Prasa saglabāt vietējo kokapstrādi

2020. gada 11. septembris 00:00

1327

Latvijas kokapstrādes uzņēmumu atklāto vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un valdībai parakstījuši vairāk nekā 60 kokapstrādes uzņēmumu vadītāji, starp kuriem ir arī Gulbenes SIA “Vasks” valdes loceklis Jānis Sudrabs un SIA “Konto” valdes loceklis Agris Koris.
Arī citi Gulbenes novada kokapstrādes uzņēmēji iebilst pret gaidāmajām izmaiņām AS “Latvijas valsts meži” apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības principos.

Negrib pieļaut zāģbaļķu izvešanu no valsts
“Iespējams, iemesls paziņojumam par gaidāmajām izmaiņām ir vairāki sižeti TV3 raidījumā “Nekā personīga”, kuros ir apšaubīta “Latvijas valsts mežu” kā valsts resursu pārvaldītāja un koksnes pārdevēja darījumu pārskatāmība. Tika paustas aizdomas par uzņēmuma pieņemto lēmumu atbilstību valsts interesēm. Šiem sižetiem sekoja gan “Latvijas valsts mežu” iekšējais audits, gan kontrolējošo iestāžu pārbaudes, acīmredzot ar mērķi iebiedēt un pārtraukt gadiem veidotās un pārdomātās apaļkoksnes pārdošanas programmas. Diemžēl rezultāts ir tāds, ka kokrūpniecības mazie un vidējie uzņēmumi ir saņēmuši informāciju par gaidāmām izmaiņām koksnes pārdošanas programmās, kas liek uztraukties, ka mūsu bizness tiks iznīcināts vai arī tiks stipri apdraudēts,” stāsta A.Koris.
Jūlijā visi koksnes produktu, tajā skaitā zāģbaļķu, pircēji saņēma “Latvijas valsts mežu” vēstuli, kurā teikts, ka “koksnes produktu pārdošanas process bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos nav īstenojams vai ir īstenojams daļējā apmērā”. Turklāt izmaiņas paredzētas jau ar nākamo gadu, lai gan līdz šim tika ievērots nosacījums, ka par izmaiņām ir jāinformē vismaz gadu iepriekš. Ražojošiem uzņēmumiem, kas plāno savu darbību daudzus gadus uz priekšu, negaidītas izmaiņas rada būtiskus riskus un sarežģījumus.

Nevar konkurēt ar ārvalstu uzņēmējiem
A.Koris pieļauj, ka šī situācija varētu būt saistīta ar ieceri Pārresoru koordinācijas centrā apvienot visas valsts kapitālsabiedrības. A.Koris norāda, ka ir iecere valsts uzņēmumu kapitāldaļas nodot pārvaldīšanai vienās rokās, turklāt 30 procentus no katras akciju sabiedrības līdzekļiem pārdot biržā. “Tas nozīmē, ka 30 procentus no “Latvijas valsts mežiem” nopirks kaut kas, vairāk ticams – kāds privātais investors, kā rezultātā valsts uzņēmums kļūs daļēji privatizēts. Protams, katrs privātais uzņēmējs grib nopelnīt, tāpēc viņam nav svarīgi – vai apaļkokus nopirks kāds uzņēmējs no Gulbenes vai no Ķīnas, jo galvenais ir dārgāk pārdot,” skaidro A.Koris.
Tas nozīmē, ka lielie ārzemju uzņēmumi, kuriem naudas resursi ir daudz pieejamāki, varēs Latvijā uz laiku mākslīgi palielināt iepirkuma cenu, lai tā rezultātā no tirgus izspiestu mazos un vidējos uzņēmumus. Galarezultāts tam visam būs tāds, ka Latvijas vidējie un mazie kokapstrādes uzņēmumi pamazām izzudīs, bet lielie ārzemju uzņēmumi būs vienīgie koksnes resursu iepircēji. Tas nozīmē, ka viņi faktiski būs kļuvuši par monopolistiem koksnes tirgū ar visām no tā izrietošajām sekām. “Ja “Latvijas valsts mežos” ienāks ārvalstu kapitāls, mums ir pamatotas bažas, ka koksnes resursi aizies galvenokārt lielajām Skandināvijas valstu zāģētavām. Savukārt lapu koki, ko skandināvi nepārstrādā, var aizplūst pārsvarā uz Ķīnu,” spriež A.Koris.
Tagad saskaņā ar “Latvijas valsts mežu” apaļkoksnes pārdošanas programmu jebkuram uzņēmumam, kas vēlas iegādāties kokmateriālus, ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Pirmkārt, katram pretendentam ir jānodrošina tas, ka viņam Latvijā ir sava pārstrādes ražotne un ka tajā tiks pārstrādāti no “Latvijas valsts mežiem” iepirktie kokmateriāli. Turklāt uzņēmuma finanšu rādītājiem un vidējai algai ir jābūt atbilstošiem noteiktajiem kritērijiem.
“Tikai tādā gadījumā interesents var startēt apaļkoksnes izsolē, kurā var nopirkt ne vairāk kā 70 procentus no ražošanai nepieciešamā koksnes daudzuma. Taču galvenais noteikums, ko atbalsta visi mūsu kokapstrādes uzņēmēji, koksnes pārstrādes ražotnei ir jāatrodas Latvijā. Diemžēl tagad “Latvijas valsts mežu” jaunajos priekšlikumos ir izskanējis tas, ka koksnes resursus varēs iegādāties visi tie, kuri to vēlas, ieskaitot arī tos, kuriem Latvijā nav savas koksnes pārstrādes rūpnīcas. Tas paver ceļu tam, ka no Latvijas tiks izvesti laukā vienkārši neapstrādāti baļķi,” uzsver A.Koris.

