COVID-19 krīzē pacientu uzticamības persona ir ģimenes ārsts

2020. gada 28. augusts 00:00

Latvijā ir izskanējis Gulbenes novada vārds saistībā ar līdz šim oficiāli zināmajiem 17 inficētajiem COVID-19 pacientiem, vairums no kuriem jau ir izveseļojušies. Ģimenes ārsti veica un turpina veikt savus pienākumus, lai būtu kopā ar saviem pacientiem no saslimšanas brīža, līdz pacients ir izveseļojies.
“Ģimenes ārsti sadarbojas ar epidemiologu (Slimību profilakses un kontroles centrā), kurš izseko saslimšanas ķēdei, noskaidro kontaktpersonas, seko līdzi atveseļošanās soļiem,” “Dzirkstelei” saka Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Gints Georgs Muraševs.

Vajag vispirms piezvanīt savam ģimenes ārstam!
Gulbenes ģimenes ārste Ieva Grīnšteine “Dzirkstelei” saka – ģimenes ārsti COVID-19 izplatības ierobežošanā var veikt un veic to darbu, kuru vienmēr ikdienā ir darījuši, jo pazīst savus pacientus un sazinās ar viņiem - gan satiekoties, gan pa tālruni. Ģimenes ārsts ir pirmais, kuram pacients lūdz konsultāciju, ko arī saņem - uzsver I.Grīnšteine.
“Mēs zinām, kas katram mūsu pacientam ir vairāk vai mazāk raksturīgi. Ģimenes ārsta pienākums ir zināt, kurā brīdī ir vajadzīgs pacientam veikt COVID-19 testu,” skaidro ārste. Tieši ģimenes ārsts esot tas cilvēks, kurš apzinās katra sava pacienta riskus, ja notiks inficēšanās ar minēto vīrusu. Ja saslimšana tiek konstatēta, tiek noskaidrots arī pārējo ģimenes locekļu veselības stāvoklis.
I.Grīnšteine lūdz pacientus neskriet pie ģimenes ārsta uzreiz pirmajā dienā, ja ir akūti elpceļu iekaisuma simptomi. “Šādā brīdī pacients var pakļaut riskam citus cilvēkus – gan ģimenes ārsta praksē strādājošos, gan citus pacientus. Tāpēc ir jāzvana savam ģimenes ārstam, ir telefoniski jāpastāsta, ir jārunā!”
I.Grīnšteine atgādina, ka slimība vienam var būt vieglā formā, citam – smagā, tāpēc katram vispirms ir jādomā, kā pašam nesaslimt un nenodot šo slimību tālāk citiem. “Var jau ciniski teikt, ka mirst vecie un slimie, bet, piedodiet, ja cilvēkam ir 85 gadi, neinficējoties ar COVID-19, viņš varbūt nodzīvos vēl 10 gadus un būs kādam bērnam mīļš vecvecāks,” saka ārste.
COVID-19 testi pašlaik ģimenes ārstiem esot pieejami neierobežotā daudzumā. Tos var veikt pacientiem pēc ārsta ieskatiem. To, vai inficēts pacients varētu beigt atrasties pašizolācijā pēc slimošanas vienas nedēļas garumā, I.Grīnšteine komentē tā: “Ģimenes ārsts nav epidemiologs.” No tā izriet – ģimenes ārsta rīcību lielā mērā nosaka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa ieteikumi. No prakses ārste zina teikt – vismaz Gulbenes novadā inficētie slimojuši tieši pirmās nedēļas laikā.
I.Grīnšteine uzskata, ka COVID-19 tikai pašlaik ir kaut kas jauns, kaut kas tāds, ar ko agrāk iedzīvotāji nebija saskārušies, bet ar laiku tā kļūs parasta saslimšana, pie kuras pamazām imūnsistēma pieradīs. Maz esot cerību, ka šis vīruss ar laiku varētu pazust pavisam.

