Kāpēc rudenī jūtamies miegaini un noguruši?

2020. gada 19. septembris 07:41

120

Kāpēc rudenī jūtamies miegaini un noguruši?

Iesākoties rudenim, arvien vairāk cilvēku saskaras ar neizskaidrojamu nogurumu, miegainību, vēlmi slinkot un neko nedarīt. Ja nogurums ir pārejošs un tas neietekmē ikdienas darbus, satraukumam nav pamata. Taču, ko darīt, lai atjaunotu enerģiju, un vai pie tās zuduma tiešām vainīgs tikai drēgnais laiks, skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.

Tumšajā laikā ātrāk izstrādājas miega hormons melatonīns

Visbiežāk pirmais miegainības izraisītājs ir saules gaismas samazināšanās – dienas kļūst īsākas, saule spīd retāk, ātrāk iestājas tumsa. Tas, savukārt, signalizē smadzenēm, ka nepieciešams ātrāk izstrādāt miega hormonu melatonīnu, un tādēļ tumšajā gada periodā cilvēki ir mazāk aktīvi, miegaināki un arī nogurušāki. Biežāk izvēlamies neko nedarīt, paslinkot, neiet ārā svaigā gaisā, jo arī laikapstākļi ir aukstāki, vējaināki un lietaināki. Lai arī varētu šķist, ka, laiskojoties mājās, atpūšamies, patiesībā ir tieši otrādi – enerģijas ražošana šūnās kļūst lēnāka, samazinās to aktivitāte, un līdz ar to rodas vēlme apēst kaut ko saldu vai treknu, lai sevi uzmundrinātu, bet tas vēl vairāk pazemina enerģijas lādiņu, jo vielmaiņai tiek uzlikts papildu slogs, lai pārstrādātu ogļhidrātus un taukus.

Rudenī lielāka psiholoģiskā spriedze

Otrs biežākais noguruma iemesls saistīts ar psihoemocionālo stāvokli. Iestājoties rudenim, daudzi piedzīvo pastiprinātu streu, kas saistīts ar bērnudārzu, skolu, universitāšu atsākšanos. Arī daudzās darba vietās pēc vasaras atvaļinājumiem tiek uzņemti lielāki apgriezieni, un palielinās arī pienākumu daudzums. Mainās ikdienas ritms, sākas saaukstēšanās sezona, jo laikapstākļi kļūst vēsāki un imunitāte pavājinās, kas, savukārt, var radīt fizisku un emocionālu pārslodzi, kuras dēļ var just nogurumu un ātrāk tiek izjusts enerģijas izsīkums.

5 ieradumi noguruma un miegainības mazināšanai

Kvalitatīvs miegs

Miega laikā tiek uzlādētas mūsu iekšējās baterijas. Kvalitatīvs miegs nozīmē, ka gulēt tiek iets ne vēlāk kā plkst. 23.00 un miegā pavadītas 7–8 stundas, taču katram tas būs individuāli. Pirms miega jāizvēdina guļamistaba vai jāguļ pie atvērta loga, ja laikapstākļi to atļauj un ir silti un komfortabli. Tāpat pirms miega nevajadzētu ilgstoši skatīties viedierīces, TV pārraides, jo sevišķi asa sižeta raidījumus. Arī vīna glāze “labākam miegam” vai pārēšanās vēlu vakarā var veicināt nekvalitatīvu miegu un līdz ar to arī lielāku nogurumu un miegainību nākamajā dienā.

Pēc iespējas vairāk laika svaigā gaisā

Rudenī atbalstāmas ir visas fiziskās nodarbes svaigā gaisā – mērena sportošana, sēņošana, lapu grābšana, pēdējie rudens darbi dārzā, pastaigas u.tml. Darba dienās, cik vien tas iespējams, noderīgi uz darbu un no darba iet ar kājām. Der arī savu pusdienu pauzi pavadīt ārā svaigā gaisā, jo tas nodrošina organismu ar skābekli un atjauno šūnu enerģiju.

Ūdens un zāļu tējas

Rudenī noteikti nedrīkst aizmirst dzert ūdeni – lai gan laiks vairs nav tik karsts un ūdens tik ļoti “neprasās”, šūnām tas ir ļoti vajadzīgs. Rudenī vieglāk ir pāriet uz zāļu tējām, kuras ir gan uzmundrinošas, gan sasildošas – ingvera, rožu augļu, aveņu, asinszāles, kardamona, citronmētras vai bazilika. Savukārt kumelītes, kliņģerītes, eikalipts, gaiļbiksītes, vīgriezes, liepziedi un timiāns pasargās no elpošanas ceļu saslimšanām.

B, C un D vitamīni

Uzturam jābūt pilnvērtīgam un sabalansētam – jāsatur olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, šķiedrvielas, vitamīni un minerāli. Svarīgi ar uzturu uzņemt arī B grupas vitamīnus, jo tie piedalās nervu šūnu vielmaiņā, nodrošina muskulatūras darbību, iesaistās asinsrades sistēmā, enerģijas un imunitātes nodrošināšanā. B grupas vitamīni visvairāk ir aknās, gaļā, olās, zivīs, graudaugu produktos. No vitamīniem papildus ieteicams lietot arī D vitamīnu, pirms tam gan noskaidrojot savu D vitamīna līmeni analīzēs. D vitamīns atbild ne tikai par kaulu un zobu veselību, bet arī par labu garastāvokli, enerģiju un imunitāti. C vitamīns ir ļoti daudzos dārzeņos un augļos, tas organismā veic šūnu aizsardzības funkciju – tas ir antioksidants, stimulē imunitāti un piedalās enerģijas rašanās vielmaiņā.

Minerālvielas

No minerāliem pie noguruma vissvarīgākais ir magnijs – tas ieteicams, ja esam nomākti, nervozi un satraukti pie lielām darba slodzēm, stresa. Organisms šajos apstākļos patērē daudz vairāk šī minerāla, jo iesaistās enerģijas vielmaiņā, muskuļu kontraktilitātes nodrošināšanā, tādēļ, izjūtot tā trūkumu, esam noguruši, apātiski, nespējam tikt galā ar savu nervozitāti. Magniju papildus vislabāk uzņemt ar B grupas vitamīniem, jo tie veicina viens otra uzsūkšanos un sinerģisku darbību. Magnijs atrodams pupās, riekstos, sēkliņās, zaļajos lapu augos.

Kas liecina, ka jāmeklē speciālista konsultācija

“Ja iepriekš aprakstītie ieteikumi neder un pašsajūta neuzlabojas, bet pasliktinās vēl vairāk, tad runa vairs nav par parastu nogurumu, bet nopietnu organisma stāvokli, kuru jāizmeklē. Simptomi, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības, ir izteikts nogurums visas darba dienas laikā ilgāk par divām nedēļām, trauksme un pastiprināta uzbudināmība, miega traucējumi naktī un miegainība pa dienu, raudulība, komunikācijas traucējumi, pēkšņi dusmu uzliesmojumi, bezspēka sajūta, pazemināta imunitāte, sāpes galvā, mugurā, sirds asinsvadu sistēmas traucējumi – pie šiem simptomiem nepieciešama speciālista konsultācija,” skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpēc rudenī jūtamies miegaini un noguruši?

Kategorijas