Aktīvi skaidro, pamato un cer uz sapratni
Pašreizējais zāģbaļķu pārdošanas process apmierina vietējos uzņēmējus, jo tas ir vērsts uz to, lai tiktu saglabātas darba vietas kokapstrādes uzņēmumos laukos. Turpretim izmaiņas var iznīcināt mazos un vidējos kokapstrādes uzņēmumus. Piemēram, SIA “Konto” zaudēs darba vietas 60, SIA “Vasks” 50 strādnieki, un ir vēl citi līdzīgi uzņēmumi.
“Ja simtiem cilvēku paliks bez darba, tie būs zaudējumi arī valstij. Turklāt šie cilvēki prot savu amatu, bet lielajās zāģētavās viņiem visiem nebūs vietas. Tur ražo standarta kokmateriālus lielos apjomos, bet mēs nodarbojamies ar nestandarta kokmateriālu ražošanu. Tam ir vajadzīgi prasmīgi strādnieki. Vai valsts ierēdņi saskata, ka tas ir ieguvums, ja izved tikai baļķus vai arī tikai minimāli apstrādātus kokmateriālus? Un vai tā ir mūsu valsts nākotne - sagraut mazos uzņēmumus? Tā varam pazaudēt Latvijas lielāko bagātību – mežus līdz ar eksportspējīgāko mežistrādes nozari,” spriež A.Koris.
Viņš cer un tic, ka kokapstrādes uzņēmumiem izdosies panākt, ka netiek mainīti apaļkoksnes sortimenta tirdzniecības principi. Cerību vairo Latvijas Kokapstrādes uzņēmumu un eksportētāju asociācijas, kuras prezidents ir A.Koris, aktīvā darbība un sarunas ar valsts augstākajām amatpersonām, skaidrojot un pārliecinot par nepieciešamību dot iespēju pārstrādāt kokmateriālus vietējiem uzņēmumiem. “Asociācijas izpilddirektors ir Artūrs Bukonts, kas kopā ar Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu, kurš ir padomnieks ekonomikas ministram, aktīvi darbojas, tāpēc ir pamatotas cerības, ka “Latvijas valsts mežu” pārvaldības modeļa un pārdošanas resursu maiņa vismaz pagaidām netiks virzīta izpildei,” pamato A.Koris.

Pašvaldība atbalsta savējos
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksporta asociācija vērsusies pie pašvaldībām ar informatīvu vēstuli, kurā pausts satraukums par sekām, kādas var iestāties, veicot nepārdomātas izmaiņas AS “Latvijas valsts meži” apaļkoksnes sortimentu pārdošanas programmās. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis ir iepazinies ar vēstuli. Viņš atzīst, ka ir koksnes sortimentu veidi, kuri tiek labi un stabili nodrošināti Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Tiesa, kokapstrādes uzņēmumiem ar nelielu sortimentu un apjomu, kas nav standartizēts, ir grūtāka pieejamība “Latvijas valsts mežu” resursiem. Tie izejmateriālu cenšas iepirkt no privāto mežu īpašniekiem.
“Protams, diezgan daudz kokmateriālu aiziet uz ārzemēm. Savukārt priedes mazvērtīgie kokmateriāli Latvijā ienāca no Igaunijas un Lietuvas, lai gan pietiktu vietējo resursu, taču vietējie pie tā netika,” spriež A.Caunītis. Viņš pieļauj, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. “Tie uzņēmēji, kuri ir rēķinājušies ar kokmateriālu piegādi no “Latvijas valsts mežiem”, ir pamatoti satraukušies,” atzīst A.Caunītis.
Viņš norāda, ka pašvaldība var kokrūpniekus atbalstīt morāli, bet ne citādi. Nozares attīstību nosaka Zemkopības ministrija, kas ir “Latvijas valsts mežu” kapitāldaļu turētāja. Turklāt neatbildēts paliek jautājums, vai pašreizējā situācija apmierina visus kokapstrādes uzņēmumus. “Vispirms ar izejmateriālu būtu jānodrošina vietējie kokapstrādes uzņēmēji. Kas paliek pāri, to var tirgot uz ārzemēm. Ir jāatbalsta savējie,” atzīst A.Caunītis.

