Vecgulbenes miests radās pirms 100 gadiem
Pirms simts gadiem 16.augustā tika izveidots Vecgulbenes miests.
Strauji augot un attīstoties Gulbenes dzelzceļa mezglam, neapskaužami bija dzelzceļnieku un viņu ģimeņu sadzīves apstākļi. Vairāku simtu dzelzceļnieku ģimenēm dzīvošanai bija tikai apmēram 20 vienstāva koka nami un trīs divstāvu mūra nami. Dzelzceļnieki apdzīvoja muižas kalpu māju graustus un karalaika barakas ap dzelzceļa mezglu. Dzīvošanai tika izmantoti arī apmēram deviņdesmit preču vagoni, kuros dzīvoja pa divām ģimenēm kopā. Nebija veikalu, sadzīves pakalpojumus sniedza individuāli amatnieki. Tas viss radīja papildu rūpes Vecgulbenes pagasta valdei, kuras pārvaldībā atradās dzelzceļa teritorija.
Šo situāciju izmantoja uzņēmīgi vietējie amatnieki un tirgotāji, jo saskatīja izdevīgus saimnieciskus apstākļus apdzīvotas vietas izaugsmei. Saskaņā ar Gulbenes pagasta valdi tika dabūta valdības atļauja uz jaunsaimniecībām nesadalītās Vecgulbenes muižas zemes dibināt miestu.
1920.gada 16.augustā Vecgulbenei piešķīra miesta tiesības. No Vecgulbenes pagasta valdes tika pārņemti iedzīvotāju saraksti – tā radās miesta pilsoņi. Pilsoņi ievēlēja miesta domi, valdi un priekšsēdētāju. Ilgu laiku miesta valdes priekšsēdētājs bijis galdnieks Jānis Sniķeris, sekretārs - Ansis Blūms. Ieradušies mērnieki, kas uzmērījuši un dabā nosprauduši miesta teritorijas robežas, arhitekts Arnolds Maidelis izgatavojis apbūves projektu.
Miestā apbūves gabali piešķirti pilnīgi par brīvu, bija jāsedz tikai tiešie uzmērīšanas un dokumentu noformēšanas izdevumi. Sākumā apbūves gabalu ņēmēji nav pieteikušies. Pilsonis Līkansis ir bijis pirmais, kas tikai 1921.gadā sācis celt sev dzīvojamo māju. Ielu, kurā uzcēla pirmo māju, nosauca par Pamatu ielu.
Sarosījās arī dzelzceļnieki, jo dzīve barakās un vagonos bija nepanesama. Stacijas tuvumā veidojās dzelzceļnieku apbūves rajons. Dzelzceļnieki un pārējie miesta iedzīvotāji savas mājas cēla kopā ar saimniecības ēkām, turpat veidojās arī dārziņi. Tolaik uzbūvēt māju nebija viegli, jo aizdevumi nebija pieejami.
Pēc miesta nodibināšanas valde nevienu jaunu ēku neuzcēla, jo nodokļos iekasētā nauda aizgāja ielu un tiltu izbūvei. Vecgulbenes miestā nebija nevienas skolas, jo draudzes skola atradās ārpus teritorijas, tāpēc 1924.gadā tā saucamo Sarkano pili pārbūvēja par skolu. Pirmo elektrisko strāvu miestam devušas dzelzceļa darbnīcas.* Tā 1928.gadā starp Vecgulbenes muižu un dzelzceļa mezglu no bijušā miesta izauga teritorija, par kuru dzejnieks Vili Veldre savās ceļojuma piezīmēs rakstīja: “Pa lielākai tiesai nami, kādi visādi nu viņi te ir, novietojušies plašā izklaidā starp dārziem, nelieliem lauciņiem un kupliem kokiem.”
Bet tas jau ir stāsts par laiku pēc 1928.gada, kad Gulbenei piešķīra pilsētas tiesības.
Uzziņai◆ Miests – pilsētveida apdzīvota vieta bez pilsētas tiesībām. No pilsētas miests atšķiras ar pārvaldes formu un tiesisko stāvokli.
◆ Pēc Pirmā pasaules kara Latvijā bija 58 miesti un 22 pilsētas. (Enciklopedija.lv)
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"