Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Muižas ķēķī” gatavo izcili!

Mārīte Dzene

2020. gada 1. septembris 00:00

1304
“Muižas ķēķī” gatavo izcili!

Litenes pagasta kafejnīcā “Muižas ķēķis” gardus pīrādziņus, plātsmaizes, kliņģerus un izcilas tortes, kā arī pusdienas un viesību mielastu īpašiem gadījumiem piedāvā jau kopš gada sākuma. “Dzirkstele” “Muižas ķēķī” ciemojas, kad pagastā aizvadītajās brīvdienās notiek pasākums visai ģimenei “Satikšanās Pededzes līcī”.
Kafejnīcas saimniece Astrīda Dzērve izcepusi picas, gaļas pīrādziņus un kārdinošu mājas torti. Visu tā vien gribas baudīt kopā ar kafiju, tāpēc gandrīz nepārtraukti nāk litenieši, kurus vilina svaigi cepto pīrādziņu smarža. Turklāt viņi labi zina, cik garšīgi tie ir. Kārtojot jaunus pīrādziņus pannā cepšanai, saimniece stāsta par savu vaļasprieku, kas kļuvis par nopietnu nodarbošanos.

Īpašā pica būs Roberto grāmatā
Vietējie Astrīdu mīļi dēvē par “kūkotāju”. Jau sen viņas ceptās tortes tiek slavētas ne tikai Gulbenes novadā, apbrīnojot pensionētās skolotājas konditorejas prasmes. Tagad starp zemnieku saimniecības “Madaras” darbības veidiem ir iekļauta kafejnīca. “Kafejnīca ir zemnieku saimniecības struktūrvienība. Tā atrodas Litenes muižas ēkā, bet vasarā labos laika apstākļos var cienāties pie zālienā izvietotiem galdiņiem. Tāda iespēja ir pagastā rīkoto pasākumu laikā, bet iespējams arī pasūtīt pusdienas, kad te ierodas ekskursantu grupas vai vēlas paēst “Rīgas tiltu” strādnieki, kuriem te ir darbs līdz oktobrim,” stāsta Astrīda.
Viņas īpašā recepte picai sevišķi patīk jauniešiem. Tā ir cepta kā neliels groziņš, kurā ir daudzveidīgi dārzeņi ar majonēzi - gan ērti paņemt, gan garšīgi un sātīgi. “Picu izdomāju, kad te vēl bija pamatskolas ēdnīca. To gatavoju arī, kad pirms gada biju Roberto Meloni šovā “La Dolce Vita”.  Nesen viņš viesojās Litenē, lai prezentētu savu grāmatu un dāvātu mums nelielu koncertu,” atklāj A.Dzērve. Šajā Roberto grāmatā nav Astrīdas receptes, bet tā būs nākamajā viņa grāmatā, kas vēl tiek gatavota. “Kad tiks prezentēta nākamā grāmata, tad Litenē būs arī meistarklase kopā ar Roberto,” atklāj Astrīda.

Gatava piedāvāt “Baroneses desertu”
Tikko no krāsns izņemtie karstie pīrādziņi kārdinoši smaržo. Gan gribas nokost, gan arī žēl pīrādziņa spožo, brūno sānu. Gan pirms likšanas krāsnī, gan pēc izņemšanas pīrādziņus apsmērē ar cukurūdenī mērcētu otiņu. Cepēja atklāj, ka tiek izmantota sena pīrādziņu recepte, tāpēc tie ir īpaši. Kāda ģimene no Ogres, kad dodas ciemos uz Latgali, uz Liteni brauc tieši pēc pīrādziņiem. Tāpat izslavētas ir Astrīdas tortes. “Kūkas cepa mana mamma. Viņa bija veterinārā darbiniece, bet dažādos lielākos pasākumos vajadzēja cept kūkas. Kad mamma aicināja mani palīdzēt, toreiz domāju – kaut viņa ar savām tortēm liktu mani mierā! Tagad pati to daru, turklāt ar prieku,” saka A.Dzērve.
Vai “Muižas ķēķī” nav iecerēts piedāvāt ēdienus, kādi savulaik tika celti galdā muižā? A.Dzērve norāda, ka grāmatā “100 ēdieni Latvijai Litenē” ir viņas recepte “Baroneses deserts”. Tā ir radīta ar domu, ka tādu saldo ēdienu - ar āboliem un putukrējumu, ar piparmētru sīrupu - labprāt ēstu baronese. “Pie Litenes muižas bija ābeļdārzs, tāpēc ābolus noteikti izmantoja ēdienos. Tiesa, šādu saldo ēdienu pagatavot ir diezgan sarežģīti,” spriež A.Dzērve. Ja kāds izteiktu vēlmi baudīt “Baroneses desertu” vai kādu citu, iespējams, muižā iecienītu ēdienu, viņa ir gatava to pagatavot. Pagaidām tūristi un strādnieki izvēlas vienkāršas pusdienas, kas nav dārgas. “Neviens nav izteicis vēlmi pamēģināt kaut ko ekskluzīvu,” secina Astrīda.

Pārņem stafeti no paaudzes paaudzē
A.Dzērve uzsver, ka viņas dzīvē un sevišķi vaļasprieka – ēdienu gatavošanā liela nozīme bijusi mammai, kas nodzīvoja līdz 95 gadiem. “Tagad es atceros, ko viņa teica, lai gan toreiz īpaši neieklausījos. Gan cepot tortes, gan gatavojot kādu ēdienu, atmiņā nāk vārdi, kas ir it kā ierakstīti atmiņā. Mamma olas dzeltenumus tortei putoja karsta ūdens peldē, bet tagad, protams, ir mehāniski putotāji. Pēc Litenes pamatskolas mamma bija beigusi lauksaimniecības skolu, kur apguva arī kulināriju un konditoreju, ēdienu gatavošanu. Mūsu mājā bija gan vafeļu formas, gan pannas un trauki cepšanai un vārīšanai. Joprojām man ir gan mammas austie galdauti, gan goda trauki ar zeltītām maliņām, kādi bija vajadzīgi ģimenes svētkos un viesu uzņemšanai,” skaidro Astrīda.
Viņa ir laimīga, ka meita Sigita turpina iesākto ceļu. Sigita ir izvēlējusies filologa profesiju, bet mājās savai ģimenei gatavo gardas maltītes un iepriecina ar kūkām. Tiesa, meita izvēlas jaunas un neparastas receptes, kuras var pamācīties arī Astrīda. Galvenais - patika pret gatavošanu ir mantota, to labprāt turpina arī mazmeitas. Savukārt dēls Armands ir lauksaimnieks, turpinot tēva Jura ceļu.
“Mani gadi ir mana bagātība,” atzīst Astrīda. Viņai drīz būs 67 gadi, taču aktīvā rosība virtuvē liek šaubīties par gadu nastu. “Kad biju skolotāja, vajadzēja vienmēr būt formā, labi izskatīties, nēsāt kurpes uz augstiem papēžiem. Pēdējos divus trīs gadus esmu pieņēmusies svarā. Tik vien tā prieka palicis kā labi paēst, turklāt gatavojot gribot negribot ir jānogaršo,” secina pensionāre.
Astrīda ir liteniete vairākās paaudzēs. Vectēvam par dalību brīvības cīņās tika piešķirta zeme Gulbenes – Balvu šosejas malā, tika uzcelta māja un izveidota saimniecība. “Tur esmu dzimusi un augusi. Tiesa, vēlāk pārcēlos uz pagasta centru, kur dzīvoju joprojām,” saka A.Dzērve.