Grib paveikt līdz Gulbenes simtgadei

2020. gada 11. septembris 00:00

Apmēram 27 hektāros Spārītes parkā Gulbenē (sākot no Ozolu ielas stāvlaukuma malas) ir iespējams veikt kopšanas darbus, jo tur nav īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statusa.
Tur ir iespējams izvākt kritušos kokus, nocirst pāraugušos, atbrīvot brikšņos ieaugušos kokus, padarot tos redzamus. “Pie reizes varētu pieķert tiltiņa atjaunošanu Vidus ielā (ielas galā – red.),” rosināja vietējais deputāts Normunds Mazūrs.
Apmēram divdesmit cilvēki (neskaitot pašvaldības darbiniekus un deputātus) lietainajā 9.septembra vakarā bija sapulcējušies Spārītes parka malā, lai diskutētu par parka nākotni. Šo satikšanos bija izsludinājusi pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļa.

Vēlas funkcionālu parku cilvēkiem
“Ja mums ir iedzīvotāju atbalsts, ejam nākamo soli. Veicam koku atzīmēšanu. Varam aicināt iedzīvotājus, lai visu apskatāmies pēc kārtas. Aicinām arī Dabas aizsardzības pārvaldi,” sacīja Gulbenes novada pašvaldības ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre, tiekoties ar iedzīvotājiem. “Saprotam, ka teritorija ir liela, jāapsaimnieko būtu,” pauda novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Viņa skatījums – to parka daļu, kuru drīkst, būtu jāapsaimnieko intensīvi. Paliks arī dabas lieguma daļa, kur pieskarties nedrīkst.
Turpināt Spārītes parka sakārtošanu (apmēram 8 hektāros tas jau esot darīts) ļauj jau 2014.gadā pēc pašvaldības pasūtījuma ainavu arhitektes Vinetas Radziņas izstrādātais parka ainaviskā skaistuma rekonstrukcijas projekts. Eksperte ir iezīmējusi, kur veidojama ainavu zona ar iemītajām takām. L.Šmite-Ūdre atgādināja, ka pašvaldība jau agrāk ir aptaujājusi gulbeniešus par to, kā viņi redz Spārītes parka ainaviskās daļas attīstību. Tika saņemtas atbildes, ka vēlas šo parku pastaigām, nūjošanai, vēlas te ieraudzīt arī kādu sēni. Meža parks – tādu šo vietu vēlētos veidot pašvaldības ainavu arhitekte.
Labiekārtošanas iestādei varētu uzdot veidot parku “vienkārši funkcionālu”, pauda L.Šmite-Ūdre. Šādam skatījumam piekrita gulbeniete Ligita Zitāne. Viņa grib, lai parkam pa takām var “cauri iziet un lai krūmi īsti nesitas sejā”. Arī citi nebija pret parka paretināšanu un kritušo koku savākšanu. Kāds no tuvuma dzīvojošajiem senioriem ieminējās, ka varētu ļaut iedzīvotājiem pašiem pakopt parku. Gulbenietis Andrejs Vācietis sacīja – savā laikā tas ticis darīts, jo bijusi atļauja.
A.Caunītis pastāstīja, ka savā laikā Emzes un Spārītes parks tika klasificēts kā meža zeme un tad šai zemei bijis sagatavots apsaimniekošanas plāns. Šobrīd Spārītes parkam vairs nav meža zemes statusa, tas ir parks. Savukārt Emze ir dendroloģiskais stādījums, kur ir stingras dabas aizsardzības prasības un bez saskaņošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi neko nedrīkst darīt. Ar minēto pārvaldi būs jāsaskaņo darbības arī Spārītes parkā. A.Caunīša priekšlikums – pašvaldība varētu noteikt, kādi darbi ir veicami, un tad pirkt pakalpojumu šo darbu veikšanai. Izcērtami būšot vairāki tūkstoši kubikmetru koksnes. Pašvaldības labiekārtošanas iestāde ar to galā netikšot. Taču kailcirtes Spārītes parkā nebūšot nekad.

