Grūts darbs sola saldas mellenes

Pagājuši seši gadi, kopš Lejasciema pagasta “Liepās” Maija Miķelsone un Jānis Pēlmanis sāka audzēt krūmmellenes. Toreiz saimnieki vēlējās attīstīt ilgtermiņa biznesu. Tas ir izdevies, tāpēc Maija un Jānis labprāt dalās pieredzē un atziņās ar interesentiem, kas ierodas “Liepās” Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajā informatīvajā seminārā.
Melleņu biznesu sāka ar projektu, kuru biedrībā “Sateka” iesniedza divas reizes. M.Miķelsone stāsta, ka no pirmā iesniegtā pati atteicās, bet 2013.gadā iesniedza otru projektu 4073 latu apjomā (no tā Eiropa atmaksāja 38 %) tikai pamatlīdzekļu iegādei: pilienveida laistīšanas iekārtai, žogam, motoblokam un 420 krūmmelleņu stādiem. Tos iegādājās no Beverīnas novada zemnieku saimniecības “Abullāči”. Stādījumu, žoga un laistīšanas ierīkošana 0,2 hektāru platībā bija pašu darbs. Par to, ka melleņu stādījumi tiek rūpīgi kopti, liecina no nezālēm tīra kūdras augsne un glīta zāliena slejas starp tiem.
“Lai gan kūdrai tika piejaukta zeme, tā tomēr ir tīrāka no nezālēm. Tādu tehnoloģiju nekur citur neesmu redzējusi, mēs starpvagas apstrādājam ar frēzi. Pavasarī viss tiek nofrēzēts, jo citādi nebūtu iespējams iznīdēt ložņājošās nezāles. Tagad tās iespējams ierobežot,” skaidro Maija. Viņa uzsver, ka neaudzē krūmmellenes zālājā. Tas sazaļo tikai pirms ogu lasīšanas. Lai krūmmellenes labi ražotu, tām ir vajadzīga irdena, viegla, gaisa caurlaidīga un trūdvielām bagāta augsne ar skābu reakciju. “Mums bija izrakts neliels dīķis. Divus gadus tas bija līdz malām pilns ar ūdeni. Kad iestādīja krūmmellenes un tika likta lietā laistīšanas iekārta, divās dienās dīķis bija tukšs. Mēģinājām ņemt ūdeni no akas, bet tā jau divās stundās bija sausa. Neko darīt – iegādājāmies vēl caurules, lai varētu ņemt ūdeni no lielā dīķa,” skaidro M.Miķelsone, atklājot grūtības. Tādas radušās arī, meklējot kūdru un ierīkojot žogu, tomēr viss ir paveikts un var priecāties par koši zaļiem krūmiem, kuros kā zili ķekari redzamas mellenes.
Dažādas šķirnes paildzina novākšanu
Pirms mellenēm “Liepās” audzēja zemenes, bet tagad tās palikušas tikai nedaudz, lai būtu mazbērnu kārumam. “Mellenes tomēr ir vieglāk apkopt un nolasīt, jo nav tik zemu jāliecas. Tomēr darbu tās prasa ne mazu,” salīdzina M.Miķelsone. Viņa norāda, ka atšķirība starp meža mellenēm un krūmmellenēm ir apmēram tāda pati kā starp jāņogām un upenēm. “Tās ir pavisam citas ogas, tikai nosaukums ir līdzīgs. Šķirne ‘North Land’ ir pati garšīgākā, bet tai ir sīkas ogas. Tiesa, melleņu garša nav atkarīga tikai no šķirnes, bet arī no ogu gatavības pakāpes. Dažkārt saka – mellenes ir skābas. Nav skābas, ja tās ir gatavas,” uzsver Maija. Viņa audzē septiņu šķirņu mellenes ar atšķirīgu nogatavošanās laiku, lai visas nebūtu jālasa reizē. Maijas ģimene ar mazbērniem mellenes novāc paši. Daļa no tām tiek dalīta radiem, draugiem un paziņām, bet daļu piedāvā tirgū. Iestādot vairākas šķirnes, var iegūt lielāku ražu un ogu ievākšanu turpināt no jūlija vidus līdz septembra vidum. Turklāt arī vienā krūmā visas ogas nenogatavojas reizē, tas notiek pakāpeniski, tāpēc katra šķirne tiek pārlasīta trīs reizes. “Ogu ražu ietekmē laika apstākļi. Piemēram, šķirnei ‘Patriot’ pagājušajā gadā bija vairāk ogu, šogad – mazāk un arī ne tik lielas. Kāpēc? Nezinu. Šovasar bagātīgākā raža ir ‘Blue Gold’, turklāt ogas ir sevišķi lielas,” secina saimniece.
