Lāču dzīres Stradu pagastā

2020. gada 18. septembris 00:00

3397

Pagājušās nedēļas nogalē savu “nospiedumu” vēsturē atstājuši mūsu valstī saudzējamie ķepaiņi. Stradu pagastā “Ostroviešu” māju teritorijā un to apkaimē izklaidējusies lāču ģimene, kura gan aplauzusi kokus un stumdījusi siena ruļļus, gan papostījusi bišu dravu.

Ciemiņš jau jāpacienā
Māju īpašnieks un Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs stāsta, ka šī ir pirmā reize, kad viņa mājās ciemojušies lāči. “Svētdien no rīta, ierodoties savā īpašumā, pamanīju, ka siena ruļļi ir manāmi papluinīti un neatrodas ierastajā vietā. Apsekojot teritoriju, secināju, ka ir izpostīti arī divi no trīs bišu stropiem, no kuriem vienu vēl izdevās saglābt, taču otrā bišu vairs nebija. Secinājumi bija viennozīmīgi - ciemos pabijuši lāči. Vēl piektdienas vakarā viss bija kārtībā, bet tagad stropi salauzti un bišu saime pagalam. Īpaši jau satraukties nav par ko, pašam taču pietiek un galu galā katrs ciemiņš ar kaut ko ir jāpacienā,” smejas N.Mazūrs.
Arī “Dzirkstele” ciemojās “Ostroviešu” mājās, kuras atrodas gandrīz blakus Pededzes tiltam uz Rēzeknes šosejas, un secināja, ka lāčiem tiešām bijusi kārtīga izklaide. Siena ruļļi bija velti pa pļavu apmēram 70 metrus - to varēja secināt pēc norullētās zāles. Visticamāk, viens vai vairāki mazie lācēni bija rāpušies arī nelielā priedē, kurai bija nolauzta galotne, un pēc vienā pusē aplauztajiem zariem varēja secināt, ka ar to arī lācis nokūleņojis zemē.
Turpat pāris simts metru attālumā atradās kaimiņa Kārļa bišu stropi. Laukos ir pieņemts pieskatīt arī kaimiņu teritoriju, tāpēc Normunds kopā ar “Dzirksteli” apskatījām arī šo teritoriju. Tur pavērās bēdīgs skats. No stropiem pāri bija palikušas tikai dēļu atliekas un nojausma, ka šeit kādreiz ir mitinājušās bites. Tas tika paziņots kaimiņam, kurš drīzumā apskatīs un savedīs kārtībā arī savu teritoriju. Nosacīti netālu, apmēram piecu kilometru attālumā uz robežas ar Litenes pagastu, atrodas “Mežreiņu” mājas, kuru saimnieks pirms dažām dienām nofotografēja liela lāča pēdu. Visticamāk, ka tas ir tas pats lācis, jo šīs sugas populācija pārāk izplatīta mūsu novadā nav.

Var saņemt kompensāciju
Savukārt Rolands Krevics, kurš saimnieko Beļavas pagasta “Lukstiņos” un ir Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs, saka, ka mūsu novadā par lāču postījumiem šīs sezonas laikā nav dzirdēts, taču Latvijā šo postījumu ir daudz un ir tendence tiem pieaugt. “Arī man ir dravas šajā reģionā, un pēc šiem notikumiem tas darīja bažīgu arī mani. Varbūt jāuzstāda kamera, kas gan neatturēs lāčus no apciemojuma, taču varēs piefiksēt nelūgto viesi. Jāteic, ka biškopjiem, kuriem dravas ir reģistrētas datu centrā, jau labu laiku ir iespēja saņemt kompensāciju par lāču postījumiem. Lai to noformētu, ir jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, un pēc iesnieguma aizpildīšanas un pārvaldes amatpersonu notikuma vietas apsekošanas to var iegūt. Tās apmēri gan mainās atkarībā no vairākiem kritērijiem, taču šāds princips pastāv. Postījumu vietās tiek ņemti pat lāču ģenētikas paraugi, kas tiek salīdzināti Latvijas datubāzē, lai noteiktu, vai tas ir viens un tas pats lācis vai dažādi. Biteniekiem ar lāčiem ir jārēķinās, it sevišķi pavasarī un rudenī, kad ir to aktīvās barošanās laiks,” stāsta R.Krevics.

Nepietiks pakratīt pirkstu
Par lāču populācijas kopējām tendencēm Latvijā vaicājām Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošajam pētniekam Jānim Ozoliņam. “Gads vēl nav beidzies, un tīri salīdzinoši mēs apgalvot neko nevaram, taču pēc pagaidu datiem jūtam, ka populācija pieaug. Mums ir monitorings, kas ietver sevī gan ziņu savākšanu un apkopošanu, gan arī ģenētisko paraugu ievākšanu par šo sugu. Analīzes joprojām turpinās, un novembrī mēs sniegsim uz faktiem balstītu atzinumu, taču iespaids ir tāds, ka lāču un to postījumu paliek vairāk. Runājot par postījumiem, jāteic, ka lācim nepietiek pakratīt ar pirkstu. Par to ir jāsaņem sods, un to var panākt ar elektriskā gana palīdzību. Nesen televīzijā bija labs sižets par igauņu pieredzi. Elektriskais gans tiešām darbojas. Lācim ir ļoti laba atmiņa, es pat teiktu, ka izcila, un viņš ātri iemācās gan pozitīvo, gan negatīvo. Ne velti viņi cirkā brauc ar velosipēdiem un izpilda dažādus trikus. Man pat ir zināms, ka Latvijas Biškopības biedrība iznomā šādus ganus. Lāčiem ir raksturīgi, ka viņi atgriežas vietā, kur sajutuši medus garšu, un, ja kādu teritoriju viņi ir iecienījuši, tad turpat tuvumā arī meklēs nākamo kārumu,” saka J.Ozoliņš.
Vinnija Pūka radi un draugi jau nebūt nav ļauni. Arī mēs taču bitēm atņemam medu, un, kā nu katrs mākam, tā arī darām.

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lāču dzīres Stradu pagastā

Kategorijas