Skaidrošanās ar institūcijām aizņem ārsta laiku
“Cilvēki mēdz zvanīt un jautāt, kādas ir šīs slimības pazīmes. Nelaime ir tā, ka šīs pazīmes ir ļoti dažādas. Tikai kopīgi mēs varam izdomāt, vai vajag veikt testu,” saka I.Grīnšteine.
Jaungulbenes ģimenes ārste Līga Vebruāle “Dzirkstelei” par iespējamo jauno saslimšanas vilni ar COVID-19 saka: “Noskaņojums man šobrīd ir kā Skārletai no “Vējiem līdzi”: par to es domāšu rīt! Kad skolēniem atsāksies mācības, nav izslēgts, ka bērni sāks slimot. Paredzu, ka problēmas būs. Un šīs problēmas ģimenes ārstiem būs jārisina katru mīļu brīdi. Būtībā ir diezgan daudz neskaidrību, ja ir jārisina kāds konkrēts gadījums.”
Viņa stāsta, ka 25.augustā zvanījusi gan uz Veselības inspekciju, gan uz Veselības ministriju, gan uz Slimību profilakses un kontroles centru, jo bijis jānoskaidro jautājums par kāda cilvēka pašizolāciju. Šī sazvanīšanās aizņēmusi daudz laika. L.Vebruāle sev un citiem ģimenes ārstiem novēl: “Lai Dievs dod mums izturību, stiprus nervus to visu risināt!”
Viņa atzīst, ka risināt jautājumus saistībā ar COVID-19 ģimenes ārstiem ir liela atbildība. “Mēs, ārsti, īpaši ģimenes ārsti, esam pieraduši, ka nav kolēģu blakus. Ģimenes ārsts lēmumus pieņem viens pats. Gandrīz visu laiku ir tā, un droši vien arī turpināsies. Tagad saistībā ar COVID-19 atkal jau uz mums liek papildu atbildību, bet nest šo atbildību īstenībā nav nemaz tik viegli. Ko tikai mēs neesam savā darbā pārdzīvojuši! Par tuberkulozi mēs nerunājam, par HIV nerunājam, arī par citām infekcijas slimībām mēs skaļi nerunājam, kaut tur varbūt ir daudz vairāk visādu problēmu. Gan jau pārdzīvosim arī šo pārbaudījumu,” saka L.Vebruāle. Viņa pauž – sabiedrībai ir jāsaprot, ka dzīve ar COVID-19 nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Šī infekcijas slimība izmanījusi mūsu ikdienu, saziņu, sadzīvi.

Nosūtīšanai uz analīzēm kritēriji valstī ir mainīgi
“Es cilvēkus, savus pacientus ļoti lūdzu būt atbildīgiem, saprast mūs, mediķus, un būt disciplinētiem. Gadās, ka pacienti nesaprot mūsu prasības. Nesaprot arī to, ka uz pieņemšanu pie ārsta ir jāierodas noteiktā laikā saskaņā ar iepriekšējo pierakstu. Nevajag nākt pie ģimenes ārsta bez iepriekšējas piezvanīšanas, sevišķi akūtā situācijā. Mēs, ģimenes ārsti, ļoti daudz laika patērējam, audzinot savus pacientus. Es lūdzu neapvainoties uz mums! Jāsaprot, ka atbildība jebkurā gadījumā tiek prasīta no ārsta. Arī pacients vienmēr vainos tieši ārstu. Tā tas ir. Šis laiks mums visiem ir skola, mēs visi mācāmies, mācāmies katru dienu, pieļaujam arī kļūdas. Labi, ka kļūdas var izlabot,” saka L.Vebruāle.
Gulbenes ģimenes ārste Linda Ūdre “Dzirkstelei” saka, ka viņai līdz šim savā darba praksē ir bijusi salīdzinoši maza saskare ar pacientiem COVID-19 sakarā - tikai daži. Viņas pārliecība – šis vīruss turpinās cirkulēt tāpat kā citi, kļūs sezonāla rakstura vai izpaudīsies kā citādi. Īpašu stresu ārste tāpēc nejūt. Drīzāk viņu izbrīna tas, ka valstī “katru otro dienu maina noteikumus un kritērijus pacientu nosūtīšanai uz COVID-19 analīzēm”. Tas esot apgrūtinoši, jo arvien ir “jāpielāgojas kaut kādiem jauniem nosacījumiem”. L.Ūdrei kā pozitīvs moments liekas tas, ka Gulbenē un novadā nav biezas apdzīvotības.

Aktuāli
◆ Oficiālā statistika liecina, ka Gulbenes novadā ar COVID-19 līdz šim inficēti ir bijuši 17 cilvēki, no kuriem 10 ir izveseļojušies, 7 joprojām ārstējas. 3 no saslimušajiem bija nonākuši slimnīcā, bet nu jau ir izrakstīti.
◆ Sadarbību ar Gulbenes novada ģimenes ārstiem COVID-19 krīzes apstākļos epidemiologi vērtē kā pozitīvu, “Dzirkstelei” saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere. “Vissvarīgākais mums ir saņemt no ārstiem precīzu informāciju gan par uz COVID-19 testētajiem pacientiem, gan par jautājumiem, kurus pacienti vaicā ģimenes ārstam saistībā ar COVID-19. Tie ir jautājumi saistībā ar pašizolāciju un citi. Epidemiologi ir priecīgi par katru tālruņa zvanu un par iespēju izskaidrot. Ļoti būtiski ir tas, ka, epidemiologam sarunājoties ar ģimenes ārstu, tiek noskaidrotas papildu detaļas. Tās reizēm palīdz saprast pacienta slimības gaitu. Tie ir simptomi – raksturīgie vai agrāk nebijušie. Ģimenes ārsti ir kanāls, pa kuru epidemiologi saņem ļoti noderīgu informāciju,” stāsta E.Tettere. Viņa piebilst, ka Gulbenes novada ģimenes ārsti strādā saziņā gan ar tiem epidemiologiem, kuri ir uz vietas, gan ar SPKC Rīgas speciālistiem.
◆ Ne tikai ārsti, bet arī pacienti var zvanīt uz SPKC informatīvo tālruni 67387661.
Avots”: SPKC

Dzirkstele.lv ARHĪVS

COVID-19 krīzē pacientu uzticamības persona ir ģimenes ārsts

Kategorijas