Uzziņai
Latvijas kokapstrādes uzņēmumu prasības:

◆ Saglabāt zāģbaļķu pārdošanas procesu bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos.
◆ Pārdošanas programmās un procedūrās nepieļaut tādu uzņēmumu dalību, kuri nav Latvijas uzņēmumi un kuriem Latvijā nav savas koksnes pārstrādes rūpnīcas.
◆ Mazvērtīgās koksnes pārdošana: 1.izsole – mazvērtīgā koksnes tiek pārdota primāri tikai Latvijas ražotājiem, 2.izsole – mazvērtīgā koksne tiek pārdota visiem pretendentiem, kas vēlas to iegādāties un atbilst kritērijiem.
◆ Stiprināt nosacījumus ražošanas uzņēmuma statusam, ja nepieciešams, statusu apliecinošo kritēriju izvērtēšanai piesaistot neatkarīgus ekspertus, lemjot par ražošanas iekārtu atbilstību.
◆ Jebkuras izmaiņas programmu dalībnieku kritērijos izdiskutēt nozarē un darīt zināmas vismaz vienu gadu iepriekš.

Aizstāv caurspīdīgu koksnes pārdošanas politiku

““Latvijas valsts mežu” padome augstu novērtē vairāk nekā 100 Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu vēstulē pausto atbalstu uzņēmuma darbībai meža nozares stabilas izaugsmes nodrošināšanā. Tas ir ļoti augsts uzņēmuma darbības ārējais novērtējums. Tieši kokrūpniecības uzņēmumu jeb koksnes pircēju nepagurstošais darbs ir svarīgs apstāklis, kas “Latvijas valsts mežiem’’ ļauj precīzi īstenot savas saistības pret valsti, kā arī nodrošināt ieguldījumus gan nākotnes mežaudžu ražībā, veselībā, kvalitātē, gan jaunās zināšanās par mežu. Tāpēc Latvija arī turpmāk būs zaļās jomas līdere, atbilstoši mūsu valsts mērogam dodot nenovērtējamu ieguldījumu arī klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā.
AS “Latvijas valsts meži’’ padome skaidro, ka uzņēmuma stratēģijā nav plānots mainīt koksnes sortimentu ražošanas un tirdzniecības principus. Tie pat ir īpaši uzsvērti – stabilitāte, ilgtermiņa skatījums, Latvijas kokrūpniecības struktūrai piemērotu koku audzēšana un koksnes sortimentu ražošana. Uzņēmuma stratēģijas stūrakmens ir būt par stabilu un prognozējamu partneri saviem klientiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tieši tāpēc “Latvijas valsts meži” padome ir uzdevusi uzņēmuma valdei ik gadus nodrošināt stabilu koksnes sortimentu piegāžu apjomu Latvijas kokapstrādes uzņēmumiem. Kokmateriālu piegādes Latvijas tautsaimniecībai plānotas vismaz nākamos 20 gadus uz priekšu, savukārt uzņēmuma apsaimniekoto mežaudžu attīstība līdz pat koku sugu un kokaudžu līmenim plānota nākamo 100 gadu periodā. Protams, rēķinoties ar iespējamiem dabas riskiem, kas Latvijā ir bijuši pagātnē un būs arvien sagaidāmi nākotnē.
Latvijas kokapstrādātāju atklātajā vēstulē paustajām bažām par kādām straujām izmaiņām koksnes sortimentu tirdzniecības principos nav pamata. Uzņēmuma padome konsekventi aizstāv un aizstāvēs stabilu un caurspīdīgu koksnes pārdošanas politiku. Tieši tāpēc padome ir uzsākusi neatkarīgu auditu, kura mērķis ir izvērtēt apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm, “Latvijas valsts mežu” vidēja termiņa stratēģijai, uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm un labajai biznesa praksei, kā arī sniegt rekomendācijas par iespējamiem uzlabojumiem. Pēc audita beigām uzņēmuma padome par tā rezultātiem informēs gan uzņēmuma īpašnieku, gan klientus un piegādātājus, gan plašāku sabiedrību.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prasa saglabāt vietējo kokapstrādi

Kategorijas