Jāpasargā arī dižkoki un retie putni
Deputāts Gunārs Ciglis, kurš novada domē vada vides aizsardzības jautājumu komisiju, sacīja: “Pašlaik Latvijā veidojas interesanta situācija – ļoti intensīvi mainīsies ainava.” Viņaprāt, dižozolus vai dižliepas drīz varēs redzēt tikai parkos un lauku viensētu tuvumā. Tas ir vēl viens arguments, kāpēc Spārītes parks esot jāretina - lai dižos kokus saudzētu, “atvērtu”, iedotu telpu vainaga platumā. Tad ir garantijas, ka dižais koks nenonīks. Un tas būs labs darbs, domājot par nākamajām paaudzēm, dodot iespēju vēl redzēt šos dižkokus, pauda G.Ciglis. Viņš aicināja ķerties pie šiem darbiem nekavējoties, lai uz Gulbenes pilsētas simtgadi (2028.gada 25.februārī) iecerētais būtu paveikts.
Savu viedokli pauda arī pašvaldības vides aizsardzības komisijas loceklis Elvijs Kantāns, kurš aizraujas ar putnu vērošanu un ir lietpratējs šajā jomā. Viņš teica – ir skaidri jāapzinās, ko tieši sabiedrība vēlas no Spārītes parka. Ciršana, kritušo koku savākšana, taku izveide nozīmējot arī zaudējumus dabai – putniem, citām sugām. Viņš atgādināja, ka sausie koki ir vajadzīgi putniem. Veselajos kokos tie nedzīvo. E.Kantāns sacīja – ja tiks izņemtas apses parkā, tas būs kaitējums apodziņam. Viņam būs atņemta ligzdošanas vieta. Kāds ieminējās – parkā jāliek jauni putnu būri. E.Kantāns iebilda, ka tas neder. “Ja mēs parku vairāk cilvēkiem taisām, jāiet uz to. Bet, ja darām no vides viedokļa, tad varam pa parku vienkārši skaisti, romantiski pastaigāties. Vairāk te nav, ko darīt,” pie sava viedokļa palika E.Kantāns.
Gulbeniete Maija Grāve iebilda – vajag tādu Spārītes parku, pa kuru cilvēks tik tiešām var pastaigāties bez kāpšanas pāri kritušiem kokiem. E.Kantāns pauda – parkā ir sastopami daudzi aizsargājami putni. N.Mazūrs teica – bez Dabas aizsardzības pārvaldes akcepta tāpat nekas nenotiks. Taču, viņaprāt, jādara tā, lai labums būtu visiem, arī cilvēkiem.

Fakti
◆ 17.gadsimtā tagadējās Gulbenes vietā bijusi Vecgulbenes muiža ar nelielu dārzu, kas pārveidots un paplašināts pēc 1789.gada. Te uzceltas Sarkanā un Baltā pils. Ap abām šīm pilīm izveidots 500 hektāru liels parks. Līdz mūsu dienām saglabājušās atsevišķas parka daļas, kuru kopējā platība ir apmēram 179 hektāri: Pils parks, Rūdolfa (pie slimnīcas), kā arī Emzes un Spārītes parks.
◆ Aiz Gulbenes novada vidusskolas uzreiz uz ziemeļaustrumiem sākas vēsturiskā Marijas parka daļa, ko tagad sauc par Spārītes parku. Tālāk uz stacijas pusi atrodas Emzes parks. Abi parki ir barona Heinriha fon Volfa veltījums savai sievai. Mūsdienās parki ir stipri pārpurvojušies un aizauguši.
◆ 2014.gadā pēc Gulbenes novada pašvaldības pasūtījuma ainavu arhitekte Vineta Radziņa izstrādāja aizsargājamā dendroloģisko stādījumu “Emzes parka” rekonstrukcijas projektu.
◆ Emzes parka teritorijā ir iezīmēti divi biotopi, kuros nekāda cilvēka iejaukšanās nav pieļaujama. Viena šāda teritorija atrodas pie Emzes dīķa un otra nosacīti – pie Svētezera un Asaru dīķa (jau Spārītes parka daļā) – tā 2014.gadā bija atzinusi ainavu arhitekte Vineta Radziņa.
◆ Emzes parks ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, jo tik lielam dendroloģiskajam stādījumam - vairāk nekā 160 hektāros zemes - tuvākajā apkārtnē nav analoga.
No “Dzirksteles” arhīva

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Grib paveikt līdz Gulbenes simtgadei

Kategorijas