Labs ražas gads

2020. gada 22. septembris 00:00

925

Lai iepazīstinātu ar mājražotāju piedāvājumu, no jūlija līdz pat oktobrim katrs var doties ceļojumā uz lauku saimniecībām, kuras iekļāvušās akcijā “Novada garša”. Gulbenes novadā starp tām ir Beļavas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība “Lapsukalns”.
Tās saimniece Janīna Krevica piedāvā nobaudīt dažādu augļu un dārzeņu sukādes, tējas un cigoriņu kafiju, kā arī svaigus dārzeņus un augļus. Turklāt saimniecībā tiek audzēti gaļas lopi.

Mājražošanai – viss pašu izaudzētais
“Viss sākās ar kāpostiem. Kad tie bija izauguši par daudz, lai patērētu paši, skābēju kāpostus pārdošanai. Secināju, ka šai produkcijai ir mazs pieprasījums. Tad audzēju ķirbjus. Arī tos svaigā veidā nevar izpārdot, tāpēc gatavoju sukādes. Savukārt ķirbju mizas izkaltēju un samaļu pulverī, kas labi palīdz atjaunot locītavas. Mizas satur organisko želatīnu, kas veicina skrimšļu atjaunošanos, tas ir kā dabiskais glikozamīns. Manuprāt, ķirbju pulveri vislabāk ir lietot kopā ar biezpienu – garšīgi un veselīgi,” stāsta Janīna.
Šogad ķirbjus audzē mazāk, bet tie atkal ir auguši vareni. Tieši tā attīstās mājražošana, kad savām vajadzībām audzētā ir tik daudz, ka tam vajag rast noietu. J.Krevica sukādes gatavo arī no rabarberiem un cidonijām. Protams, to pagatavošana prasa daudz laika un roku darba. Vispirms visu sagriež, saldētavā sasaldē, tad pārkaisa cukuru un liek vēsā vietā vai ledusskapī, palaikam apmaisa, līdz cukurs izkūst. Tad sagatavoto masu liek uz sieta un kaltē cepeškrāsnī. Lai gan Janīna ir iegādājusies elektrisko kalti, viņa secina, ka tajā labi var izkaltēt ābolus, bet ne sukādes. “Viss tiek sagatavots pamazām, lai vienmēr varētu piedāvāt tirgū. Ir jau savi klienti, kas izvēlas noteiktu produkcijas veidu. Sukādes vairāk iegādājas pirms Ziemassvētkiem,” secina J.Krevica.

Domā piedāvāt jaunus produkcijas veidus
Arī cigoriņus viņa iesēja savām vajadzībām, bet to saauga tik daudz, ka vajadzēja gatavot kafiju arī tirgum. Tiesa, šis produkts nav sevišķi iecienīts, jo vairāk ir ierasts lietot pupiņu kafiju. Tomēr ir arī cilvēki, kuriem patīk cigoriņu īpatnējā rūgtenā garša. J.Krevica katru ceturtdienu tirdziņā, kā arī reizi mēnesī Zaļajā tirdziņā piedāvā iespējami dažādu produktu sortimentu. Tajā ir arī tējas - gan pļavā salasītas, gan pašas audzētas: kumelīšu, raudenes, izopa, māllēpju, ābolu mizu, kliņģerīšu... “Tēju piedāvājums tirgū ir liels, tās ir gan jauktas, gan atsevišķu augu. Es fasēju katru atsevišķi,” stāsta saimniece.
Viņai ir jaunas ieceres mājražojumu produkcijas dažādošanai, bet tās pagaidām neatklāj. Izmēģinot kaut ko jaunu, Janīna varētu atteikties no sukādēm. To gatavošanā ir ieguldīts daudz darba, bet pieprasījums ir neliels. “Turpmāk vairāk kaltēšu ābolus. To šogad ir ļoti daudz, ir jau salasīti sulai. Ziemai saliekam pagrabā, lai glabājas svaigi. Tos labi pērk tirgū. Liels pieprasījums bija svaigām upenēm. Saldētas lietojam savām vajadzībām,” saka Janīna.

Sevišķi pieprasīti ir sīpoli un kartupeļi
“Lapsukalnā” audzē daudz sīpolu un ķiploku pārdošanai. Sevišķi labi šogad ir auguši sīpoli un kartupeļi, arī burkāni, kāļi, bet lielu daļu sarkano biešu nograuza stirnas. “Labs noiets ir sīpoliem, bet to pārdevēju nav daudz. Ir pircēji, kuri iecienījuši mūsu sīpolus. Toties tirgū ir liela kartupeļu dažādība,” salīdzina J.Krevica.
“Lapsukalna” saimnieki iestādījuši divas jaunas kartupeļu šķirnes, kas priecē ar labu ražu un lieliem tupeņiem. “Šķirnes ‘Taifūns’ kartupeļi ir ļoti garšīgi. Iepriekš mums jau bija ‘Mirabella’, ‘Laura’, ‘Imanta’, ‘Bellarosa’, kas arī ir laba. Vairs nestādīsim ‘Magdalēnu’, jo to mazāk pērk,” skaidro Janīna. Pircēji, kuri ir iecienījuši šos kartupeļus, ir priecīgi, ka atkal var iegādāties Krevicu izaudzēto produkciju. Saimniecības piedāvājumu papildina sviesta un sojas pupiņas, arī cūku pupas.
J.Krevica atzīst, ka šis ir labs ražas gads, jo viss ir izaudzis pietiekamā daudzumā – gan kartupeļi, gan graudi, kas vajadzīgi liellopu spēkbarībai.

Apzinās savas iespējas
Pašlaik saimniecībā ir desmit dažādu šķirņu liellopi: Šarolē, Limuzīnas un arī Angus, taču ir paredzēts pakāpeniski pāriet galvenokārt uz Šarolē. Saimniecība kopā ar mežu aizņem 25 hektārus. Ar šo platību pietiek, lai izaudzētu visu nepieciešamo, kā arī ganībām un pļavām lopbarības sagādei.
Savulaik “Lapuskalnā” bija slaucamas govis, bet tagad par to atgādina vien baltā piena māja. Kad to cēla, bija doma palielināt slaucamo govju ganāmpulku, taču atteikšanos no tās ietekmēja gan piena iepirkuma cenas samazināšanās, gan saimnieces veselības stāvoklis. Arī no vēlmes palielināt siltumnīcu platības stādu audzēšanai Janīna atteicās, jo nevar visu paspēt. Saimnieki vienmēr apzinās savas iespējas, neaizraujas ar kredītu ņemšanu, bet iztiek ar finansējumu, kādu izdodas pašiem nopelnīt.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Labs ražas gads

Kategorijas