Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Tagadne, nākotne un iespējas

Jurģis Ugors, SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis
Laikraksta arhīvs

2020. gada 11. septembris 00:00

14
Tagadne, nākotne un iespējas

Ar katru gadu arvien vairāk pieaug no Eiropas Savienības direktīvām izrietošās prasības atkritumu apsaimniekošanas sektorā – tās ir jāīsteno pakāpeniski, lai nākotnē atkritumu poligonos apglabātu arvien mazāk atkritumu. Šādā veidā no 2025. gada par obligātu ikdienas daļu atkritumu apsaimniekotājiem kļūs tekstilmateriālu šķirošanas sistēmas nodrošināšana, savukārt jau 2023.gadā būs obligāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalīta vākšana. Kāda ir pašreizējā situācija un ar cik lielu entuziasmu Malienas reģiona iedzīvotāji individuāli apsaimnieko bioloģiski noārdāmos atkritumus šobrīd?
Jau tagad ievērojami liela daļa reģiona iedzīvotāju piekopj šo atkritumu individuālo apsaimniekošanu savās mājsaimniecībās, veidojot komposta kaudzes. Lai jau šobrīd veicinātu iedzīvotāju izpratni par tēmu, ar ko no 2023. gada ikdienā saskarsies visi Latvijas iedzīvotāji, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Pilsētvides serviss” skaidro esošo situāciju bioloģiski noārdāmo atkritumu kontekstā Malienas reģionā un sniedz padomus, lai savlaicīgi sagatavotos arī šāda veida iesaistei kopējā atkritumu daudzuma mazināšanā.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu koncepts ir patiešām plašs – gan pēc iedalījuma, gan neskaitāmajām definīcijām un prasībām, tāpat arī pēc šo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām. Šķirot var gan lauksaimniecības atkritumus, kas ir, piemēram, graudi, salmi, gan lopkopības, gan kokrūpniecības atkritumus. Iespējams, mazāk zināms fakts – bet arī dūņas no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām klasificējamas kā bioloģiski noārdāmie atkritumi un vēl daudz un dažādi atkritumu veidi. Skaidrs, ka šis jaunais papildu informācijas slogs uzliek mums jaunu atbildību, tomēr jāsaprot, ka, pirmkārt, daļa Malienas reģiona iedzīvotāju to dara jau labu laiku, apzināti vai neapzināti, un, otrkārt, šķirojot vēl viena veida atkritumus, mēs varam ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu, ko atkritumu apsaimniekotājs nogādātu poligonos apglabāšanā.
Runājot tieši par Malienas reģionu, jānorāda, ka bioloģisko atkritumu daudzums no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Alūksnes novadā šobrīd gadā sastāda aptuveni 1272,2 tonnas, Gulbenes novadā 3306 tonnas un Balvu novadā attiecīgi – 76,7 tonnas. Uz vienu iedzīvotāju tie ir 37,4 % no kopējā radītā atkritumu daudzuma Alūksnes un Balvu novadā, Gulbenes novada iedzīvotājs vidēji saražo 44,2 % šāda veida atkritumu. Jāsaprot, ka lielai daļai cilvēku šī būs prasība, ko būs vienkārši realizēt, jo jau ikdienā kompostu radām, piemēram, dārza mēslošanai, augsnes struktūras uzlabošanai.
Šī veida atkritumu šķirošanai iespējamas divas realizācijas stratēģijas – vai nu centralizēta savākšana un tālāka nodošana pārstrādei no daudzdzīvokļu mājām, vai arī indi-viduāla kompostēšana privātmājās. Tomēr, arī kompostējot mājsaimniecībās, ir jāņem vērā daži ieteikumi: kompostu veido tikai no atļautajiem bio atkritumu veidiem, tos sasmalcinot un sajaucot; komposta masa jāmitrina pēc vaja-dzības; komposta kaudze 2-3 reizes vasarā jāpārjauc; lai neitralizētu kaudzes paskābināšanos, jāpievieno tīras koksnes pelni; kompostu nogatavina pēc sadalīšanās un izsijā; nesadalītos komposta gabalus izmanto jauna komposta gatavošanai.
Savukārt gadījumā, ja iedzīvotājam nav sava privātīpašuma, iespējas veidot kompostu vai dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu namā, no 2023.gada ir paredzēti vairāki risinājumi, lai veiksmīgi noritētu pārtikas atkritumu savākšana un sagatavošana pārstrādei biogāzes ražotnē. Prakse rāda, ka visbiežāk biooloģisko noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā izmanto: nelielu trauku ar vāku vai bez tā (atkārtoti lietojams); “kraft” papīra maisus (vienreizlietojami); speciālus bioloģiski sadalāmās plastmasas maisus, kas ražoti, kā saistvielu izmantojot bioloģisku materiālu – kukurūzu, kartupeļus (vienreizlietojami); atsevišķus konteinerus savākšanai kompostēšanai.
Ne mazāk svarīgi ir apzināties to, ka atšķirībā no stikla, plastmasas vai papīra bioloģiski noārdāmie atkritumi ir “kaprīzi”, jo siltā laikā ir nepieciešama to operatīva apsaimniekošana, lai nebūtu jācieš no šo atkritumu radītajām smakām. Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru izvešanas biežums vasarā starptautiskā praksē ir ne retāk kā 1 reizi 3 dienās, bet ziemā – 1 reizi nedēļā.
Jau ar 2023.gada 1.janvāri atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā būs jānodrošina pieejama bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Lai arī atkritumu apsaimniekotāji šobrīd aktīvi strādā, iedzīvotāji tiek aicināti uz sapratni, jo šāda veida atkritumu apsaimniekošanas kārtības un ES direktīvu izpilde ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process. Mēs – SIA “Pilsētvides serviss” – labprāt izskaidrosim iedzīvotājiem, kā šī sistēma strādās praksē, tādēļ aicinām vērsties ar interesējošiem jautājumiem pie mums!

Kategorijas

Kategorijas