Šķirne ‘Blue Crop’ nav sevi pietiekami parādījusi, it kā maksimālā raža iegūstama pēc 6 gadiem. Šķirnei ‘North Blue’ daļa stādu ir gājuši bojā, atlikušajiem raža ir mazāka nekā pirmajos gados. Maija spriež, ka, iespējams, stādus nelabvēlīgi ietekmē kādi grauzēji augsnē, jo suns tur rokas ap stādiem.
Vēlas lielāku krūmmelleņu ražību
Kopumā krūmmelleņu raža šogad būs mazāka nekā pērn, jo tika veidoti ogu krūmi, izgriežot daudz neperspektīvos zarus. “Otimālā ražība vēl nav sasniegta. No katra stāda vajadzētu novākt 4 kilogramus melleņu, tātad kopā – 1,5 tonnas. Pērn ievācām apmēram 800 kilogramus, šogad būs puse,” spriež M.Miķelsone.
Grūtības sagādā ogu realizācija. Maija pieļauj, ka melleņu audzētājiem, kuriem ogu apjoms nav sevišķi liels, noderētu kooperācija. Viņa nedomā paplašināt krūmelleņu stādījumu platību, tomēr gribas pamēģināt šķirni ‘Blu Rey’, kas tiek atzīta par augstražīgu. “Redzēju šo šķirni “Abullāčos”. Pirms kāda laika biju iestādījusi ‘Duke’, bet tā jau pirmajā gadā nosala. Man visagrākā ir ‘Polaris’,” secina M.Miķelsone.
Saimniece piedāvā degustēt visu šķirņu mellenes, aicinot vērtēt, kura garšīgākā. Izrādās, ka degustētāji balso vairāk ar acīm, tāpēc saldākās un garšīgākās izrādās lielākās ogas – šķirne ‘Blue Gold’.
“Liepās” audzē 7 krūmmelleņu šķirnes
◆ ‘Patriot’ - Latvijā visplašāk audzētā šķirne ar garu un pakāpenisku ogu ienākšanās laiku. Ogu ķekari ļoti blīvi un ražīgi . Ražu var vākt 3 vai pat 4 nedēļas. No viena krūma iespējams novākt pat 7-8 kilogramus ogu. Augsta ziemcietība. Ķekaru blīvuma dēļ visgrūtāk vācama, jo salasās daudz negatavu ogu.
◆ ‘Polaris’ – viena no retajām svešapputes melleņu šķirnēm, kam blakus jāstāda jebkura cita vienā laikā ziedoša šķirne. Ogas izteikti aromātiskas, stingras, gaiši zilas, ļoti garšīgas, pasīkas. Kā jau norāda nosaukums, ļoti ziemcietīga krūmmelleņu šķirne. Bet ogas ļoti birst.
◆ ‘Blue Gold’ ogas ļoti lielas, apaļas, ļoti garšīgas, aromātiskas, ar meža ogu piegaršu. Šīs šķirnes ogu krūms aug ļoti mežonīgi, veido daudz dzinumu, tāpēc nepieciešama retināšana. Šķirne ražo bagātīgi, gandrīz uz katra dzinuma veidojas ziedpumpuri. Daudzsološa šķirne, kurai nepieciešama rūpīga, pareiza mēslošana un laistīšana.
◆ ‘Blue Crop’ visā pasaulē un arī Latvijā plaši audzēta, bagātīgi ražojoša šķirne. Krūmi nav kaprīzi, labi aug un zarojas. Ogas nenobirst, ļoti garšīgas, aromātiskas un lielas. Plašs ogu ienākšanās periods. Ķekari skraji, ogas viegli lasāmas. Labi uzglabājas un viegli transportējamas. Maksimālo ražu dodot tikai pēc 6 gadiem.
◆ ‘Chippewa’ pieder pie vidēji augsto krūmmelleņu šķirnēm, kam vasarā lapas ir tumši zaļas, bet rudeņos krāsojas spilgti sarkanas. Kompaktā izmēra dēļ ‘Chippewa’ var stādīt ciešāk nekā citu šķirņu krūmus. Selekcionētas vēsākam klimatam, reģioniem, kur sals sasniedz – 40 grādus. Ogas stingras, saldas, gaiši zilas, bet pasīkas. Šī krūmmelleņu šķirne piemērota audzēšanai lielos podos uz balkona.
◆ ‘North Blue’ - agra līdz vidēji agra šķirne. Pašauglīga, bet lielākai ražas ieguvei ieteicams stādīt blakus citām šķirnēm. Ogas vidēji lielas vai lielas, tumši zilas. Zemi krūmi.
◆ ‘North Land’ ogas ļoti saldas, bet sīkas. Zema transporta izturība. Ražība vidēja. Visaugstākie krūmi. Ziemcietība vidēji augsta.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"