. Ainis Dzalbs.

Cik bieži vīrietim nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu, ja nav nekādu sūdzību par veselību?

Bērniem līdz divu gadu vecumam profilaktiskas pārbaudes notiek vairākas reizes gadā, pēc tam līdz 18 gadu vecumam ir ieteicams tās veikt vienreiz gadā. Vēlāk ikviens Latvijas iedzīvotājs var bez maksas (nemaksājot pacienta iemaksu) profilaktiskos nolūkos apmeklēt ģimenes ārstu reizi gadā, taču jauniem vīriešiem vecumā līdz 30 gadiem, kam nav nekādu sūdzību par savu veselību, ik gadu “atrādītes” pie ģimenes ārsta nav nepieciešams. To var darīt reizi trijos vai pat piecos gados, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar veselīgu dzīvesveidu, tostarp uzturu un fiziskām aktivitātēm, un arī ar reproduktīvo un seksuālo veselību.

Ko ietver profilaktiska veselības pārbaude pie ģimenes ārsta?

Ģimenes medicīnas pieeja ir holistiska jeb visaptveroša, un profilaktiskā veselības pārbaude galvenokārt nozīmē sarunu par veselības tēmām, kas pacientu satrauc. Lielā daļā gadījumu tieši saruna ir visnozīmīgākā vizītes daļa, kas dod ārstam vairāk informācijas nekā klīniski izmeklējumi. Izvaicājot pacientu par iespējamām sūdzībām, ārsts var agrīni atklāt cilvēkam viņa vecuma posmā biežāk sastopamās slimības. Jauni vīrieši visbiežāk sūdzas par dažādām balsta un kustību aparāta problēmām. Savukārt sarunā ar vīriešiem brieduma gados un vēlāk, tuvojoties pensijai, ģimenes ārsts vairāk pievērš uzmanību sirds un asinsvadu veselībai.

Vai pacienti labprāt runā ar savu ģimenes ārstu?

Pēc statistikas datiem sievietes biežāk apmeklē ģimenes ārstu nekā vīrieši. Vīrieši pie ģimenes ārsta biežāk sāk parādīties vecumā no 45 un 50 gadiem, un sūdzības visbiežāk ir saistītas ar muskuloskeletālām sāpēm – sāpošas muguras, saspringums, locītavu problēmas – un sirds veselību, piemēram, augstu asinsspiedienu, reiboņiem. Diemžēl ir tā iegājies, ka reproduktīvā veselība ir viens no visretāk ar ģimenes ārstu pārrunātajiem jautājumiem, lai gan tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam nav nekādu sūdzību. Pētījumi uzrāda, ka tikai vidēji 3 % vizīšu vecumā līdz 50 gadiem vaicā savam ģimenes ārstam par tādām sensitīvām tēmām kā reproduktīvā un seksuālā veselība. Es aicinu vīriešus pārrunāt ar savu ģimenes ārstu arī šos jautājumus, jo ģimenes ārsti ir pietiekami zinoši, lai spētu palīdzēt tos risināt, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Tāpat arī vēlos aicināt ģimenes ārstus būt proaktīviem un iesākt sarunu ar saviem pacientiem, vaicājot par iespējamām sūdzībām.

Kādus izmeklējumus ikvienam vīrietim nepieciešams veikt regulāri, lai saglabātu veselību?

Modernā medicīna arvien vairāk virzās uz individuālu pieeju, un nevarētu teikt, ka visiem vīriešiem kādā konkrētā vecumā būtu jāveic noteiktas pārbaudes. Mēs kā ģimenes ārsti vairāk sekojam līdzi katra pacienta individuālajām vajadzībām un izvērtējam dažādu slimību riskus, ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli un ģimenes medicīnisko vēsturi. Taču ir universālas tēmas, kam ir jāpievērš uzmanība. Viena no tām ir onkoloģiskas saslimšanas. Pacientam sasniedzot noteiktu vecumu, ģimenes ārsts aicina veikt slēpto asiņu testus, kas ļauj agrīni atklāt resnās zarnas vēzi.

Sākot no 40 gadu vecuma, valsts iedzīvotājiem reizi 5 gados apmaksā sirds un asinsvadu slimības agrīnu diagnostiku, kas iekļauj arī dažādu analīžu veikšanu. Šajās pārbaudēs pamatā tiek pievērsta uzmanība sirds veselībai, taču vienlaicīgi kardiovaskulāro risku atpazīšana lielā mērā ļauj identificēt arī reproduktīvās veselības riskus. Tāpat ģimenes ārsts atgādinās pacientam, ja ir jāveic revakcinācija, piemēram, pret ērču encefalītu vai difteriju. Taču es vēlos uzsvērt, ka svarīgākie veselības saglabāšanā, it īpaši jauniem vīriešiem, ir nevis dažādi smalki izmeklējumi, bet pavisam vienkārši veselības pamatrādītāji un saruna ar ģimenes ārstu. Taču, protams, ka tad, ja cilvēks vēlas veikt konkrētas veselības pārbaudes, to var pārrunāt ar savu veselības pakalpojumu sniedzēju, lai izvēlētos kādu papildus profilakses pasākumu.

Vai ir nepieciešams veikt regulāras profilaktiskas pārbaudes pie speciālistiem, piemēram, urologa vai kardiologa?

Runājot par reproduktīvo veselību, to nevar apskatīt kā vienu nošķirtu aspektu, bet ir jāņem vērā cilvēka veselība kopumā, tā starpā arī dzīvesveids, ķermeņa masas indekss, cukura līmenis, holesterīns un citi rādītāji. Profilaktiski nosūtījumi saistībā ar reproduktīvo veselību pie speciālistiem netiek praktizēti, jo lielākajā daļā gadījumu vispārējos jautājumus par šo tēmu, ņemot vērā pacienta veselības rādītājus, var izvērtēt ģimenes ārsts. Tostarp ģimenes ārsts ieteiks vīrietim konkrētā vecumā veikt prostatas specifiskā antigēna pārbaudi, kas var palīdzēt agrīni atklāt prostatas vēzi, apzinās tā riska faktorus un uzdos jautājumus par potences traucējumiem. Ja ir nepieciešamas padziļinātākas pārbaudes vai papildus terapija, ģimenes ārsts piesaistīs speciālistu konkrētu veselības jautājumu risināšanā.

Tematiskais raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par tematiskā raksta saturu atbild biedrība “Movember Latvija”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atklāta saruna ar ģimenes ārstu – vīrieša veselības stūrakmens

Kategorijas